Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz mazinājies, tomēr tas joprojām ir augstākais Baltijā – 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ēnu ekonomikas dēļ valsts budžetam pērn ir paslīdējuši garām apmēram 1,5 miljardi eiro.
Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā secināts, ka ēnu ekonomikas samazinājums ir bijis tikai Latvijā, savukārt Lietuvā un Igaunijā tas ir nedaudz pieaudzis. Tomēr, par neskatoties uz to, abās kaimiņvalstīs ēnu ekonomika ir izplatīta daudz mazāk nekā Latvijā.
«Lai gan Latvijas ēnu ekonomikas sarukuma pamatā galvenokārt ir samazinājums neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu un aplokšņu algu apjomos, šie rādītāji Latvijā joprojām ir vērtējami kā ļoti augsti,» atzīst pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors, Dr. Arnis Sauka. Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis ir Rīgā un tās apkārtnē, kā arī Kurzemē.
Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana jeb izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kas sasniedz gandrīz 45% no visas Latvijas ēnu ekonomikas. Turklāt pētījuma dati liecina, ka nereģistrētie uzņēmumi veido aptuveni 5-7% no visiem uzņēmumiem Latvijā. Aplokšņu algu līmenis 2015. gadā visās Baltijas valstīs ir aptuveni vienādā līmenī, proti, 15,2-17,9% diapazonā. Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas uzņēmējdarbības īpatsvars Latvijā tradicionāli ir būvniecības nozarē, un 40% nozares darbības notiek pelēkajā zonā.
Saskaņā ar pētījuma datiem, maziem uzņēmumiem ir tendence biežāk darboties pelēkajā zonā nekā lieliem uzņēmumiem, tomēr atšķirības starp dažādu lielumu uzņēmumu kategorijām nav izteiktas, arī dažas lielas kompānijas sniedz ievērojamu pienesumu ēnu ekonomikai.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2015. gadā no trim Baltijas valstīm visaugstākā neapmierinātība ar valsts nodokļu politiku bija Latvijā, lai gan uzņēmumi joprojām ir relatīvi apmierināti ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu. Likumsakarīgi, ka uzņēmumi, kas nav apmierināti ar nodokļu politiku vai valdību, biežāk sliecas iesaistīties ēnu ekonomikā, bet apmierinātie uzņēmumi to dara retāk.
VIEDOKĻI
Ināra Pētersone, Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektore:
- Man kā nodokļu administrācijas vadītājai ir gandarījums par to, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2015. gadā ir samazinājies. Tā ir laba ziņa mums visiem, jo nozīmē arī ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā un attiecīgi arī valsts iespējas nodrošināt saviem iedzīvotājiem visus svarīgākos pakalpojumus vēlamajā apjomā un kvalitātē. Ēnu ekonomikas sarukuma pamatā galvenokārt ir neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu un aplokšņu algu apjomu samazināšanās. Tas liecina, ka pozitīvus rezultātus ir devuši gan VID īstenotie pasākumi brīvprātīgās nodokļu saistību izpildes veicināšanai, tostarp visu komersantu samaksātās nodokļu kopsummas publiskošana, pateicības izteikšana godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, elektronisko pakalpojumu pilnveidošana, kā arī nozaru pieeja nodokļu administrēšanā, gan rosinātās izmaiņas normatīvajos aktos, kas vērstas uz nodokļu iekasēšanas uzlabošanu un ēnu ekonomikas mazināšanu.
Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja
- Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir nedaudz sarucis, taču situācija joprojām nav pieņemama. Baltijas kontekstā Latvijā ir vislielākais ēnu ekonomikas apmērs un sliktākā tiesiskā vide. Nodokļu nemaksāšana, naudas līdzekļu atmazgāšana un ļaunprātīga maksātnespējas administratoru darbība ir būtiskas problēmas, kuru dēļ Latvija zaudē ne vien budžeta ieņēmumus, bet arī konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē. Šobrīd atrodamies lēnas izaugsmes ciklā, un tas vairo ēnu ekonomikas riskus, tādēļ nav izslēgts, ka nākamgad rezultāti var būt ar negatīvu tendenci.
Juris Stinka, Bussines against shadow economy valdes loceklis:
- Rēķinot no IKP, 2015. gadā ēnu ekonomikas viens procentpunkts ir aptuveni 75 miljoni eiro nodokļu ieņēmumu. Ēnu ekonomika Latvijā pērn bija 21,3%. Tātad, samazinot šo īpatsvaru kaut vai uz pusi, mēs iegūtu vairāk nekā 679 miljonus eiro veselības aprūpes sakārtošanai.