Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā samazinajies, pērn - 20,3%

© Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 20,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par procentpunktu mazāk nekā 2015.gadā, liecina pētījuma "Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016" rezultāti.

Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir neuzrādītie ienākumi (42,1%), aplokšņu algas (40,2%) un neuzrādītie darbinieki (17,7%).

Savukārt Lietuvā ēnu ekonomika pērn veidoja 16,5% no IKP, kas ir kāpums par 1,5 procentpunktiem, bet Igaunijā attiecīgais rādītājs bija 15,4% no IKP, kas ir kāpums par 0,5 procentpunktiem.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šodien Rīgā notiek ikgadējā konference "Ēnu ekonomika Latvijā", kurā prezentē pētījumu "Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016".

Andrius Ufartas, F64 Photo Agency

2015.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā, pēc "SSE Riga" Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma datiem, veidoja 21,3% no IKP, kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā. Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veidoja neuzrādītie ienākumi (44,4%), seko aplokšņu algas (34,9%) un neuzrādītie darbinieki (20,7%).

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais