"Swedbank" šogad Latvijā sagaida vislielāko IKP kritumu no visām Baltijas valstīm

"Swedbank" šogad Latvijā sagaida iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par 5,8%, bet Lietuvā un Igaunijā - par 5%, liecina publiskotais jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Vienlaikus banka sagaida, ka nākamajā gadā Baltijas valstīs atgriezīsies izaugsme tādā pašā apmērā, kā šogad pieredzētais kritums, proti, Latvijā 2021.gadā ekonomikas pieaugums prognozēts 5,8% apmērā, bet Lietuvā un Igaunijā - 5% apmērā.

"Nebūs pārsteigums, ja gada otrajā ceturksnī [Latvijas] ekonomika uzrādīs straujāko viena ceturkšņa kritumu, kāds jebkad redzēts. Atgūšanās sāksies jau gada otrajā pusē. Tādēļ, lai gan ekonomika šogad saruks par 5,8%, nākamgad tā strauji augs - par aptuveni 5,8%," norādīja "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Tāpat "Swedbank" samazinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam visām trijām Baltijas valstīm.

Tostarp Latvijā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam samazināta no iepriekš lēstajiem 2,4% līdz 0,5%, bet nākamajam gadam - no 2,4% līdz 1,6%.

Savukārt Lietuvā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam samazināta no 2,7% līdz 1%, bet nākamajam gadam prognoze palielināta no 2,5% līdz 3%, kamēr Igaunijā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam samazināta no 2,3% līdz 1%, bet nākamajam gadam - no 2,2% līdz 2%.

Zorgenfreija atzīmēja, ka Covid-19 krīze atstāj iespaidu uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju, un ietekmēs visus ekonomikas sektorus.

"Vīrusa šoks būtiski vilks uz leju Latvijas ekonomiku, aktivitātes kritums pasaulē, vismaz īstermiņā, būs nopietnāks, nekā finanšu krīzes laikā, un mēs kā maza, atvērta ekonomika, šādas svārstības sāpīgi jutīsim. Labās ziņas ir tās, ka centrālās bankas un valdības, to skaitā Latvijas valdība izziņojušas iespaidīgus stimulēšanas pasākumus. Turklāt, salīdzinot ar 2008.gadu, Latvijas ekonomikā burbuļu nav, valsts finanses ir bijušas visai saprātīgas, privātā sektora parāds - zems, un uzkrājumi - salīdzinoši augsti," pauda Zorgenfreija.

Viņa norādīja, ka Latvijas ekonomika šogad varētu sarukt par aptuveni 5,8%, taču, ja izdosies vīrusu ierobežot pāris mēnešu laikā, nākamgad izaugsme strauji atgūsies, tautsaimniecības aktivitātei augot par 5,8%. Pirmskrīzes līmeni ekonomika varētu sasniegt 2021.gada otrajā pusē.

Zorgenfreija skaidroja, ka, izstrādājot prognožu scenāriju, banka balstījās uz pieņēmumu, ka notikumu attīstība rietumu valstīs būs līdzīga kā Ķīnā un Dienvidkorejā. Proti, valdību ieviestie mēri būs efektīvi, vīrusu izdosies apturēt pāris mēnešu laikā, un arī plašais atbalsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem palīdzēs mīkstināt krīzes sekas un pārdzīvot lejupslīdi.

"Krīzes karstākais punkts būs šā gada pirmajā pusē: Ķīnā - vairāk pirmajā ceturksnī, bet pārējā pasaulē - otrajā ceturksnī. Kopumā pasaules ekonomika 2020.gadā saruks par aptuveni 2%, kas ir dziļāks kritums nekā finanšu krīzes laikā. Valdību un centrālo banku izziņotie pasākumi jau šobrīd daudzkārt pārsniedz finanšu krīzes laikā pieņemtos. Tas nodrošinās pasaules ekonomikas drīzu atkopšanos. Prognozējam, ka pasaules izaugsme 2021.gadā varētu būt ļoti strauja - ap 6%," piebilda Zorgenfreija.

Tāpat viņa minēja, ka daži uzņēmumi cieš uzreiz un smagi, citi - pēc kāda laiciņa, un, iespējams, vieglāk, bet atsevišķi uzņēmumi izjūt pieprasījuma kāpumu. Taču arī šiem ieguvējiem nāksies rēķināties ar vīrusa radītajiem riskiem uzņēmuma darbībai - darbinieki var nespēt pildīt pienākumus, jo ir pašizolācijā, mājās rūpējas par bērniem vai sasirgušajiem, vai paši ir saslimuši. "Zaudētāju noteikti ir krietni vairāk nekā ieguvēju," atzina Zorgenfreija.

Viņa norādīja, ka arī darba tirgus izjutīs ekonomikas satricinājumu - bezdarbs šogad Latvijā kopumā varētu pieaugt līdz 8,6%, īslaicīgi tuvinoties 10% atzīmei otrajā ceturksnī. Krīzes īslaicīgums, valdības atbalsta pasākumi un ilgtermiņa darbaspēka trūkums, neļaus bezdarbam kāpt vēl augstāk, un nodrošinās to, ka darba meklētāju īpatsvars jau 2021.gadā saruks līdz 7,5%.

Uzņēmumiem atceļot bonusus un piemaksas, mazinoties virsstundu darbam, un dažos sektoros algām pat sarūkot, algu kāpums šogad Latvijā strauji bremzēsies, veidojot pieaugumu par 2%. Savukārt nākamgad algu pieaugums jau būs straujāks - ap 4%, bet vēl būtiski zem iepriekšējām prognozēm. Iepriekš "Swedbank" prognozēja, ka šogad Latvijā darba samaksa augs vidēji par 6,5%, bet nākamajā gadā - par 6,6%.

Zorgenfreija arī norādīja, ka ļoti zemo inflāciju šogad Latvijā noteiks zemāks pieprasījums un pasaules naftas cenu kritums.

"Lai nodrošinātu tautsaimniecības atgūšanos pēc vīrusa postījumiem jāņem vērā dažas lietas. Pirmkārt, pēc iespējas jāizvairās ekonomikas kuģi apstādināt pilnībā, jo smagus priekšmetus iekustināt ir ļoti grūti un šajā gadījumā arī - dārgi. Otrkārt, lēmumi jāpieņem ātri un jāatbalsta pēc iespējas plašāks uzņēmumu un iedzīvotāju loks, lai, krīzei atkāpjoties, būtu, kas tērē, ražo, un maksā nodokļus," uzsvēra Zorgenfreija.

Tāpat viņa norādīja, ka valdības deficīts un parādu nasta strauji pieaugs, tomēr pagaidām vairāk jāuztraucas par to, kā tautsaimniecībai palīdzēt pārdzīvot krīzes sekas.