Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars taksometru nozarē veido vismaz 80%, secināts biedrības BASE ("Business Against Shadow Economy") 2018.gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā, kura izstrādē piedalījās Rīgas ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta bijusī vadītāja Ināra Pētersone un Ekonomikas ministrijas bijušais valsts sekretārs Juris Stinka.
Meklējot aizvien jaunus un jaunus līdzekļus ēnu ekonomikas piebērtajos apcirkņos, Latvija par vienu no izvēlētajiem ceļiem saņēmusi visai skarbu aizrādījumu no Eiropas Komisijas. Tā ir neapmierināta par to, ka Latvija mainīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksāšanas kārtību būvizstrādājumiem, sadzīves tehnikai un elektronikai.
Ēnu ekonomikas apkarošanā svarīga atbildīgo iestāžu jau pašlaik īstenotās sadarbības turpināšana, par apspriesto Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē pastāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Ēnu ekonomika ir viena no aktuālākajām problēmām Latvijā. To ir mēģināts izskaust gan ar pātagu – pastiprinot kontroles pasākumus, gan ar burkānu – piedāvājot nodokļu parādu soda naudas dzēšanu. Uzņēmēji uzskata, ka tā vietā, lai cīnīties tikai ar sekām, ir jānovērš cēloņi, kas sekmē pelēko uzņēmējdarbību.
Galvenais ēnu ekonomiku veicinošais faktors Latvijā ir pārāk augsti nodokļi, kam seko uzticības trūkums valstij, kā arī godprātības trūkums sabiedrībā, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centrs SKDS.
2018. gada 16.maijā tika publicēti SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa jaunākie rezultāti, kas kā ierasts izraisīja plašu diskusiju par ēnu ekonomikas apjomu un to ietekmējošiem faktoriem Latvijā un arī kaimiņvalstīs, raksta SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš, SSE Riga pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" autori.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju (VADDA) ir apņēmies apkarot ēnu ekonomiku veselības jomā. Šobrīd nodokļu nomaksa skaistumkopšanā, plastiskajā ķirurģijā, fizioterapijā un masāžas jomā esot dramatiska, un tā, neskatoties uz iepriekš panāktajiem uzlabojumiem, pasliktinājusies arī zobārstniecībā, trešdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".
Lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru, ir būtiski izprast tās cēloņus nevis cīnīties ar sekām, un ēnu ekonomikas cēloņi ir jebkura pilsoņa personiskās attiecības ar valsti, trešdien konferencē "Ēnu ekonomika Latvijā" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem 2017.gadā ēnu ekonomika Latvijā ir pieaugusi, intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas ("SSE Riga") Ilgtspējīga biznesa centra direktors, Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs līdzveidotājs Arnis Sauka.
Nodokļu reforma ir devusi gaidītos rezultātus, īpaši aplokšņu algu apkarošanas jomā, šorīt intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Valsts turpinās apkarot ēnu ekonomiku būvniecības jomā un cīnīsies ar aplokšņu algu izmaksu, trešdien Finanšu ministrijas rīkotajā konferencē "Nodokļu maksātāju forums 2017" atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā samazinās, taču nepietiekami strauji, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 20,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par procentpunktu mazāk nekā 2015.gadā, liecina pētījuma "Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016" rezultāti.
Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties, intervijā Latvijas Radio sacīja "SSE Riga" Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, atsaucoties uz jaunākā pētījuma "Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016" datiem, kas tiks prezentēti šodien.
Ministrijas un uzņēmēju organizācijas ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plānā aicina iekļaut virkni jaunu pasākumu, tostarp atcelt akcīzes nodokli kafijai un apkarot nelegālās programmatūras un televīzijas (TV) programmas, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.
2017.gadā tiks īstenoti vismaz 20 ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plānā iekļautie uzdevumi, aģentūrai LETA stāstīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Pirms pāris nedēļām klausījos kādu radio pārraidi, kurā Kultūras ministrijas vadošā amatpersona klāstīja savu redzējumu par Eiropas Komisijas «noziedzīgo» lēmumu ierobežot ES fondu atbalstu kultūras objektu celtniecībai ar maksimālo summu – pieciem miljoniem eiro.
Nākamgad par katru nodarbināto darba devējam obligātajās sociālajās iemaksās būs jāsamaksā ne mazāk kā 97,16 eiro mēnesī. Šī prasība attieksies uz vispārējā nodokļu režīmā un mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošiem, neatkarīgi no viņu darbā pavadītā laika un nopelnītā. Neatkarīgās aptaujātie lauksaimnieki un saimnieciskās darbības veicēji uzskata, ka, ieviešot šo normu, valstī pieaugs ēnu ekonomika.