Ēnu ekonomikas apkarošanā svarīga atbildīgo iestāžu jau pašlaik īstenotās sadarbības turpināšana, par apspriesto Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē pastāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kā piemērus premjers minēja sadarbību starp Valsts darba inspekciju (VDI) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), izstrādājot kopīgus indikatorus ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātu novērtēšanai. Tāpat nepieciešama sadarbība starp atbildīgajām ministrijām, kā arī savs piedāvājums ir Valsts administrācijas skolai.
Kā piemērus premjers minēja sadarbību starp Valsts darba inspekciju (VDI) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), izstrādājot kopīgus indikatorus ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātu novērtēšanai. Tāpat nepieciešama sadarbība starp atbildīgajām ministrijām, kā arī savs piedāvājums ir Valsts administrācijas skolai.
Viens no uzdevumiem ir vienoties par nozarēm, kurās prioritāri lielāku uzraudzību jāveic gan VDI, gan VID. Padomes sēdē tikuši pārrunāti arī skaidrās naudas aprites samazināšanas un kontroles pasākumi. Kučinski kā piemēru minēja Igauniju, kurā esot krietni augstāks bezskaidrās naudas norēķinu apjoms.
Šodienas sanāksmē tika apspriesti arī dati par panākto progresu ēnu ekonomikas apkarošanā.
Kā ziņots, ēnu ekonomikas apkarošanu par prioritāti ir izvirzījušas jau vairākas valdības, tomēr pētījumi rāda, ka tās īpatsvars Latvijā joprojām ir gana augsts.
VID iepriekš iepazīstināja ar pētījumu, kas liecina, ka 2017.gadā nedeklarētās darba algas īpatsvars Latvijā bija 19,9%, kas ir samazinājums par 1,7%, salīdzinot ar 2016.gadu, tomēr kopējā nedeklarētā darba alga pērn veidoja 927 miljonus eiro.
VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā vērsa uzmanību, ka nozares, kas rada lielākos zaudējumus, pēdējos gados joprojām nav mainīgas, proti, augšgalā aizvien ir tirdzniecība, būvniecība un kravu pārvadājumi. Šajās jomās nesamaksāto nodokļu apmērs valsts budžetā veido attiecīgi 159,2 miljonus eiro, 63,4 miljonus eiro un 57,6 miljonus eiro.
