Valdība solās ēnu ekonomikas apmēru samazināt līdz 17,1%
 
©Pixabay

Valdība apņēmusies ēnu ekonomikas apmēru Latvijā samazināt līdz 17,1%, teikts Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības rīcības plānā.

Ministru kabinets apņēmies turpināt īstenot pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri īstenojot pasākumus nodokļu samaksas uzlabošanai un godīgas konkurences veicināšanai tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku, lai sekmētu kopējās ekonomikas izaugsmi.

Iecerēts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā tiks samazināts no 2017.gadā reģistrētajiem 21,3% līdz vidējam rādītājam Eiropas Savienībā, kas provizoriski 2022.gadā varētu būt 17,1%.

Tāpat valdība plāno samazināt nodokļu plaisu. Pēc Valsts ieņēmumu dienestā skaidrotā, nodokļu plaisa ir potenciālā nodokļu masa, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.

2019.gadā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa aplēsta 10,8% apmērā, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) plaisa - 14% apmērā, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) plaisa - 13,8% apmērā. Samazinot šīs plaisas, PVN 2019.gadā tiktu iekasēts par 21,94 miljoniem eiro vairāk, VSAOI par 23,19 miljoniem eiro vairāk, bet IIN - par 13,18 miljoniem eiro vairāk.

Nākamajā gadā PVN plaisa prognozēta 10,3% apmērā, VSAOI plaisa - 13,5%, bet IIN plaisa - 13,3% apmērā. Samazinoties nodokļu plaisai, plānots, ka PVN papildus ieņēmumi 2020.gadā veidos 13,15 miljonus eiro, VSAOI - 17,53 miljonus eiro, bet IIN - 10,22 miljonus eiro.

Savukārt 2021.gadā PVN plaisa prognozēta 10% apmērā, VSAOI plaisa - 13% apmērā, bet IIN plaisa - 12,7% apmērā. No šīs nodokļu plaisas samazināšanās PVN tiks papildus iekasēts 8,47 miljonu eiro apmērā, VSAOI - 18,28 miljonu eiro apmērā, bet IIN - 13,12 miljonu eiro apmērā.

Pirmdien valdības ārkārtas sēdē Kariņš paziņoja, ka valdības rīcības plāna izpildei ir nepieciešams miljards eiro, taču līdzekļu visām vajadzībām nav.