Nākamgad par katru nodarbināto darba devējam obligātajās sociālajās iemaksās būs jāsamaksā ne mazāk kā 97,16 eiro mēnesī. Šī prasība attieksies uz vispārējā nodokļu režīmā un mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošiem, neatkarīgi no viņu darbā pavadītā laika un nopelnītā. Neatkarīgās aptaujātie lauksaimnieki un saimnieciskās darbības veicēji uzskata, ka, ieviešot šo normu, valstī pieaugs ēnu ekonomika.
Pērn pieņemtie grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu paredz, ka no 2017. gada 1. janvāra darba devējam par katru darba ņēmēju būs jāsamaksā minimālā sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa, ko rēķinās no minimālās algas. Nākamgad šis minimālais nodoklis būs jāsamaksā 75%, bet 2018. gadā - 100%. Nākamgad minimālā alga būs 380 eiro, tāpēc attiecīgi minimālā sociālā iemaksa nākamgad būs 97,16 eiro. Atsevišķos gadījumos sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas varēs veikt samazinātā apmērā.
Izmaiņas mikrouzņēmumu nodoklī
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, sākot ar 2017. gadu, mainās mikrouzņēmumu nodokļa likme un tajā vairs netiek ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tāpēc mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku. 2017. gadā obligāto iemaksu objekts nevar būt mazāks par trīs ceturtdaļām no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Obligātās iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekam aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kāda ir noteikta darba ņēmējam un darba devējam (vispārējā gadījumā 34,09%).
Neatkarīgās lasītāja Zelma, kura ir saimnieciskās darbības veicēja un pašlaik nodokļus maksā kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, par gaidāmajām izmaiņām ir sašutusi. Viņa sniedz grāmatvedības pakalpojumus un strādā apmēram vienu stundu dienā, attiecīgi arī atalgojums mēnesī nav liels. Viņa prognozē, ka, ieviešot šo jauno prasību, daļa mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju vispār pārstās maksāt nodokļus, jo īpaši gadījumos, ja ienākumi būs mazāki nekā nodokļos samaksājamā summa.
Ēnu ekonomikas dzinulis
Arī Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka jaunās normas radīs vairāk problēmu nekā ieguvumus un negatīvi ietekmēs tieši lauku uzņēmējus un lauku iedzīvotājus. Tās veicinās ēnu ekonomiku, bezdarba un sociālo pabalsta saņēmēju skaita pieaugumu laukos, kā arī palielinās administratīvo slogu lauksaimniekiem un citiem lauku uzņēmējiem. Un galu galā palielinās arī darbaspēka nodokļu slogu, lai gan jau gadiem runā par nepieciešamību to samazināt.
«Jaunās normas jo īpaši ietekmēs mazos lauku uzņēmējus, kuru uzņēmumā vairāki darbinieki strādā nepilnu darba laiku - viens darbinieks agri no rīta ražo produktus, otrs pa dienu tos tirgo, trešais vakarā iztīra telpas. Līdz ar to, stājoties spēkā šiem grozījumiem, lielākie zaudētāji būs mazie uzņēmēji un uz nepilnu slodzi strādājošie iedzīvotāji ne tikai laukos, bet arī pilsētās. Tas savukārt var vēl vairāk veicināt situāciju, ka šī iedzīvotāju daļa būs spiesta pamest darba tirgu un pieteikties sociālo pabalstu rindās vai arī doties peļņā uz ārvalstīm. Lauku darbos ir daudz specifisku darbu, kuros nav nepieciešams nodarbināt darbinieku uz pilnu slodzi, jo to neparedz veicamā darba būtība, līdz ar to sagaidāms, ka, stājoties spēkā jaunajām izmaiņām, uzņēmēji būs spiesti optimizēt savu darbību un, iespējams, nodarbināto skaitu samazinās. Darba devēji vairs nebūs ieinteresēti pieņemt darbā darbiniekus uz samazinātu slodzi specifisku darbu veikšanai,» uzsver LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.
Arī Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija vērš uzmanību, ka uzkopšanas nozare Latvijā ir specifiska, jo tajā strādā liels nodarbināto skaits, bet uzkopšana ir nepilna laika nodarbinātība. Vien atsevišķi darbinieki veic pastāvīgu objektu uzraudzību. Asociācija secinājusi, ka, stājoties spēkā grozījumiem, tās dalībniekiem būs neizdevīgas darba attiecības ar 30% nodarbināto.
Gaidāmi jauni grozījumi
Gatavojoties valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā, deputāti citu izmaiņu starpā gan ir rosinājuši arī nedaudz mīkstināt likuma normu par minimālo obligāto sociālo iemaksu apjomu, nosakot gadījumus, kad nepilna darba laika strādāšana ir objektīvi pamatota. Tādas, piemēram, varētu būt personas, kurām ir bērns vecumā līdz trīs gadiem, personas, kurām ir vismaz trīs bērni un viens no tiem ir jaunāks par astoņiem gadiem, kā arī personas, kurām ir vismaz pieci bērni vecumā līdz 18 gadiem. Tāpat netaisnīgi būtu prasīt veikt apdrošināšanas iemaksas pilnā minimālajā apmērā par personām, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu, un par personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu vai atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu.