Ēnu ekonomika ierobežo izaugsmes iespējas nākotnē, piektdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
"Ēnu ekonomika uzliek zemus griestus izaugsmei - ja uzņēmums grib būt ēnu ekonomikā, tad, visticamāk, uzņēmums būs mazs, lai viņu nepamana, lai var izvairīties, piemēram, no nodokļu nomaksas. Tādam uzņēmumam būs krietni grūtāk aizņemties, krietni grūtāk investēt, krietni grūtāk kāpināt ražīgumu. Tas nozīmē, ka eksporta tirgos ieiet būs grūtāk un daudzos gadījumos pat neiespējami," teica Kazāks.
Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijas tirgus ir relatīvi mazs, neļaujot izvērst uzņēmējdarbību, kamēr pasaules tirgus ir krietni lielāks.
"Viens no elementiem, kāpēc ēnu ekonomikas līmenis būtu jāsamazina, ir tas, ka uzņēmumiem, kļūstot legāliem, atveras dažādas iespējas arī starptautiski. Protams tas nav vienkārši," pauda Kazāks.
Vienlaikus viņš arī norādīja, ka ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanai var izmantot dažādas administratīvās metodes, sodot nodokļu nemaksātājus, taču pamatā šis jautājums ir sabiedrības brieduma indikators, kad cilvēki apzinās, ka tas viņiem pašiem ilgtermiņā ir nepieciešams.
"Protams, nevajag būt arī naiviem. Visās ekonomikās vairāk vai mazāk ir ēnu ekonomika," uzsvēra Kazāks, vienlaikus norādot, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir jāsamazina, jo tas ir par lielu, ierobežojot izaugsmi nākotnē.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā, pēc "SSE Riga" Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma datiem, Latvijā pieauga par 2,2 procentpunktiem un sasniedza 24,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).