Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Starptautisko biznesa pakalpojumu centru loma pieaugs

© Publicitātes foto

Vērtējot COVID-19 ietekmi uz pasaules ekonomiku un biznesa vidi, jau šobrīd varam prognozēt, ka krīzes situācija visā pasaulē liks izvērtēt starptautiski pārstāvētu organizāciju pārvaldības labo praksi, iespējas to padarīt efektīvāku, pārskatot arī par administratīvo izmaksu pārdomātu strukturēšanu. Starptautiskie pakalpojumu centri, kas izvietojuši biznesa atbalsta funkcijas vienuviet, zināmā mērā ir atbilde uz šo izaicinājumu.

Esošajā ārkārtas situācijā Latvijā, nozare ir pierādījusi tās spēju pilnībā strādāt attālināti, ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un nodrošināt biznesa nepārtrauktību, kas ir izšķirošs faktors globālu organizāciju dzīvotspējai.

“Situācijai pasaulē strauji mainoties, uzņēmumiem pāris dienu laikā nācies pielāgoties darbam attālināti. Ar mainīgām sekmēm, taču liela daļa gan privātajā sektorā, gan valsts institūcijās strādājošo ik dienas apgūst jaunas prasmes tehnoloģiju izmantošanā un komandas darba vadīšanā attālināti. Starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozare šajā ziņā ir spējusi pilnībā turpināt darbību attālināti, ņemot vērā, ka noteicoši lielākā daļa biznesa atbalsta funkciju tiek nodrošinātas un apkalpotas online režīmā.” atzīst “ABSL Latvia” valdes priekšsēdētājs un “EVRY Latvia” (daļa no “TietoEVRY”) vadītājs Fredis Bikovs. “Jau šobrīd starptautiski atzīti biznesa konsultanti prognozē zināmu nozares potenciāla pieaugumu, ņemot vērā, ka arī globālas organizācijas būs spiestas daudz lielāku uzmanību pievērst izmaksām, kā arī drošības apsvērumiem, tādēļ vairāk raudzīsies virzienā veidot šos biznesa atbalsta centrus ģeogrāfiski tuvākās lokācijās. Tāpat ir skaidri galvenie darbības virzieni, kas noteiks uzņēmumu spēju izdzīvot un veiksmīgi attīstīties nākotnē - darbinieku iesaiste un motivēšana strādājot attālināti, darbs ar datiem un dažādu biznesa procesu pārorientēšana.”

Viens no vadošajiem Ziemeļvalstu un Baltijas IT infrastruktūras piegādes uzņēmumiem, kurš Latvijā izveidojis arī biznesa pakalpojumu centru “Atea Global Services” norāda, ka šobrīd arvien lielāku lomu uzņēmumu produktivitātes noturēšanā ieņem spēja kvalitatīvi iegūt un apstrādāt datus. “Organizējot darbu attālināti, viens no būtiskākajiem elementiem ir darba devēja un darbinieka savstarpējā uzticēšanās, taču nevar noliegt, ka ātra un precīza datu ieguve vadītājam ļautu ietaupīt laiku, identificējot procesus, kuros krītas produktivitāte,” atzīst Atea Biznesa Pakalpojumu Centra vadītāja Alise Vilka. “Biznesa inteliģences un datu analītikas jomās ir daudz iespēju, kur ieviest risinājumus, lai uzņēmumi, strādājot attālinātos darba apstākļos, varētu efektīvi monitorēt datus un ātri pieņemt lēmumus.”

Darbinieku iesaistei, motivēšanai un komunikācijai izšķiroša nozīme

“Nenoteiktības apstākļos, kad reizē jādomā gan par biznesa noturēšanu ilgtermiņā, gan praktiskiem īstermiņa risinājumiem, vadītāju loma darbinieku iesaistē un motivēšanā ir noteicošā. Daudziem uzņēmumiem attālināts darbs ir izrādījies lielāks izaicinājums nekā varēja sākotnēji prognozēt. Tas saistās gan ar jauniem izaicinājumiem tehnoloģiju apgūšanā, produktivitātes samazinājumiem, gan grūtībām noturēt komandas garu un motivāciju,” saka Zane Čulkstēna, konsultāciju uzņēmuma “ERDA” dibinātāja. “Starptautisko biznesa pakalpojumu centru priekšrocība ir piekļuve mātes uzņēmumu resursiem un pieredzei šāda darba organizēšanai un līdz ar to arī spēja pielāgoties pārmaiņām. Šo uzņēmumu pieredze noteikti ir labs piemērs, kuram sekot, plānojot pārmaiņas darba organizēšanā.”

“Lai arī pāragri izdarīt pilnīgus secinājumus, ņemot vērā, ka Starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozare savā ziņā ir krīzes laika “produkts”, piedāvājot risinājumu efektīvākai darba organizēšanai, redzam, ka nākotnē šis segments Latvijā un Baltijas reģionā varētu būtiski paplašināt darbību,” komentē Monta Geidāne, “ABSL Latvija” izpilddirektore.

“ABSL Latvia” asociācijas biedri dalās vienkāršos ieteikumos produktivitātes noturēšanai:

“Uzņēmuma darbiniekiem, veicot darbu 100% attālināti, ir svarīgi saglabāt darba un privātās dzīves līdzsvaru. Strādājot no mājām, robeža starp darbu un mājām var ļoti viegli izzust, tāpēc aicinām darbiniekus plānot darba dienu un pie izstrādātā režīma pēc iespējas turēties, lai maksimāli saglabātu produktivitāti un, kas īpaši būtiski - novērstu izdegšanas riskus.” Lelde Lipska, Cabot Latvia vadītāja.


“Pielāgojoties jaunajiem darba apstākļiem, varam ekspermentēt ar paņēmieniem, lai uzlabotu darba efektivitāti. Jau šobrīd redzam, ka jautājumus, ko iepriekš risinājām vismaz stundu ilgā klātienes tikšanās laikā, šobrīd spējam izrunāt 30 minūšu īsā video zvanā. Papildus interesanti novērot, kā darbinieki nodrošina nepieciešamību pēc socializēšanās, organizējot virtuālus zvanus tikai lai patērzētu pie rīta kafijas vai kopīgi ieturētu pusdienas.” Fredis Bikovs, EVRY Latvia (daļa no TietoEVRY) vadītājs.

“Ne uz visiem uzņēmumiem un komandām var tikt attiecinātas vienādas “formulas”, lai darbi veiksmīgi turpinātos. Ar komandu vadītājiem reizi dienā dalāmies idejām un praktiskiem piemēriem, ko esam fleksibili pielietot.” Alise Vilka, Atea Biznesa Pakalpojumu Centra vadītāja.


“Ne visu darbinieku mājvietās iespējams nodrošināt nepieciešamos darba apstākļus. Dažkārt, arī no uzņēmuma atvestais IT aprīkojums (monitors, klaviatūra, WIFI rūteris) var veicināt darbinieka kopējo labsajūtu un efektivitāti, strādājot attālināti.” Wim Vanderpoorten, allnex Latvia Global Business Services vadītājs.


“Pārmaiņu laikā īpaši svarīgi nodrošināt regulāru komunikāciju par uzņēmuma un komandas mērķiem. Tos atgādinām katru dienu, izmantojot gan kopējos uzņēmumam pieejamos komunikācijas rīkus, gan komandu ietvaros, lai saglabātu tādas ikvienam svarīgas lietas kā komandas gars un gandarījums par sasniegtiem rezultātiem.” Rodios Širjajevs, MSC Shared Service Center vadītājs.


“Krīzes laikā svarīga ir cilvēciska komunikācija un pieeja. Lai arī disciplīna ir nepieciešama, uzņēmumiem jābūt pretimnākošiem, ļaujot ieviest zināmas korekcijas esošajā darba laikā. Ja to atļauj darba specifika, bērnu vecāki nereti strādā agrāk no rītiem un vakaros, savukārt, dienas vidū izbrīvē laiku, ko pavadīt ar bērniem. Rezultātā nepieciešamais darba apjoms ir izdarīts!” (Ieva Zirne, Circle K Business Service Centre, Vecākā Personālvadības Biznesa partnere).