Aptauja: Latvijā piekopj ēnu ekonomiku, jo ir pārāk augsti nodokļi

Galvenais ēnu ekonomiku veicinošais faktors Latvijā ir pārāk augsti nodokļi, kam seko uzticības trūkums valstij, kā arī godprātības trūkums sabiedrībā, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centrs SKDS.

Vairāk nekā trešdaļa jeb 42% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka galvenais faktors, kas veicina ēnu ekonomiku Latvijā, ir pārāk augsti nodokļi. Gandrīz trešdaļa jeb 33% iedzīvotāju uzskata, ka galvenais ēnu ekonomiku veicinošais faktors ir uzticības trūkums valstij, piemēram, pensiju sistēmai, sociālajām garantijām. Savukārt 11% iedzīvotāju aptaujā norādījuši, ka ēnu ekonomiku veicina godaprāta trūkums sabiedrībā.

Lielākā daļ aptaujāto iedzīvotāju, kā iemeslus darba ņēmēju izvēlei par labu "aplokšņu algām" norādījuši nevis izvairīšanos no saistībām, bet citus iemeslus

Pārējos ēnu ekonomiku sekmējošos faktorus, tai skaitā saistības pie banku un nebanku kredītdevējiem, minējuši mazāk nekā 5% iedzīvotāju.

"Arvien biežāk priekšvēlēšanu laikā dzirdam, ka nebanku kreditēšana ir viens no ēnu ekonomikas veicinātājiem Latvijā. Dati rāda pretējo. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas un profesora Arņa Saukas pētījumu ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā mērāms ap 22% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē tie būtu aptuveni pieci miljardi eiro. Salīdzinājumam distances patēriņa aizdevumu jeb "ātro kredītu" portfelis uz 2017. gada beigām bija aptuveni 120 miljoni eiro, kas ir 2,4% no kopējās aplēses par ēnu ekonomikas apjomu valstī. Tas nozīmē - pat tad, ja šī nozare neeksistētu, tas ēnu ekonomikas īpatsvaru tautsaimniecībā neietekmētu," norādīja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Lielākā daļa jeb 68% aptaujāto iedzīvotāju, kā iemeslus darba ņēmēju izvēlei par labu "aplokšņu algām" norādījuši nevis izvairīšanos no saistībām, bet citus iemeslus, piemēram, lai uz rokas saņemtu vairāk naudas, jo netic valstij un tās sociālajām garantijām.

Ievērojami mazāk minēti tādi iemesli kā parādi nebanku kreditētājiem (6%) un parādi bankām (5%).

Aptauja veikta no 3. līdz 10.jūlijam, interneta vidē aptaujājot 1005 respondentus visā Latvijā.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus. Tās misija ir veidot uzticamu, atbildīgu un uz ilgtermiņa sadarbību vērstu nozares praksi, ko pozitīvi vērtē patērētāji un tirgu uzraugošās institūcijas, vienlaikus respektējot alternatīvo finanšu pakalpojumu sniegtās iespējas ikviena indivīda un sabiedrības brīvai un nodrošinātai attīstībai.