2017.gadā tiks īstenoti vismaz 20 ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plānā iekļautie uzdevumi, aģentūrai LETA stāstīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Pirms pāris nedēļām klausījos kādu radio pārraidi, kurā Kultūras ministrijas vadošā amatpersona klāstīja savu redzējumu par Eiropas Komisijas «noziedzīgo» lēmumu ierobežot ES fondu atbalstu kultūras objektu celtniecībai ar maksimālo summu – pieciem miljoniem eiro.
Nākamgad par katru nodarbināto darba devējam obligātajās sociālajās iemaksās būs jāsamaksā ne mazāk kā 97,16 eiro mēnesī. Šī prasība attieksies uz vispārējā nodokļu režīmā un mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošiem, neatkarīgi no viņu darbā pavadītā laika un nopelnītā. Neatkarīgās aptaujātie lauksaimnieki un saimnieciskās darbības veicēji uzskata, ka, ieviešot šo normu, valstī pieaugs ēnu ekonomika.
Skaidras naudas aprites ierobežošana palīdzētu efektīvāk apkarot ēnu ekonomiku, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata pretendente Ilze Cīrule.
Nodokļu optimizācija un tiekšanās uzlabot iedzīvotāju sociālās garantijas reģionos nesīšot pretēju efektu – izputēs mazie uzņēmumi un bez darba paliks desmitiem cilvēku. Par to ir pārliecināts 21 pilsētu pārstāvošās Reģionālo attīstības centru apvienības valdes priekšsēdētājs, Valkas novada pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis.
Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais informatīvā ziņojuma projekts par mobilo sarunu priekšapmaksas karšu lietotāju datu reģistrēšanu.
Nākamnedēļ valdība lems par 151 611 eiro piešķiršanu Latvijas Televīzijai (LTV) raidījumu veidošanai par ēnu ekonomiku un aplokšņu algu problemātiku, liecina nākamnedēļ izskatīšanai valdības sēdē iesniegtais Finanšu ministrijas (FM) rīkojuma projekts.
Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē piektdien apstiprināts ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, pēc sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Šodien Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē plānots skatīt jauno ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir būvniecībā un apmēram trešdaļa algu šajā nozarē maksā aploksnēs, liecina Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pētījums, kas īstenots sadarbībā ar biedrību Business Against Shadow Economy (BASE) un Rīgas Ekonomikas augstskolu. Paši būvnieki apņēmušies trīs gadu laikā ēnu ekonomiku šajā nozarē samazināt vismaz uz pusi.
Maldīgs ir priekšstats, ka ēnu ekonomika ir tikai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) problēma, jo godīgas konkurences uzraudzība nozīmē arī pārvadājumu noteikumu ievērošanu, virsstundas, būvniecības kontroli un materiālu sertificēšanu, kā arī patērētāju tiesību ievērošanu, aģentūrai LETA sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Ģirts Greiškalns.
Viņa piebilda, ka tajā gadījumā, ja vienojas 60% no nozares, tad atbilstoši likumam ģenerālvienošanās ir jāievēro visai nozarei. Līdz ar to ģenerālvienošanās ir ļoti nopietns algu regulēšanas instruments, bet arī pietiekami sarežģīts. Ja ģenerālvienošanos noslēgt neizdodas, ņemot vērā nozares milzīgo apgrozījumu, tad references algas ir alternatīvs risinājums.
Īstenojot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, sekmīga bijusi vien finansējuma apgūšana amatpersonu atlīdzības palielināšanā, revīzijā Finanšu ministrijas padotībā esošajā Valsts ieņēmumu dienestā secinājusi Valsts kontrole.
Jaunajā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna projektā līdztekus specifiskiem pasākumiem būvniecības nozarē un taksomeatru pakalpojumu sniegšanā paredzēti pasākumi, kas vairāk vai mazāk skars katru Latvijas iedzīvotāju, proti, obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, patēriņa nodokļu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, pieaugums.
Mazumtirdzniecībā pastāvošā apmēram 24,6% ēnu ekonomika rada ne tikai negodīgas konkurences apstākļus godīgiem uzņēmējiem, bet vairo arī iedzīvotāju neticību valstij un pensiju sistēmai, aģentūrai LETA atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.
Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz mazinājies, tomēr tas joprojām ir augstākais Baltijā – 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ēnu ekonomikas dēļ valsts budžetam pērn ir paslīdējuši garām apmēram 1,5 miljardi eiro.
Pērn ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazinājies līdz 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpretī Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomikas apjoms ir audzis, secināts jaunākajā "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.
“Latvijas ekonomiskās izaugsmes rādītāji šī gada pirmajā ceturksnī nav apmierinoši. Turpinoties šādām tendencēm, valsts tuvināšanos Eiropas Savienības vidējam attīstības līmenim panākt būs ļoti grūti. Lai varētu atļauties vairāk naudas novirzīt prioritārajām nozarēm, it īpaši veselības aprūpei, nepieciešams palielināt valsts budžeta ieņēmumus. To iespējams panākt, efektīvāk cīnoties ar ēnu ekonomiku un izvairīšanos no nodokļu nomaksas,” sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien, 3.maijā, tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.
Latvijas valdībai budžeta papildināšanai ir daudz vairāk jādomā par ēnu ekonomikas mazināšanu, šādu nostāju Latvijas Radio pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvis Egils Baldzēns.