Ēnu ekonomikas apkarošana: Palielina atalgojumu Latvijas amatpersonām

© F64

Īstenojot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, sekmīga bijusi vien finansējuma apgūšana amatpersonu atlīdzības palielināšanā, revīzijā Finanšu ministrijas padotībā esošajā Valsts ieņēmumu dienestā secinājusi Valsts kontrole.

Lai gan finansējums pērn bija paredzēts muitas punktu modernizācijai un darbinieku atalgojumam, sekmīgāk ir veicies ar atlīdzībai paredzētā atalgojuma apgūšanu, šodien medijiem atzina valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Grūtāk bijis ar finansējuma izlietošanu, kas bija paredzēts muitas punktu modernizēšanai.

Turklāt revīzijās arī konstatēts, ka sākotnēji 2015.gadam paredzētais finansējums 10,7 miljonu eiro apmērā neticis izlietots paredzētajiem mērķiem un ticis pārcelts uz turpmākajiem gadiem.

"Tas ir bīstami, jo ēnu ekonomikas apkarošana ir viena no prioritātēm un atbildīgajām personām tam būtu jāpievērš uzmanība," noteica valsts kontroliere. Viņa arī piebilda, ka Valsts kontroli bažīgu dara fakts, ka Latvijā nemaz nav spēkā tās attīstības plānošanas dokuments, kas noteiktu konkrētus mērķus un sasniedzamos rezultātus ēnu ekonomikas apkarošanas jomā.

Par ēnu ekonomikas apkarošanas politiku Valsts kontrole sniegusi negatīvu atzinumu, jo uzskata, ka ir būtiskas neatbilstības.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais