Ekonomika

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Ir vispārzināms; lai pētījums būtu objektīvs, pētnieku ienākumi nedrīkst būt atkarīgi no pētāmās parādības lieluma. Ja zāļu efektivitātes pētījumus finansē farmācijas uzņēmumi, kas pelnīs miljardus no attiecīgo zāļu tirdzniecības, tad uz objektīvu pētījumu var pretendēt tikai tie pētnieki, kurus farmācijas giganti nefinansē. Tas pats attiecas uz svarīgām sociālajām un ekonomiskajām parādībām.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos Apdrošināšanas akciju sabiedrības "BTA Baltic Insurance Company" (turpmāk - BTA) bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms Baltijas valstīs sasniedzis 112,3 milj. eiro apmēru, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2018.gada tajā pašā periodā. Savukārt kopējā BTA peļņa pirms nodokļu nomaksas Baltijas valstīs 2019.gada pusgadā bija 5,9 milj. eiro apmērā.

Dinamika pasaules ekonomikā ir pietiekoši strauja un Amerikas Savienotās Valstis (turpmāk – ASV) visu laiku ir bijušas ekonomiskā līdera pozīcijā, taču pēdējā desmitgadē arvien lielāku izrāvienu, neapšaubāmi, veic Ķīna, kļūstot par otro lielāko ekonomiku pasaulē. Vērtējot ASV un Ķīnas ekonomisko “karu”, kur par grēkāzi kļuvis Huawei, acīmredzams, ka vieni grib turpināt šo paātrināšanos, savukārt otri negrib palaist sev priekšā konkurentu. Un daudzās lietās, it īpaši nozarēs, kas saistītas ar augstām tehnoloģijām, inovācijām, ASV grib saglabāt savu ietekmi. Taču, ko tas nozīmē un dod?

Latvijas ekonomikas pašreizējais izaugsmes temps nav jāuztver kā krīzes priekšvēstnesis, sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Par galveno Latvijas sabiedrībā risināmo problēmu vairums iedzīvotāju nemainīgi atzīst ekonomiku, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Valsts kontroles Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomes salīdzinājums ar slēgtu klubiņu, kas darbojoties, tikai savu interešu vadīts, aizskāris daudzus lauksaimniecībā un citās nozarēs strādājošos, jo īpaši tāpēc, ka darbošanās nevalstiskās organizācijās lielākoties netiek atalgota.

ASV un Ķīnas tirdzniecības karš saasinās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps šā gada 1. augustā paziņoja, ka no 1. septembra ASV paaugstinās muitas tarifus Ķīnas precēm par desmit procentiem – 300 miljardu ASV dolāru vērtībā. Jaunie muitas tarifi tika noteikti papildus jau šogad ieviestajiem muitas tarifiem Ķīnas precēm 25% lielumā un 250 miljardu dolāru vērtībā. Atbildot uz šo ASV valdības soli, Ķīnas uzņēmumi pārtrauca iegādāties ASV lauksaimniecības preces – pilnībā atsakoties no ASV audzētas sojas un citiem lauksaimniecības produktiem.

Populārā Krievijas repera Timati zīmola veikals beidzot būs pieejams arī Rīgā. Tas durvis vērs jau šī gada 5. septembrī paplašinātā tirdzniecības centra Alfa jaunās ēkas otrajā stāvā.

Kamēr premjers un finanšu ministrs bauda atvaļinājumu, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) nācis klajā ar šausmu stāstu par kritisko stāvokli iekšlietu resorā. Tas gadiem turēts badā, valsts nefinansē bāzes funkcijas, trūkst naudas ekipējumam, algām, trūkst transportlīdzekļu, infrastruktūra esot jau dzīvībai un veselībai bīstamā stāvoklī...

Latvijas ekonomikas sniegums pasliktinās, vērtējot jaunākos datus par Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP), atzina ekonomisti.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 2,1%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pagājušā gada laikā pieauguši par gandrīz miljardu eiro, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tiklīdz izskan aicinājumi valstī palielināt minimālo algu, tā no dažādām pusēm skan – lietderīgāk būtu palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu. Vēlams, pielīdzinot to minimālajai algai. Doma, ka no minimālās algas nevajadzētu vēl maksāt ienākuma nodokli, šķiet pavisam loģiska. Vairākumā attīstīto valstu tāda kārtība jau sen kā pastāv. Kas traucē šādu kārtību ieviest arī pie mums?

Puse Vācijas iedzīvotāju sagaida, ka tuvāko gadu laikā Eiropas lielākās ekonomikas stāvoklis pasliktināsies, liecina raidsabiedrību RTL un "N-TV" pasūtītās aptaujas rezultāti.

Jūlija vidū viens no svarīgākajiem ekonomikas jaunumiem bija jaunākās Ķīnas statistikas publiskošana, kas liecina, ka Ķīnas izaugsme no 6,4% liela IKP pieauguma 2019. gada pirmajā ceturksnī samazinājis līdz 6,2% lielam pieaugumam šī gada otrajā ceturksnī. Šāds izaugsmes rādītājs Ķīnai ir viszemākais pēdējo 27 gadu laikā. Kad pirms divdesmit septiņiem gadiem Ķīnas izaugsme sabremzējās, tolaik, lai gan Ķīna bija pēc iedzīvotāju skaita lielākā valsts pasaulē, tai nebija ievērojamas nozīmes pasaules ārējā tirdzniecībā un globālajā ekonomikā.

Nupat vienā pasēdēšanā man sanāca neliela diskusija. Saruna sākās pavisam nevainīgi: par to, kā jūtas bērns, kad vecāki viņa klātbūtnē, pērkot vilciena biļeti, būtiski (par vairākiem gadiem) samazina bērna vecumu, lai varētu ietaupīt. Kāda jauna sieviete atcerējās, ka bērnībā viņai ļoti gājis pie sirds, kad vecāmamma tā darījusi. Taču tad sarunā iesaistījās kāda cita sieviete, kura šādu rīcību uzskatīja par pašsaprotamu un neslēpa, ka arī pati tā dara, savu rīcību pamatojot ar to, ka Latvijas dzelzceļa vadībā visi esot korumpanti un blēži, tāpēc viņus apmānīt ir svēta lieta. Uz manu biklo jautājumu, bet tad jau arī nodokļus var nemaksāt, atrunājoties ar to, ka valsts pārvaldes augšgalā sēž negodprātīgi cilvēki, sekoja nekavējošs – protams. Kāpēc gan maksāt tos milzīgos nodokļus, kuri tāpat aizejot, nezin kur?

Strauja ekonomiskā attīstība iedzīvotāju vērtējumā ir ievērojami svarīgāka par globālās sasilšanas novēršanu, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Otrdien, 18.jūnijā, tika prezentēts Ferratum Bank izstrādātais Dzīves kvalitātes mērījums #pacēlājs. Saskaņā ar tā rezultātiem dzīves kvalitāte kopumā Latvijā pēdējo desmit gadu laikā uzlabojusies. Proti, mērījuma dati, kas aplūko dzīves kvalitāti no trīs dimensiju perspektīvas, liecina, ka kopš 2010.gada kopējā izaugsme sasniegusi 25%. Vienlaikus, neskatoties uz straujo ekonomisko izaugsmi un citu apstākļu uzlabošanos, iedzīvotāju apmierinātības līmenis kopumā palicis faktiski nemainīgs.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.