Ekonomika

Tiklīdz izskan aicinājumi valstī palielināt minimālo algu, tā no dažādām pusēm skan – lietderīgāk būtu palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu. Vēlams, pielīdzinot to minimālajai algai. Doma, ka no minimālās algas nevajadzētu vēl maksāt ienākuma nodokli, šķiet pavisam loģiska. Vairākumā attīstīto valstu tāda kārtība jau sen kā pastāv. Kas traucē šādu kārtību ieviest arī pie mums?

Puse Vācijas iedzīvotāju sagaida, ka tuvāko gadu laikā Eiropas lielākās ekonomikas stāvoklis pasliktināsies, liecina raidsabiedrību RTL un "N-TV" pasūtītās aptaujas rezultāti.

Jūlija vidū viens no svarīgākajiem ekonomikas jaunumiem bija jaunākās Ķīnas statistikas publiskošana, kas liecina, ka Ķīnas izaugsme no 6,4% liela IKP pieauguma 2019. gada pirmajā ceturksnī samazinājis līdz 6,2% lielam pieaugumam šī gada otrajā ceturksnī. Šāds izaugsmes rādītājs Ķīnai ir viszemākais pēdējo 27 gadu laikā. Kad pirms divdesmit septiņiem gadiem Ķīnas izaugsme sabremzējās, tolaik, lai gan Ķīna bija pēc iedzīvotāju skaita lielākā valsts pasaulē, tai nebija ievērojamas nozīmes pasaules ārējā tirdzniecībā un globālajā ekonomikā.

Nupat vienā pasēdēšanā man sanāca neliela diskusija. Saruna sākās pavisam nevainīgi: par to, kā jūtas bērns, kad vecāki viņa klātbūtnē, pērkot vilciena biļeti, būtiski (par vairākiem gadiem) samazina bērna vecumu, lai varētu ietaupīt. Kāda jauna sieviete atcerējās, ka bērnībā viņai ļoti gājis pie sirds, kad vecāmamma tā darījusi. Taču tad sarunā iesaistījās kāda cita sieviete, kura šādu rīcību uzskatīja par pašsaprotamu un neslēpa, ka arī pati tā dara, savu rīcību pamatojot ar to, ka Latvijas dzelzceļa vadībā visi esot korumpanti un blēži, tāpēc viņus apmānīt ir svēta lieta. Uz manu biklo jautājumu, bet tad jau arī nodokļus var nemaksāt, atrunājoties ar to, ka valsts pārvaldes augšgalā sēž negodprātīgi cilvēki, sekoja nekavējošs – protams. Kāpēc gan maksāt tos milzīgos nodokļus, kuri tāpat aizejot, nezin kur?

Strauja ekonomiskā attīstība iedzīvotāju vērtējumā ir ievērojami svarīgāka par globālās sasilšanas novēršanu, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Otrdien, 18.jūnijā, tika prezentēts Ferratum Bank izstrādātais Dzīves kvalitātes mērījums #pacēlājs. Saskaņā ar tā rezultātiem dzīves kvalitāte kopumā Latvijā pēdējo desmit gadu laikā uzlabojusies. Proti, mērījuma dati, kas aplūko dzīves kvalitāti no trīs dimensiju perspektīvas, liecina, ka kopš 2010.gada kopējā izaugsme sasniegusi 25%. Vienlaikus, neskatoties uz straujo ekonomisko izaugsmi un citu apstākļu uzlabošanos, iedzīvotāju apmierinātības līmenis kopumā palicis faktiski nemainīgs.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Gan precēm, gan pakalpojumiem tas palielinājās par 0,2%.

Latvijā līdzīgi kā arī pārējās Baltijas valstīs uzņēmēju vidū pieaug bažas par ekonomiskās situācijas attīstību un biznesa perspektīvām, liecina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) Konkjunktūras aptaujas jeb pētījuma par uzņēmējdarbības un investīciju vidi rezultāti.

Rīgas Stradiņa universitāte ir laidusi klajā Daiņa Zelmeņa grāmatu Valsts loma tirgus ekonomikā.

Pārtikas cenu inflācija sasniegusi augstāko līmeni kopš 2017. gada, sadārdzinoties par 2,4 procentiem gada laikā. Arī nākotnē maciņi turpinās tukšoties straujāk nekā iepriekš, it īpaši, ja būs vēlme dzīvot komfortā.

Latvija atspēko kapitālismā un ne tikai kapitālismā izplatīto mācību, ka ekonomiskajai izaugsmei būtu nepieciešams kapitāls un kapitālieguldījumi.

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, pieauga par 11,8%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati.

Latvijas ekonomikas attīstību nevar nodrošināt ar imigrāciju, intervijā aģentūrai LETA pauda zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), komentējot iespējamos risinājumus darbaspēka trūkumam Latvijā.

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4. ceturksnī par 0,8%.

Statistikas dati liecina, ka pērn Latvijā bijis lielākais tūristu skaita pieaugums Eiropā. Apkalpoto viesu skaits Latvijas tūristu mītnēs kopumā pieaudzis par 6,5%, sasniedzot 1,03 miljonus, savukārt viesu pavadīto nakšu skaits audzis lēnāk – par 5,3% (dati par 3. ceturksni). Paraugoties uz ārvalstu viesu skaitu, redzams lielāks pieaugums – viesu skaits pieaudzis par 7,2%, bet pavadītās naktis par 8,3%.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars taksometru nozarē veido vismaz 80%, secināts biedrības BASE ("Business Against Shadow Economy") 2018.gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā, kura izstrādē piedalījās Rīgas ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta bijusī vadītāja Ināra Pētersone un Ekonomikas ministrijas bijušais valsts sekretārs Juris Stinka.

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 5,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Saruna ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētāju Jāni Endziņu par to, kāpēc ir rekordaugsts likvidēto uzņēmumu skaits; kāpēc samazinās ārvalstu investīciju apjoms; kad tiks likvidēts OIK un kāpēc šoreiz tas varētu izdoties; ko uzņēmēji gaida no jaunās valdības un kādā veidā varētu atrisināt sasāpējušo darbaspēka trūkuma problēmu.

2017. gadā Latvijā nabadzības riskam1 bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju - par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi2 bija zem nabadzības riska sliekšņa.