Saukas ēna pār valsts politiku

© f64

Vakar, 13. maijā, tika publiskots kārtējais ziņojums par ēnu ekonomikas mērījumiem Baltijas valstīs.

Pagājušā gada novembrī jaunais finanšu ministrs Jānis Reirs intervijā Latvijas Radio klāstīja, ka Latvijā ir vērojams milzīgs pelēkās ekonomikas pieaugums. Kā noskaidrojās, tad ministra pārliecība un zināmā mērā Latvijas nodokļu politikas kontūru izveide nākotnei balstās uz 2014. gada ziņojumu par ēnu ekonomikas mērījumiem Baltijas valstīs. Stokholmas ekonomikas skolas Ilgtspējīgā biznesa centra direktora Arņa Saukas vadībā kopš 2011. gada tiek īstenotas uzņēmēju aptaujas. No uzņēmēju aptaujās nosauktajiem skaitļiem par ēnu ekonomikas lielumu viņu pārstāvētajās nozarēs regulāri tika aprēķināts ēnu ekonomikas lielums. Rēķinot vidējos skaitļus no uzņēmēju nosauktajiem lielumiem, sanāca, ka 2009. gadā ēnu ekonomika bija 36,6% no IKP, 2010. gadā 38,1% no IKP, 2011. gadā tie jau bija 30,2% no IKP, 2012. gadā aptauja uzrādīja 21,1% no IKP.

Sensācija notika, publiskojot 2013. gada datus, kad tika paziņots, ka Latvijā dramatiski pieaug ēnu ekonomika. Uz šīs informācijas bāzes tika izteikta skarba kritika VID Finanšu policijai un citām institūcijām, tika doti rīkojumi pasteidzināt represīvākas sistēmas izveidi utt. Smieklīgākais ir tas, ka abi Vienotības finanšu ministri (vecais un jaunais) vienai uzņēmēju aptaujai uzticējās vairāk nekā Valsts kases datiem par reāliem ienākumiem un VID datiem par iekasētajiem nodokļiem. Patiešām – atverot VID pārskatus, var noskaidrot, ka kopējā nodokļu iekasēšana 2013. gadā pret 2011. gadu pieauga par 18,2%, savukārt, kā liecina CSP dati, tad IKP faktiskajās cenās tajā pašā laikā pieauga par 15,2%. Ja nodokļu iekasēšana apsteidz IKP faktiskajās cenās, tad tas liecina par to, ka pelēkā ekonomika samazinās. Kāds melo! Iespējams, ka IKP aug daudz straujāk, nekā to uzrāda CSP. Varbūt Valsts kase blefo par to, cik nodokļu ir iekasēti un kā pildās budžets? Bet varbūt ir problēmas ar attiecīgā pētījuma metodiku un aptauju rezultātu interpretāciju?

Ja vēlamies būt objektīvi, tad Arņa Saukas vadītā pētījuma rezultāti liecina, ka pēc aptaujām, rēķinot ēnu ekonomikas daļu IKP, tai 2013. gadā vajadzēja būt robežās starp 20,7 un 26,9%. Ar kaut cik nozīmīgu ticamību nevar apgalvot, vai ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pret IKP pieaug vai samazinās. Droši zināms ir tas, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pret IKP varētu būt kaut kur starp 20 un 26% no IKP. Turklāt ticamības intervāls ir mākslīgi sašaurināts, jo, rēķinot vidējo, pētnieki izslēdza ekstrēmās vērtības, metodikas aprakstā nosaucot šādu manipulāciju par filtrēšanu. VID reālie iekasēto nodokļu dati liecina, ka ēnu ekonomika Latvijā samazinās.

Pēc CSP datiem, 2015. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem ir pieaudzis par 2,1%. Tajā pašā laikā VID šā gada četros mēnešos iekasēja nodokļus par 6% vairāk nekā pērn. Ja IKP tiek aprēķināts korekti, tad ēnu ekonomikas īpatsvaram ir jāsamazinās, jo nodokļu iekasēšana aug straujāk nekā kopējais IKP. Turklāt pēdējos piecos gados Latvijā ir palielinājies gan oficiāli nodarbināto īpatsvars, gan pieaudzis reģistrēto saimnieciskās darbības veicēju skaits.

Pat vairāk – mikrouzņēmumu nodoklis ir radījis apstākļus pilnīgai ēnu ekonomikas legalizācijai. 2014. gadā Latvijā darbojās 26,4 tūkstoši aktīvo mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, kas kopumā nodarbināja 58 tūkstošus cilvēku. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji uzņēmumi vidēji par vienu nodarbināto sociālajos nodokļos samaksāja 1,54 eiro gada laikā! Priekš kam pie tādiem apstākļiem riskēt ar ēnu ekonomiku?

Diemžēl nevis VID un Valsts kases dati, bet gan Arņa Saukas pētījums tiek izmantots, lai veidotu gan Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras ieteikumus valsts politikas reformām, gan Finanšu ministrijas nodokļu sistēmas reformas vīziju. Vai tiešām valsts ekonomiskā politika ir jābalsta uz tik slidena pamata kā vienas pētnieku grupas sarīkota uzņēmēju aptauja?

Latvijas valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta nodokļu ieņēmumi kopā (miljardos eiro)

2010 - 3,817

2011 - 4,426

2012 - 4,928

2013 - 5,170

2014 - 5,360

Avots: Valsts Kases



Svarīgākais