Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, kurā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksu darba ņēmējiem.
Bankas Citadele ekonomista un tagad arī Fiskālās disciplīnas padomes locekļa Mārtiņa Āboliņa 16. marta paredzējumam, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pazemināsies par 3% «labākajā gadījumā», seko bankas Luminor ekonomista Pētera Strautiņa teiktais 18. martā, ka IKP šogad zaudēšot «apmēram 5%».
Koronavīrusa dēļ daudzi uzņēmumi ir spiesti sašaurināties, jo katastrofāli krities pieprasījums pēc to sniegtajiem pakalpojumiem vai arī vispār nav iespējams veikt nekādu uzņēmējdarbību Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ. Pieci uzņēmumi Nodarbinātības valsts aģentūrā līdz vakardienas pēcpusdienai jau bija iesnieguši pieteikumu par kolektīvo atlaišanu, kas nozīmē, ka darbinieki tiek atlaisti masveidā, nevis pa vienam vai diviem.
Krīzē nonākušo uzņēmēju galveno prasību – nodrošināt darba nespējas lapu 100 procentu apmaksu no valsts budžeta – valdība ir apņēmusies īstenot, tāpat kā virkni citu atbalsta pasākumu, par kuriem valdība lems nākamajā valdības sēdē ceturtdien. Pirmie palīdzību saņems krīzē visvairāk cietušo nozaru uzņēmumi.
Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Tiesa, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem situācija ir nedaudz uzlabojusies, jo, piemēram, 2015. gadā šādas grūtības bija teju pusei Latvijas mājsaimniecību.
Ja koronavīruss atņem 90% ieņēmumu tūrisma nozarei, tad paldies šim pašam vīrusam par naudu, kas paliek ceļojumos doties gribošo, bet nevarošo vai nedrīkstošo cilvēku makos un banku kontos.
Pasaules akciju cenas ceturtdien dramatiski saruka, dažām biržām piedzīvojot vairākos gadu desmitos straujāko kritumu, jo centrālo banku ārkārtas pasākumi nemazināja bailes par jaunā koronavīrusa uzliesmojuma aizvien smagāko ietekmi uz ekonomiku.
Latvijas ekonomikas izaugsme jaunā koronavīrusa "Covid-19" izplatības dēļ sabremzēsies, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
ANO ekonomisti pirmdien brīdināja, ka koronavīrusa epidēmija pasaules ekonomikai šogad varētu izmaksāt 1-2 triljonus dolāru un aicināja valstis palielināt izdevumus šīs krīzes ietekmes mazināšanai.
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente jau nākammēnes, kā to vēlējās Zaļo un zemnieku savienība, netiks atcelta. Tā vietā koalīcijas vairākums apmaiņā pret atbalstu administratīvi teritoriālajai reformai atbalstīja KPV LV likumprojekta, kas paredz atbalsta virskompensācijas atcelšanu, nodošanu komisijām. Saeimā gan mēļo, ka šim likumprojektam pēc administratīvi teritoriālās reformas apstiprināšanas lemta aizmirstība.
Jaunā koronavīrusa epidēmija šogad samazinās pasaules ekonomikas izaugsmi par 0,1%-0,4% un radīs būtisku ietekmi uz Āzijas attīstības valstīm, piektdien prognozē Āzijas Attīstības banka.
Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" dēļ Latvijas iekšējā tirgū nav nepieciešams veikt ārkārtas pasākumus, uzskata ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Latvijas Banka 2019.gadā nopelnīja 27,2 miljonus eiro, kas ir par 45% vairāk nekā 2018.gadā, liecina Latvijas Bankas valdes apstiprinātais centrālās bankas 2019.gada finanšu pārskats. 2018.gadā Latvijas banka nopelnīja 14,56 miljonus eiro.
Pagājušā gada mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1076 eiro, kas, salīdzinot ar 2018.gadu, bija par 72 eiro jeb 7,2% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" iespējamā ietekme uz Latvijas ekonomiku, ticamākais, būs īslaicīga, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.
21. februārī Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja secināja, ka «Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu», tāpēc tā netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai un iekļaušanai tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
Fiskālās disciplīnas padome (FDP) šī gada 18. februārī izplatīja satraucošu paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem. Vispirms ir jāatgādina, ka FDP ir neatkarīga institūcija, kura veic ES fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. FDP vada ilggadējā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja un Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka. FDP norāda, ka «Latvijā jau otro gadu pēc kārtas klimata apstākļi ziemā ir siltāki par normu. Tas ietekmē veiktspēju siltumenerģijas tirgū un mežizstrādes nozarēs, un paredzams, ka arī turpmākos gados šis globālais faktors saglabās negatīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi mūsu valstī». Šeit slēptā formā tiek pateikts, ka siltuma ražošana Latvijas rūpniecībā ir ar tik lielu ietekmi, ka vairākas siltās ziemas pēc kārtas var sagraut Latvijas IKP izaugsmi un attīstību.
Latvijas informatīvajā vidē ļoti klusi tika sagaidīts Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta pieauguma ātrais novērtējums par 2019. gada 4. ceturksni.
Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,3%, mūsu valstij paredzot otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.
Uz nemierīga globālā fona Latvijas ekonomika pagājušajā gadā augusi par aptuveni 2.1%. Izaugsme bijusi krietni zemāka, nekā iepriekšējos pāris gados, kas saistāms ne tikai ar pasaulē valdošo neskaidrību, bet arī ar atsevišķu sektoru neveiksmēm. Gada beigas nav nesušas uzlabojumu - ekonomiskā aktivitāte bremzējusies tālāk. Prognozējam, ka arī šī gada sākums būs lēns. Straujāku tautsaimniecības attīstību ceram izjust gada otrajā pusē, taču riski joprojām ir lejupvērsti. Kopumā šogad Swedbank prognozē izaugsmi 2.2% apmērā – līdzīgu kā pagājušajā gadā, norādā Līva Zorgenfreija,Swedbank Galvenais ekonomists Latvijā.