Ekonomika

AS Dzintars ar maksātspējas problēmām cīnās jau vairākus gadus. Pagājušā gada vidū tas ar vairāk nekā piecus miljonus eiro lielu parādu valstij ierindojās Valsts ieņēmumu dienesta parādnieku saraksta 16. vietā, šobrīd ar vairāk nekā septiņu miljonu eiro parādu tas atrodas jau 10. vietā starp lielākajiem nodokļu parādniekiem. Pat valsts gatavība atlaist kosmētikas ražotāja Dzintars 28 gadus vecu parādu to neglāba no maksātnespējas pasludināšanas.

Protesta gājieni uz Latvijas Republikas Saeimu pēc 2020. gada valsts budžetā ierakstītas naudas apliecina, ka Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam nav izdevies nomierināt budžeta iestāžu darbiniekus ar faktu par valsts kopējiem izdevumiem virs 10 miljardiem eiro pirmo reizi valsts pastāvēšanas vēsturē. Latvijas iedzīvotāji ir spiesti konstatēt to pašu, ko Neatkarīgā, toreiz zem nosaukuma Neatkarīgā Cīņa, pateica jau 1992. gada 4. novembrī, ka «valsts kase pildās, ar naudu trūcīgi».

Ziņa par laikraksta Dienas Bizness pēdējā numura iznākšanu pagājušajā piektdienā nav sēru ziņa, jo jau rīt Dienas Biznesam jāiznāk kā nedēļas žurnālam ar tādu nosaukumu.

Šodien, jau 19. gadu pēc kārtas, biedrība “Latvijas Ekonomikas Attīstības Forums” (LEAF), kuru vada Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, sadarbībā ar Augstākās Izglītības padomi (AIP) Latvijas Ekonomikas attīstības foruma konkursa ietvaros apbalvoja labāko zinātnisko darbu autorus.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,5%, mūsu valstij paredzot lēnāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Šobrīd ir aizsākusies visai plaša viedokļu apmaiņa par dažādu ministriju sagatavotiem projektiem, kas paredz ievērojami palielināt nodokļus tiem, kas izmantos automašīnas ar benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem. Lai gan valdības vadoši politiķi publiski atsākas no savas līdzdalības šajos projektos, taču patiesībā sagatavotie projekti, kas paredz aizliegumu sistēmu, padarot personām ar vidēji zemiem ienākumiem nepieejamu personīgo autotransportu, ir daļa no jau sagatavota projekta Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam pirmās redakcijas, kas ir nodota publiskajai apspriešanai. Galvenās līnijas jau ir iezīmētas Nacionālajā attīstības plānā, bet ministriju izstrādātie projekti vienkārši atsedz to, kā plāns tiks detalizēti īstenots.

Pasaules lielākais bezalkoholisko dzērienu ražotājs "Coca-Cola Co." šā gada trešajā ceturksnī strādājis ar 2,6 miljardu dolāru (2,3 miljardu eiro) tīro peļņu, kas ir par 38% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts kompānijas publiskotajā paziņojumā.

Šogad nav bijusi tā labākā ķiploku audzēšanas sezona. Ķiploku ražai šogad kaitējuši vairāki faktori, to vidū gan šai dārzeņu kultūrai nepiemērotie laika apstākļi, gan slimības. Lauksaimniecības eksperti pieļauj, ka šogad vietējā ķiploku raža veikalos varētu beigties ātrāk nekā citus gadus.

Trīs Latvijas komercbankas – BlueOrange, Baltic International Bank un Signet Bank –, kas sevi dēvē par vietējā kapitāla bankām, vēlas, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pārskatītu katrai bankai noteiktās individuālās normatīvo rādītāju prasības, kas bijušas spēkā desmit gadu.

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,9%, pēc izlīdzinātajiem datiem, līdz 2,5%, bet nākamajam gadam - no 3,1% līdz 2,6%, žurnālistiem piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Bijusī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda ceturtdien brīdinājusi, ka pasaules ekonomikas izaugsme ir trausla un apdraudēta, un politikas veidotājiem vajadzētu strādāt, lai samazinātu cilvēka radītos riskus.

No viena grāvja otrā līdzi ES fondu pieejamībai mētājas būvniecības nozare. Šobrīd, knapi tikusi galā ar darbaspēka trūkumu, tā jau var sākt gatavoties straujam pasūtījumu kritumam publiskajā sektorā pēc 2021. gada.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Ir vispārzināms; lai pētījums būtu objektīvs, pētnieku ienākumi nedrīkst būt atkarīgi no pētāmās parādības lieluma. Ja zāļu efektivitātes pētījumus finansē farmācijas uzņēmumi, kas pelnīs miljardus no attiecīgo zāļu tirdzniecības, tad uz objektīvu pētījumu var pretendēt tikai tie pētnieki, kurus farmācijas giganti nefinansē. Tas pats attiecas uz svarīgām sociālajām un ekonomiskajām parādībām.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos Apdrošināšanas akciju sabiedrības "BTA Baltic Insurance Company" (turpmāk - BTA) bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms Baltijas valstīs sasniedzis 112,3 milj. eiro apmēru, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2018.gada tajā pašā periodā. Savukārt kopējā BTA peļņa pirms nodokļu nomaksas Baltijas valstīs 2019.gada pusgadā bija 5,9 milj. eiro apmērā.

Dinamika pasaules ekonomikā ir pietiekoši strauja un Amerikas Savienotās Valstis (turpmāk – ASV) visu laiku ir bijušas ekonomiskā līdera pozīcijā, taču pēdējā desmitgadē arvien lielāku izrāvienu, neapšaubāmi, veic Ķīna, kļūstot par otro lielāko ekonomiku pasaulē. Vērtējot ASV un Ķīnas ekonomisko “karu”, kur par grēkāzi kļuvis Huawei, acīmredzams, ka vieni grib turpināt šo paātrināšanos, savukārt otri negrib palaist sev priekšā konkurentu. Un daudzās lietās, it īpaši nozarēs, kas saistītas ar augstām tehnoloģijām, inovācijām, ASV grib saglabāt savu ietekmi. Taču, ko tas nozīmē un dod?

Latvijas ekonomikas pašreizējais izaugsmes temps nav jāuztver kā krīzes priekšvēstnesis, sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Par galveno Latvijas sabiedrībā risināmo problēmu vairums iedzīvotāju nemainīgi atzīst ekonomiku, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Valsts kontroles Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomes salīdzinājums ar slēgtu klubiņu, kas darbojoties, tikai savu interešu vadīts, aizskāris daudzus lauksaimniecībā un citās nozarēs strādājošos, jo īpaši tāpēc, ka darbošanās nevalstiskās organizācijās lielākoties netiek atalgota.

ASV un Ķīnas tirdzniecības karš saasinās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps šā gada 1. augustā paziņoja, ka no 1. septembra ASV paaugstinās muitas tarifus Ķīnas precēm par desmit procentiem – 300 miljardu ASV dolāru vērtībā. Jaunie muitas tarifi tika noteikti papildus jau šogad ieviestajiem muitas tarifiem Ķīnas precēm 25% lielumā un 250 miljardu dolāru vērtībā. Atbildot uz šo ASV valdības soli, Ķīnas uzņēmumi pārtrauca iegādāties ASV lauksaimniecības preces – pilnībā atsakoties no ASV audzētas sojas un citiem lauksaimniecības produktiem.