Pētījums: Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pērn Latvijā sarucis līdz 34,1%

Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja pamazām samazināties un veidoja 34,1%, liecina "SSE Riga" profesora un biedrības "Business Against Shadow Economy" valdes locekļa Arņa Saukas veiktais ikgadējais pētījums.

Salīdzinājumā ar 2017.gadu, kad ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē bija 35,2%, pērn tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu.

Latvijā pirmais pētījums par ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecībā tika veikts 2016.gadā, atklājot, ka 2015.gadā ēnu ekonomika būvniecībā veidoja 40%.

Atbilstoši jaunākā pētījuma datiem pērn par 3,9 procentpunktiem samazinājās aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā - 2018.gadā aplokšņu algas būvniecībā saņēma 28,2% nodarbināto, kamēr 2017.gadā aplokšņu algu īpatsvars bija 32,1%.

Uzņēmumu ienākumu neuzrādīšanas līmenis nozarē jeb vidējā ienākumu daļa, kuru uzņēmumi slēpj no valsts, pērn veidoja 27,1%, bet 2017.gadā šis rādītājs bija 26,7%.

Tāpat pieaugusi darbinieku skaita neuzrādīšana, pērn sasniedzot 18,8% pretstatā 17,6% gadu iepriekš.

Neoficiālo maksājumu līmenis lai "nokārtotu lietas" jeb korupcija būvniecības nozarē pērn veidoja 16,4%. Arī šis rādītājs salīdzinājumā ar 2017.gadu ir pieaudzis, jo gadu iepriekš korupcijas līmenis būvniecības nozarē bija 15,5%.

Pētījums veikts 2019.gada martā sadarbībā ar kompāniju "Latvijas fakti". Pētījumā aptaujāti 250 Latvijas vadošo būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu. Pētījuma laikā veiktas arī lielāko būvniecības uzņēmumu vadītāju ekspresintervijas.