Saredz aizvien lielāku robu ekonomikai
Latvijas Bankas (LB) prezidents Mārtiņš Kazāks nosaucis nākamo iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājuma ciparu, ar noturēšanos kura tuvumā noturēties pie varas un valsts siles cer tie, kas no šīs siles tagad pārtiek.
Ar 24. martu datēts Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka teiktais, ka IKP samazinājums šogad «varētu būt mērāms ar viencipara skaitli». Šī vārdu virkne ir eifēmisms skaitlim -9%. Ja pēc tam statistiķi paziņotu par IKP samazinājumu -10% vai -11%, tad to vēl varētu norakstīt uz mērījumu kļūdu un nejaušībām, kas paredzētāja mundieri nebojā. Runa gan nav tikai par M. Kazāka labo vārdu jeb viņa izteikto prognožu ticamību, kad mēs no tagad pilnīgi nezināmas nākotnes skatpunkta varēsim novērtēt atbilstību vai neatbilstību starp -9% un tiem procentiem, kurus nosauks Centrālā statistikas pārvalde, ja tās producētos skaitļus pieņemtu par patiesiem. Runa ir par to, kāds IKP mīnuss ļautu tagad valsts varu un naudu dalošajiem cilvēkiem ar M. Kazāku viņu vidū izšmaukt cauri tagadējai krīzei tikpat viegli, kā apmēram šie paši cilvēki izšmauca cauri 2008.-2009. gada krīzei.
Toreiz Latvijas IKP, pēc oficiālas versijas, piedzīvoja -14,2% vienā 2009. gadā un mazāk straujus samazinājumus arī 2008. un 2010. gadā, t.i., samazinājumus trīs gadus pēc kārtas. Pagaidām valdība un LB turas pie versijas, ka šoreiz IKP samazināsies nevis trīs gadus, bet trīs mēnešus. Līdzīgas runas skanēja arī 2008. gada sākumā. Ar tā gada 12. martu datēti toreizējā Hansabankas galvenā ekonomista M. Kazāka paredzējumi, ka IKP izmaiņas diemžēl būšot mazākas par plānotajiem +6%, kas vismaz formāli nebija nepareizi, jo statistiķi vēlāk iegrāmatoja -3,3%. Tajā pašā reizē viņš pamācīja, ka «strauja ieslīgšana pesimismā atsevišķos ekonomikas sektoros jau pašlaik varētu būt pārspīlēta un izraisīt pārāk strauju un nepamatotu IKP pieauguma tempu kritumu». Varbūt koronavīrusa epidēmijas apstākļos vēl jo vairāk nekā iepriekš noder arī tādi M. Kazāka 2008. gada apsvērumi, ka «uzņēmumiem lēnākas izaugsmes periods varētu būt labvēlīgs jaunu tehnoloģiju ieviešanai» un «iedzīvotājiem tas būtu laiks, ko veltīt mācībām un darba tirgū nepieciešamo prasmju uzlabošanai».
Nonākšana LB liek M. Kazākam padomāt, vai tikai nejaušības dēļ par grēkāzi jau pirmskrīzes manevros tika padarīts viņa priekšgājējs Ilmārs Rimšēvičs. M. Kazākam it kā būtu jāzina, vai par to vairāk pie vainas I. Rimšēvica raksturs, vai amats, kura pildītāju var vainot par to, ka cilvēkiem nav, t.i., turpmāk nebūs naudas vai ka par šo naudu gandrīz neko nevarēs nopirkt. Runa, protams, nav par LB prezidenta pienākumiem un tiesībām pēc Latvijas likumiem u.tml. dokumentiem, bet par grēkāžu atlases shēmām.
Kopš iepriekšējās krīzes nav mainījies tas, ka valsts cer izdzīvot uz parādu rēķina. Izmaiņas tikai tādas, ka toreizējie valdību vadītāji Ivars Godmanis un Valdis Dombrovskis aizņēmās, vismaz vārdos apgalvojot, ka cenšas aizņemties mazāk, un I. Rimšēvičs aicināja viņus aizņemties vēl mazāk. Tagad turpretī M. Kazāks drošina, ka «neviens neprasa ietaupīt, nav nepieciešama budžeta konsolidācija. Gluži pretēji, visas valdības meklē ceļus, kā tērēt pēc iespējas vairāk, lai ekonomiku atdzīvinātu pēc iespējas ātrāk». Problēma ir tikai naudu iztērēt, nevis dabūt, jo Eiropas Centrālā banka paziņojusi par 750 miljardu pandēmijas vārdā nosauktu eiro emisiju līdzās vēl simtiem miljardu eiro emisijai parastā kārtībā. Lai Latvija varētu pārdot ECB savas parādzīmes, arī Latvijai jāatskaitās kā par koronavīrusa skartu valsti, ko Latvijas valdība apņēmusies nokārtot.
IKP samazinājuma prognožu sēriju 16. martā uzsāka bankas Citadele ekonomists un tagad arī Fiskālās disciplīnas padomes locekļa Mārtiņš Āboliņš ar -3% «labākajā gadījumā» un 18. martā turpināja viņa kolēģis no Luminor Pēteris Strautiņš ar «apmēram» -5%. Tādējādi 6 dienu laikā IKP zaudējis vēl 4 procentpunktus. Protams, pagaidām tās tikai prāta spēles, nevis reālās IKP izmaiņas, kuras nemaz nav iespējams izmērīt tik īsos laika periodos kā atsevišķas dienas, nedēļas, mēneši; statistiķi uzņemas ziņot par IKP izmaiņām ceturkšņos, bet šobrīd vēl nav beidzies 2020. gada 1. ceturksnis.