Ekonomika nesteidzas iznākt no ēnas

Ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijā praktiski nav mainījies un ir gandrīz divas reizes lielāks nekā kaimiņvalstīs. Arī kukuļošanas apmēri, lai nokārtotu lietas, nav gājuši mazumā, secināts šodien publiskotajā Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Baltijas valstu ēnu ekonomikas indeksa pētījumā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) secina, ka līdz šim īstenotie ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi rezultātus nav devuši.

SSE Riga ēnu ekonomikas indekss tiek aprēķināts jau piekto gadu un, kā atzina SSE Riga rektors Anderes Palzovs, iepazīstoties ar pētījuma datiem, viņu pārņēmušas divējādas sajūtas: no vienas puses, ēnu ekonomika piecu gadu laikā Latvijā tomēr ir samazinājusies, bet, no otras, redzams, ka šajā jomā darāmā vēl ir daudz. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš savos izteikumos gan bija skarbāks. Viņaprāt, ēnu ekonomikas apkarošanas stratēģija nav nesusi gaidītos rezultātus.

Ēnu ekonomiku Baltijā pēta SSE Riga Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga docētājs Dr. Tālis Putniņš, izmantojot uzņēmēju aptaujas. Saskaņā ar šādā veidā iegūtiem datiem Latvijā ēnu ekonomikas indekss (tas tiek izteikts procentos no IKP) pērn bija 23,5%.

Salīdzinot ar 2013. gadu, ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir samazinājies tikai par 0,3%, ko pētnieki uzskata par nenozīmīgu kritumu. Savukārt Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomika pērn bija attiecīgi 12,5 un 13,2%, kas ir par pāris procentpunktiem zemāka nekā 2013. gadā.

Pērn lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi. «Aplokšņu algu īpatsvars gan ir gājis mazumā, bet šo samazinājumu kompensēja attiecīgi pieaugoša izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Proti, neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi šobrīd veido aptuveni 46% no Latvijas kopējās ēnu ekonomikas – un tas ir būtisks signāls politikas veidotājiem,» uzsver A. Sauka. Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē Latvijā tiek lēsts līdz pat 48,9%. Arī Igaunijā un Lietuvā šajā nozarē ir visaugstākā ēnu ekonomika, taču tās īpatsvars ir mērenākā līmenī – 21% un 19%. Pētījumā arī secināts, ka mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu uzņēmējdarbībā nekā lielāki un vecāki uzņēmumi.

Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka daļa uzņēmēju Latvijā nav godprātīgi, jo 55% no darba ņēmējiem saskaņā ar uzņēmumu sniegtajiem datiem strādā nepilnu laiku, savukārt pilsētas ielās un sabiedriskajā transportā redzētais VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei liek domāt pretēji – lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju strādā daudz un smagi.

Pētījuma autori uzskata, ka augoša ēnu ekonomikas īpatsvara atšķirība starp Latviju un tās kaimiņvalstīm daļēji atspoguļo Latvijas politiķu atslābušos centienus apkarot ēnu ekonomiku. Lai samazinātu ēnu ekonomikas apjomu, vajadzētu īstenot otru liela mēroga un nopietnu politikas pasākumu kopumu ar mērķi apkarot ēnu ekonomiku līdzīgi tam, kā tas tika darīts 2010.–2013. gadā.

Ar nolūku samazināt ēnu ekonomiku VID iecerējis panākt, lai būvniecības nozarē, piemēram, tiktu ieviestas elektroniskās darba apliecības, elektroniskā transporta un materiālu uzskaite. Tirdzniecības un pakalpojumu sfērā paredzēts ieviest tehniskus risinājumus, lai nepieļautu manipulācijas ar kases aparātiem. Savukārt gadījumos, kad tirgotājs vai pakalpojumu sniedzējs būs krāpies ar kases aparātu vai pārdevis preces bez kases aparāta, soda naudas aprēķinā iekļaut nenomaksāto nodokļu (PVN, UIN, IIIN, VSAOI) summu. Uzņēmumos, kuri VID šķiet aizdomīgi, dienests vēlētos uzstādīt novērošanas kameras un izmantot tās arī, lai uzraudzītu POS termināļu apkalpotājus.

VIEDOKĻI

Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs:

– Lai arī Baltijas valstu ekonomiskā attīstība ir samērā vienota, piedzīvojot gan kopīgus izaugsmes, gan kritumu posmus, ir vairākas jomas, kur Latvija ievērojami atpaliek. Viena no tādām ir ēnu ekonomikas izskaušana, kas pēdējos gados izrādījusies neveiksmīga, jo ēnu ekonomikas apjoms vēl arvien ir ļoti augsts – 23,5%. Vairāki eksperti uzskata, ka tā ir tikai redzamā aisberga daļa un ka ēnu ekonomika Latvijā ir vēl lielāka. Mūsuprāt, ēnu ekonomikas mazināšanas stratēģija ir jāmaina, lielāku uzsvaru liekot uz dažādu stimulu radīšanu, kuri dabiski mazinās ēnu ekonomikas apjomu, nevis uz apkarošanas aktivitātēm, kuras izrādījušās mazefektīvas.

Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts:

– Ēnu ekonomika un aplokšņu algas negatīvi ietekmē valsts budžeta ienākumus un kropļo konkurenci uzņēmējdarbības vidē – šo ietekmi mēs izjūtam jau šodien. Savukārt individuālais īstermiņa ieguvums personām, kuras šobrīd saņem algu aploksnē, ir salīdzinoši neliels salīdzinājumā ar tiem riskiem, ar kuriem būs jātiek galā ilgtermiņā gan pašam indivīdam, gan valstij kopumā. Nelielo algu saņēmēji, tajā skaitā, tie, kuri neuzrāda patiesos ienākumus, nākotnē būs pakļauti nabadzības riskam – tam pakļauti 43% no visiem šobrīd strādājošajiem.