Latvijā nelegāli nodarbināti pat 20 000 cilvēku; lielāka daļa strādā būvniecībā

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Latvijā pagājušajā gadā nelegālās nodarbinātības īpatsvars sasniedza 9,6%, kamēr 2017.gadā šis rādītājs bija 7,4%, secināts jaunākajā pētījumā par ēnu ekonomiku Latvijā.

Trešdien konferencē par ēnu ekonomiku Latvijā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka atzina, ka Latvijā nelegāli nodarbināti varētu būt no 15 000 līdz 20 000 cilvēku, no kuriem 60% varētu būt nodarbināti būvniecības nozarē.

Sauka uzsvēra, ka uzņēmēji par šo problēmu jau iepriekš ir brīdinājuši, bet politiķi tai nav pievērsuši uzmanību. "Mēs jau esam brīdinājuši, ka, pieaugot ekonomikai, uzņēmējiem ir vajadzīgs darbaspēks. Un te svarīga būtu gudra migrācijas politika, kas neparedz fundamentālas izmaiņas likumos. Ir iespējams izstrādāt regulējumu, kas ļautu darbaspēkam viegli iebraukt un viegli izbraukt. Pagaidām šajā ziņā Latvijā valda strausu politika," viņš sacīja.

Jau ziņots, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā pieauga par 2,2 procentpunktiem un sasniedza 24,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pieaudzis otro gadu pēc kārtas.

Lielāko daļu no ēnu ekonomikas 2018.gadā Latvijā veidoja aplokšņu algu izmaksas - 43,5%, kā arī neuzrādītie ienākumi - 35,2%, savukārt darbinieku neuzrādīšanas īpatsvars sasniedza 9,6%. Pērn audzis arī nereģistrēto uzņēmumu īpatsvars - no 6,5% 2017.gadā līdz 8,6% pērn.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais