Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Šodien, 15. jūnijā tiks prezentēts jaunākais Baltijas valstu ēnu ekonomikas indekss. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš LTV raidījumam "Rīta panorāma" atzina, ka gads Covid-19 pandēmijā ir ietekmējis ēnu ekonomikas īpatsvaru.
Plānotās izmaiņas nodokļu politikā Latvijā sekmēs ēnu ekonomikas pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
10. jūnijā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors profesors Arnis Sauka publiskoja ikgadējos rezultātus par ēnu ekonomikas mērījumiem Baltijā un Latvijā. No profesora Saukas iegūtajiem rezultātiem izriet, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un bija 23,9% no iekšzemes kopprodukta.
Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un bija 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja samazināties un veidoja 30,7%, liecina "SSE Riga" profesora un biedrības "Business Against Shadow Economy" valdes locekļa Arņa Saukas veiktais ikgadējais pētījums.
Ēnu ekonomika ierobežo izaugsmes iespējas nākotnē, piektdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko klimatu, investori joprojām ir nobažījušies par jautājumiem saistībā ar cīņu pret tādiem finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem kā korupcija un ēnu ekonomika, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas procedūrām un savlaicīgu tiesvedību krimināllietās, teikts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) sagatavotajā nostājā attiecībā uz priekšlikumiem ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas uzlabošanai.
Latvijā pagājušajā gadā nelegālās nodarbinātības īpatsvars sasniedza 9,6%, kamēr 2017.gadā šis rādītājs bija 7,4%, secināts jaunākajā pētījumā par ēnu ekonomiku Latvijā.
Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā pieauga par 2,2 procentpunktiem un sasniedza 24,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Ēnu ekonomikas apjoms Latvijas būvniecības nozarē kopš 2015. gada samazinājies par 5,9 procentpunktiem, sarūkot līdz 34,1 procentpunktam no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina pētījuma Ēnu ekonomika Latvijas būvniecībā 2015–2018 rezultāti. Pētījumā secināts, ka to galvenokārt veicinājis aplokšņu algu samazinājums. No 36,3 procentpunktiem 2015. gadā tas 2018. gadā noslīdējis līdz 28,2 procentpunktiem.
Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja pamazām samazināties un veidoja 34,1%, liecina "SSE Riga" profesora un biedrības "Business Against Shadow Economy" valdes locekļa Arņa Saukas veiktais ikgadējais pētījums.
Ēnu ekonomikas apkarošanai nav jābūt tikai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) problēmai, piektdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" teica Ārvalstu investoru padomes locekle un auditorkompānijas "PricewaterhouseCooper" ("PwC") valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars taksometru nozarē veido vismaz 80%, secināts biedrības BASE ("Business Against Shadow Economy") 2018.gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā, kura izstrādē piedalījās Rīgas ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta bijusī vadītāja Ināra Pētersone un Ekonomikas ministrijas bijušais valsts sekretārs Juris Stinka.
Meklējot aizvien jaunus un jaunus līdzekļus ēnu ekonomikas piebērtajos apcirkņos, Latvija par vienu no izvēlētajiem ceļiem saņēmusi visai skarbu aizrādījumu no Eiropas Komisijas. Tā ir neapmierināta par to, ka Latvija mainīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksāšanas kārtību būvizstrādājumiem, sadzīves tehnikai un elektronikai.
Ēnu ekonomikas apkarošanā svarīga atbildīgo iestāžu jau pašlaik īstenotās sadarbības turpināšana, par apspriesto Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē pastāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Ēnu ekonomika ir viena no aktuālākajām problēmām Latvijā. To ir mēģināts izskaust gan ar pātagu – pastiprinot kontroles pasākumus, gan ar burkānu – piedāvājot nodokļu parādu soda naudas dzēšanu. Uzņēmēji uzskata, ka tā vietā, lai cīnīties tikai ar sekām, ir jānovērš cēloņi, kas sekmē pelēko uzņēmējdarbību.