Shēmo kā mēs, shēmo kopā ar mums, shēmo labāk par mums

© F64

Pirms pāris nedēļām klausījos kādu radio pārraidi, kurā Kultūras ministrijas vadošā amatpersona klāstīja savu redzējumu par Eiropas Komisijas «noziedzīgo» lēmumu ierobežot ES fondu atbalstu kultūras objektu celtniecībai ar maksimālo summu – pieciem miljoniem eiro.

Kultūras ministrijas maka turētājs sūrojās, ka ar «piecīti» (tā vadošie kultūras darbinieki nievājoši dēvējot piecus miljonus eiro lielu finansējumu) lāgā neko nepadarīsi. Neko kulturālu neuzcelsi! Tā ir tāda sīknauda. Taču kultūras cilvēki ir viltīgi: «Mēs Eiropas Komisiju apjāsim! Mēs savus iepirkumus saskaldīsim vairākos «piecīšos» un viena projekta daudzās kārtās slauksim desmitiem miljonu. Mēs uzspļaujam uz Eiropas Komisijas prasībām!»

Attiecīgais piemērs parāda loģiku un izpratni par sīknaudu un lielu naudu, kāda ir izveidojusies Latvijas politiskajā elitē - ne tikai Kultūras ministrijā, bet faktiski visur.

Ļaudis, kuri politiskas korupcijas procentos («otkatā») saņem četrdesmit, sešdesmit un pat septiņdesmit procentu, tagad ir sašutuši par to, ka pa Rīgu staigājot kaut kāds «misters divdesmit procentu». Šā cilvēka vārdu pat neticami drosmīgais deputāts Kārlis Seržants baidījās nosaukt skaļi. «Misters divdesmit procentu» uz to personu fona, kas ierauj tikai 40 vai 50% no iepirkuma apjoma, izskatās kā džentlmenis un labdaris. Neuztraucieties! Jau tuvākajā laikā «misters divdesmit procentu» tiks atmaskots, atbrīvots un izolēts. Nekas nedrīkst traucēt 40-60% iekasētājiem. Pat Eiropas Komisijā izstrādā jaunas antidempinga normas, bet Latvijas korupcijas sistēmā dempings netiks pieļauts!

Kā var maksāt tik lielus korupcijas procentus? Aploksne taču nav ķieģelis! Ja iepirkumu uzvarētāji par darbiniekiem nodokļus nemaksā vispār, tad «otkata» lielumu var ievērojami palielināt! Iespējams, ka šāda loģika bija galvenais motīvs, pirms septiņiem gadiem ieviešot mikrouzņēmuma nodokli. 2014. gada laikā normālie uzņēmumi vidēji par vienu strādājošo nomaksāja 1460 eiro ienākumu nodokli un 2477 eiro sociālos maksājumus. Savukārt 26,4 tūkstoši aktīvo mikrouzņēmumu nodokli maksājošo uzņēmumu nodarbināja 58 tūkstošus cilvēku, bet vidēji par vienu nodarbināto sociālajos maksājumos samaksāja 1,54 eiro gada laikā!

Pāreja uz mikrouzņēmuma nodokli ļāva gan ievērojami palielināt korupcijas procentus, gan īpašnieku peļņu. Septiņus gadus nevienu Vienotības finanšu ministru neuztrauca, ka desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju palika bez jebkādas sociālās aizsardzības. Kaut kas nepatīk? Kravā koferi un lasies uz Angliju! Taču pakāpeniski mikrouzņēmumu nodokli maksājošo skaits jau sāka tā izplesties, ka vairāk nepietiek naudas iepirkumu procentu saņēmēju labklājības pieaugumam.

Tagad pietiks! No nākamā gada pat mikrouzņēmumu nodokli maksājošajiem būs jāveic sociālās iemaksas minimālās likmes apjomā.

Taču, kā tas nākas, ka maksās tikai mikronodokļnieki? Lai makus atver arī visi citi! Finanšu sektorā politiķi tagad apkaros «ēnu ekonomiku»! Aplikt visus, kas strādā uz pusslodzi, ar dubultu sociālo maksājumu! Pusslodzes darbs ir noziegums pret iepirkumu sistēmas uzplaukumu!

Rīgas dāmas un kungi savā «piecīšu» dalīšanas apmātībā neaptver, ka jau pussimts kilometru tālāk no Rīgas un Jūrmalas pusslodze no minimālās algas dažkārt ir vienīgais ienākums, ar kuru patiešām arī iztiek, ka laukos strādājošo lielākajai daļa ir jāiztiek tikai ar to un nekādas aploksnes (ar vai bez ķieģeļa) neviens klāt nepieliek.

Ašeradena, Reira un Reiznieces-Ozolas pusslodžu iznīdēšanas politika ir nāvējošs trieciens mazajam biznesam un nevalstiskajām organizācijām, kas nevēlas shēmot un pāriet ēnu ekonomikā. Ašeradena, Reira un ReizniecesOzolas pusslodžu iznīdēšanas politika ir mēģinājums piespiest Latvijas laukus sākt ienīst valsti un nepildīt likumus.

Taču ikviena darbība izraisīs pretdarbību. Struktūras, kurās valda savstarpēja uzticība, iespējamās atbildes shēmas ir vienkāršas.

Līdz šim bija divi darba ņēmēji un katrs strādāja par minimālo algu uz pusslodzi. Par viņiem kopā tika nomaksāti sociālie maksājumi vienas minimālās algas apjomā. Saglabājot šādu sistēmu, nākamgad sociālie maksājumi ievērojami pieaugs (aiznākamgad tie būs vēl lielāki!!!). Taču, ja gada pirmos trīs mēnešus viens darbinieks tiks noformēts un saņems atalgojumu kā par pilnu slodzi, bet otrs darbinieks tiks juridiski atlaists, savukārt gada otro ceturksni pilnu slodzi strādās otrs darbinieks, bet pirmais tiks juridiski atbrīvots no darba, tad arī 2017. gadā nodokļu režīms paliks tieši tāds pats kā šogad.

Nevalstiskās organizācijas, ja jūs neapgūstat «piecīšus», iztiekat ar mazumu un vēl neshēmojat, tad valdības politika jūs piespiedīs iesaistīties shēmās. Izskatās, ka godīgi un likumpaklausīgi ļaudis šai koalīcijai nav vajadzīgi.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais