Nākamgad turpinās cīņu ar ēnu ekonomiku

Viņa informēja, ka, turpinot dialogu ar sociālajiem un sadarbības partneriem un citām valsts pārvaldes iestādēm, ir pieņemts ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu darba plāns un uzsākta tajā iekļauto uzdevumu izpilde, tādējādi virzoties uz Valdības rīcības plānā noteikto ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājumu. Svarīgākais šajā plānā ir tas, ka daudzus pasākumus piedāvāja pašas nozares.

"Piemēram, jau šogad ir izdevies rast risinājumu graudu nozarei un tas ir devis rezultātu. Šajā nozarē iepriekš bija izteikti izplatīta krāpšana ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izvērtējot datus par nodokļu maksātājiem no šā gada 1.jūlija un salīdzinot ar datiem par iepriekšējo periodu, var secināt, ka būtiski ir samazinājusies atmaksājamā PVN summa - par vairāk nekā desmit miljoniem eiro. Ar Saeimas atbalstu jau nākamgad tiks īstenoti vismaz 20 no plānā iekļautajiem pasākumiem, kas samazinās ēnu ekonomiku taksometru nozarē, būvniecībā; mazinās krāpšanas risku ar PVN; stingrāk regulēs skaidras naudas apriti un darījumus elektroniskajā vidē," stāstīja Reizniece-Ozola.

Tāpat ir pilnveidota sistēma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas jomās, pastiprinot kredītiestāžu sankcijas par šīs jomas pārkāpumiem. Šāda sankciju sistēma darbojas preventīvi, efektīvi atturot kredītiestādes no iesaistīšanās noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanā.

Lai sakārtotu sistēmu un novērstu Latvijas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgiem mērķiem, kā arī padarītu ātrāku informācijas apmaiņu starp finanšu tirgus dalībniekiem un tiesību aizsardzības iestādēm, ir izveidots tiesiskais pamats Kontu reģistra izveidei, kurā plānots ietvert ziņas par patiesā labuma guvējiem darījumos, kas tiek veikti Latvijas kredītiestādēs. Likums stāsies spēkā ar nākamā gada 1.jūliju. Tāpat ir pilnveidota ziņošanas sistēma par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem.

Viņa piebilda, ka arī veidojot 2017.gada budžetu, galvenie virzieni bija ēnu ekonomikas apkarošana, resursu efektīvāku izmantošana, nodokļu optimizācijas ierobežošana, kā arī konkurētspējas un uzņēmējdarbības vides uzlabošana.

"Tādējādi valdībai izdevās sagatavot sabalansētu budžetu, neveicot būtiskas izmaiņas lielākajos nodokļos. Visas nodokļu politikas izmaiņas šobrīd tiek diskutētas un izstrādātas ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, tajā skaitā turpinot darbu pie Valsts nodokļu politikas stratēģijas 2017.-2021.gadam sagatavošanas, kurā tiek izvērtēta Latvijas nodokļu politikas esošā sistēma un izstrādāti konkrēti rīcības virzieni nodokļu politikas attīstībai vidējā termiņā," atzina finanšu ministre.

Saeima šā gada 24.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2017.gada valsts budžeta likumu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumu. 2017.gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība. Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, būtiskākais izdevumu pieaugums ir aizsardzības nozarei, kurai finansējums palielinājies par 27,9% galvenokārt Nacionālo Bruņoto spēku kaujas spēju palielināšanai, apbruņošanai, apgādei un rekrutēšanai, kā arī zemessardzes vienības pārapbruņošanai, savukārt sabiedriskajai kārtībai un drošībai finansējums palielinājies par 18,2% galvenokārt atalgojuma reformai ugunsdzēsējiem, glābējiem, policistiem un robežsargiem.

Finansējuma pieaugums salīdzinājumā ar 2016.gada budžetu plānots arī veselības nozarei - par 6,4% galvenokārt rindu mazināšanai uz ambulatorajiem un stacionārajiem pakalpojumiem, kā arī speciālistu pieejamības uzlabošanai. Papildu tam vidējā termiņā ir nodrošināta iespēja īstenot atkāpi no budžeta bilances mērķa, tādējādi līdz 2019.gadam nodrošinot iespēju novirzīt papildus līdzekļus veselības nozares reformu īstenošanai līdz pat 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā.

Izglītībai finansējums pieaugs par 2,5% galvenokārt pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanai, savukārt sociālajai aizsardzībai - par 7,5% galvenokārt atbalstam apgādnieku zaudējušiem bērniem, kā arī alternatīvo ģimenes aprūpes formu atbalstam.

Šogad tika iedibināts arī jauns process - pastāvīga un sistemātiska valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Izdevumu pārskatīšanai ir divi pamatmērķi - efektivizēt izdevumus un sasaistīt finansējumu ar rezultatīvajiem rādītājiem. Atbilstoši sākotnējiem izdevumu pārskatīšanas rezultātiem valdība atbalstīja resursu efektivizācijas pasākumus 2017.gadā un 2018.gadā ik gadu 61,3 miljonu eiro apmērā. Pēc indikatīva novērtējuma 2017.gada valsts budžeta izstrādes gaitā nozaru ministrijas faktiski ir ieviesušas pasākumus pat vairāk nekā piedāvāts sākotnējos izdevumus pārskatīšanas rezultātos. Budžeta un funkciju izvērtēšana turpmāk notiks ik gadu.

"Papildus tam šogad ir būtiski pilnveidoti budžeta paskaidrojumi. Ar šo gadu uzsvars ir pārlikts uz sasniedzamajiem nozaru rādītājiem katrā no politikas jomām. Šādā veidā gan publiskojam informāciju par sabiedrības ieguvumiem no izlietotajiem resursiem, gan veicinām nozaru atbildību par maksimāli efektīvu darbību. Finansējuma sasaiste ar snieguma indikatoriem turpmāk kalpos par noteicošo efektivitātes izvērtējuma rīku," atzina ministre.

Ja salīdzina 2017.gada valsts budžetu ar 2016.gada valsts budžetu, tad izdevumi nākamgad būs pieauguši par 8,3%, savukārt ieņēmumi pieaugs par 8,4%. Viss šis pieaugums novirzīts prioritārajām nozarēm. Piemēram, finansējums valsts aizsardzībai jau 2018.gadā sasniegs 2% no IKP.

Šogad valdība pirmo reizi nolēma veidot arī fiskālā nodrošinājuma rezervi vidējam termiņam. Rezerves mērķis ir nodrošināt budžeta bilances plānoto līmeni nelielu makroekonomisko svārstību gadījumā un kompensēt fiskālo risku izraisīto izdevumu pieaugumu, tādējādi arī nodrošinot ilgtspējīgu pieeju vidēja termiņa budžeta plānošanā.

Reizniece-Ozola uzsvēra, ka arī pašvaldībām 2017.gadā ir gaidāms nodokļu ieņēmumu pieaugums. Tiek prognozēts, ka 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, pašvaldību budžetos nodokļu ieņēmumi būs par 6,5% jeb 95 miljoniem eiro lielāki.

Pēc ministres teiktā, 2017.gads būs pirmais, kad pilnā apmērā bez pārejas perioda darbosies jaunie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas principi. "Mēs redzam, ka likumā iestrādātie nosacījumi nodrošina vienlīdzīgu resursu pieejamību visām Latvijas pašvaldībām, kas arī bija jaunā likuma galvenais mērķis. Tomēr ne mazāk būtisks jaunā modeļa mērķis ir veicināt pašvaldību ieinteresētību attīstīt saimniecisko darbību savā teritorijā un sekmēt ekonomikas izaugsmi, jo nodokļu ieņēmumu pieaugums visām pašvaldībām dod arī izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu," teica Reizniece-Ozola.

Lai nodrošinātu fiskāli atbildīgu pašvaldību uzņemto saistību politiku un garantētu finanšu resursu pieejamību ikvienai pašvaldībai investīciju projektu īstenošanai, pašvaldībām arī nākamgad tiek saglabāti 2016.gadā noteiktie nosacījumi un aizņēmuma mērķi, kas papildināti arī ar trim jauniem mērķiem - investīciju projektu tehniskā projekta izstrāde, Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija, Kultūras iestāžu investīciju projekti ar pašvaldības budžeta faktisko līdzfinansējuma apmēru ne mazāk kā 40%. 2017.gadā tiks arī atcelti ierobežojumi pašvaldību galvojumu sniegšanai par savu kapitālsabiedrību aizņēmumiem.