Eksperte: Ēnu ekonomika būvniecībā samazinās nepietiekami strauji

© Andrius Ufartas/ f64 photo agency

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā samazinās, taču nepietiekami strauji, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

"Samazinājuma temps ir par lēnu, bet, protams, ka viena gada laikā mēs arī nevaram sagaidīt būtiskāku kritumu," teica Fromane, piebilstot - ja gadu iepriekš Latvijā ēnu ekonomikas indekss atbilstoši pētījuma datiem bija apmēram 40% apmērā, šogad samazinājums ir par apmēram 1,5 procentpunktiem.

"Protams, ka mēs gribētu, lai šis temps, kādā samazinās ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē, būtu ātrāks, taču pozitīvais ir tas, ka tendences ir labas," atzīmēja Fromane. Tostarp viņa norādīja, ka atbilstoši pētījuma datiem samazinās gan aplokšņu algu īpatsvars, gan uzņēmumu ienākumu neuzrādīšana, gan izvairīšanās no citiem nodokļiem, gan arī sarūk darbinieku skaita neuzrādīšana.

Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Tāpat viņa norādīja, ka nepietiekami straujais ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājums ir galvenais pārmetums valdībai. "Nepieciešamo lēmumu pieņemšana ir pārāk lēna," teica Fromane, piebilstot, ir virkne darbu, kas būtu jāpaveic valdībai, lai, piemēram, varētu noslēgt ģenerālvienošanos par minimālo algu būvniecībā.

"Domāju, ka tuvākajos gados mēs redzēsim daudz straujāku ēnu ekonomikas kritumu būvniecības nozarē," pauda Fromane.

Jau vēstīts, ka šodien Rīgā notiks konference "Ēnu ekonomika Latvijas būvniecībā", kuras laikā tiks prezentēti pētījuma "Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2016" rezultāti.

Pētījums veikts pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pasūtījuma, sadarbojoties biedrībai "Business Against Shadow Economy" (BASE) un Rīgas Ekonomikas augstskolai ("SSE Riga"). Ar pētījuma rezultātiem iepazīstinās "SSE Riga" asociētais profesors un BASE valdes loceklis Arnis Sauka. Konference notiks Latvijas Nacionālā teātra Baltajā zālē plkst.10.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais