Elektrība

Kā liecina AS „Latvenergo” un Mindshare veiktā aptauja, 20% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā līdz 30 gadiem nezina savas ģimenes elektroenerģijas patēriņu. To var skaidrot ar to, ka trešdaļai šo respondentu rēķinu apmaksu veic kāds cits ģimenes loceklis, piemēram, vecāki vai otrs laulātais.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā šodien notiek uzklausīšanas sanāksme par a/s Latvenergo iesniegto jauno elektrības tarifu projektu. Tas paredz, ka mājsaimniecībām, kas vidēji mēnesī patērē vairāk nekā 100 kWh, par elektrību nāksies maksāt krietni vairāk nekā iepriekšējos gados.

Latvijā piektdienas rītā traucēta energoapgāde ir aptuveni vienam tūkstotim Latvijas energokompānijas "Latvenergo" klientu, aģentūrai BNS pastāstīja "Latvenergo" ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.

Latvijā ceturtdienas pēcpusdienā traucēta energoapgāde vēl ir aptuveni vienam tūkstotim Latvijas energokompānijas "Latvenergo" klientu, informē "Latvenergo" ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.

Trešdien energoapgāde Latvijā traucēta aptuveni 11 tūkstošiem Latvijas energokompānijas "Latvenergo" klientu, aģentūrai BNS pavēstīja "Latvenergo" ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.

Elektrības norēķinu karšu saņēmēju pulkā ir iekļauti ne tikai trūcīgie, bet arī maznodrošinātie iedzīvotāji. Šogad plānots viņu skaitu papildināt ar daudzbērnu ģimenēm, bet pagaidām nav precīzāk izlemts, kā tas tiks darīts. Lielāku skaidrību akciju sabiedrība Latvenergo sola šajās dienās.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) a/s Latvenergo iesniegto tarifu projektu, kas paredz saistītiem lietotājiem ar 1. aprīli piemērot diferencētu tarifu, kritizē kā neatbilstošu esošajiem normatīvajiem aktiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis norāda, ka no "Latvenergo" iecerētajām izmaiņām elektroenerģijas tarifu politikā būs vairāk cietēju, nekā ieguvēju, tādēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lūgs rūpīgi vērtēt uzņēmuma sagatavoto jauno tarifu plānu.

Vēl apmēram puse no 100 000 elektrības norēķinu kartēm nav izsniegtas tiem, kam pienāktos šo akciju sabiedrības Latvenergo dāvinājumu saņemt. Atgādinām, ka karšu izsniegšana trūcīgajiem Latvijas iedzīvotājiem sākta pirms pusotra gada – 2009. gada rudenī.

Šis, kā zināms, ir elektrības tarifu palielināšanas gads. No 1. janvāra pievienotās vērtības nodoklis elektrībai no 10% palielināts līdz 22%, un tas pats par sevi radījis 11% elektrības cenas kāpumu visiem gala lietotājiem (mājsaimniecībām). Plānots, ka no 1. aprīļa mikroskopiskam elektrības patēriņam tiks piemērots līdzšinējais tarifs (8,25 santīmi par kilovatstundu), bet pārējiem elektrības lietotājiem mājsaimniecībām jau daudz lielāks tarifs – 10,74 santīmi par kilovatstundu.

Eiropas Savienība (ES) vēlas, lai ES dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā, elektrības tirgū valdītu konkurence, kas ļautu patērētājiem iegādāties elektrību par izdevīgāku cenu. Latvijā elektrības tirgus liberalizēšana draud ar elektrības cenas kāpumu, nevis kritumu.

Jaunais Latvenergo tarifu projekts, kas vēl jāizskata Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, izraisījis sašutumu lielākajā daļā Latvijas iedzīvotāju. Šogad par elektrību jāmaksā dārgāk nekā pērn, turklāt jaunais tarifu projekts īpaši smagi skars lielās ģimenes, lauciniekus.

Valsts akciju sabiedrība Latvenergo iecerējusi no 1. aprīļa ieviest jaunu tarifa struktūru mājsaimniecībām, proti, 1200 kilovatstundām (kwh) gadā piemērot pašreizējo tarifa likmi – 8,3 santīmi par kwh, savukārt par katru pārtērēto kilovatstundu būs jāmaksā 10,7 santīmi.

AS "Latvenergo" jaunajos tarifos ir izveidojusi tarifu struktūru, kas balstīsies uz sociālā atbildīguma principu un diferencēs cenu atbilstoši elektroenerģijas patēriņam. Pēc šā brīža Latvenergo aprēķiniem regulētā tarifa izmaiņas skars 450 000 jeb pusi Latvenergo klientu.

Ministru kabinets vakar nolēma 26 novados atcelt 6. janvārī izsludināto ārkārtas situāciju saistībā ar elektroapgādi. Joprojām ārkārtas situācija tiek saglabāta 14 novados – Rēzeknes, Kārsavas, Ciblas, Ludzas, Jēkabpils, Krustpils, Viesītes, Aknīstes, Salas, Neretas, Pļaviņu, Jaunjelgavas, Madonas un Varakļānu novadā.

Ārkārtas situācijas izsludināšana 40 Latvijas novados ļāva ātrāk salabot stihijā cietušās elektrolīnijas un atjaunot elektrības padevi vairākiem desmitiem tūkstošu mājsaimniecību. Taču reizē ar to daļēji cietuši privātie un valsts meži, cauri kuriem stiepās bojātās elektrolīnijas. Meža īpašnieki gatavojas iesniegt zaudējumu aprēķinu Zemkopības ministrijai.

Ja nonāktu līdz ciniskām civiltiesiskām attiecībām, Latvenergo varētu vērsties tiesā pret mežu īpašniekiem tādēļ, ka viņi nevar sakārtot savus mežus tā, lai koki negāztos uz elektrolīnijām, uzskata bijušais koncerna vadītājs Kārlis Miķelsons.

Latvijas Televīzijas (LTV) 1.kanālā svētdienas vakarā plkst.21.35 varēs noskatīties LTV Ziņu dienesta speciālreportāžu "Dzīve bez elektrības". Tās autori - žurnāliste Karīna Rubene, operators Ainis Kupčs un producents Mareks Gailītis.