Latvijas informatīvajā vidē ļoti klusi tika sagaidīts Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta pieauguma ātrais novērtējums par 2019. gada 4. ceturksni.
Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,3%, mūsu valstij paredzot otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.
Uz nemierīga globālā fona Latvijas ekonomika pagājušajā gadā augusi par aptuveni 2.1%. Izaugsme bijusi krietni zemāka, nekā iepriekšējos pāris gados, kas saistāms ne tikai ar pasaulē valdošo neskaidrību, bet arī ar atsevišķu sektoru neveiksmēm. Gada beigas nav nesušas uzlabojumu - ekonomiskā aktivitāte bremzējusies tālāk. Prognozējam, ka arī šī gada sākums būs lēns. Straujāku tautsaimniecības attīstību ceram izjust gada otrajā pusē, taču riski joprojām ir lejupvērsti. Kopumā šogad Swedbank prognozē izaugsmi 2.2% apmērā – līdzīgu kā pagājušajā gadā, norādā Līva Zorgenfreija,Swedbank Galvenais ekonomists Latvijā.
Pasaulē augsti novērtētā Šveices banka “Credit Suisse AG” piešķīrusi starptautiskajam alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncernam “Amber Beverage Group” (ABG) aizdevumu 27 miljonu eiro apmērā. Šis darījums sekmēs ABG efektivitāti un ir uzskatāms par nākamo ievērojamo soli grupas globālajā izaugsmē.
Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, bet arī neizmantojot bankas kartes. Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā.
Lielākā daļa Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu šogad prognozē līdzīgus pārdošanas apmērus, kā 2019. gadā. Tomēr Latvijas uzņēmēji ir nedaudz optimistiskāki, plānojot savas uzņēmējdarbības paplašināšanu – to šogad plāno īstenot 41% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu, kamēr Lietuvā un Igaunijā vien 35% un 36%, noskaidrots Luminor veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 750 mazo un vidējo uzņēmumu Baltijas valstīs.
Finansiālā situācija šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu uzlabojusies 31% Latvijas mājsaimniecību, norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Tostarp 27% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka viņu finansiālā situācija šogad uzlabojusies nedaudz, bet 4% norādījuši, ka uzlabojums bijis nozīmīgs.
Septiņi cienījami Latvijas iedzīvotāji pārstāv sabiedriski aktīvo Latvijas ļaužu intereses autoritatīvā Eiropas Savienības iestādē, par kuru Latvijā informācijas nav tikpat kā nekādas. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir padomdevēja organizācija, ar ko Eiropas Komisija un parlaments konsultējas likumdošanas tapšanas procesā. Tā ir iespēja lobēt konkrētu grupu intereses, un, piemēram, garantēta palīdzība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Eiropas lidostās ir personīgi latvietes Guntas Ančas nopelns.
Stratēģiskais partneris pieliek īpašas pūles, lai Latvija tiktu iekļauta finansiāli neuzticamo valstu sarakstā. Turpinoties Latvijas progresa ziņojuma atskaites vērtēšanai Eiropas Padomes komitejas Moneyval plenārsēdē, ar nediplomātisku paziņojumu klajā nācis ASV vēstnieks Latvijā Džons Kārvails – viņš nezinot, vai ar īstenotajām reformām būs gana, lai Latvija izvairītos no iekļaušanas tā sauktajā pelēkajā sarakstā. Tulkojumā no diplomātu valodas tas nozīmē, ka nepietiks.
Salīdzinot 24 Eiropas valstu iedzīvotāju finansiālo labklājību pēc to spējas laikus samaksāt rēķinus, veidot uzkrājumus nākotnei, neatkarības no kredītiem un finanšu pratības, Latvija ierindojas tikai 21. vietā. Latvijā krietni sliktāka situācija nekā citās valstis ir ar laicīgu rēķinu nomaksu un iekrājumu veidošanu.
Uz diskusiju par to, kā būtu meklējama izeja Latvijas finanšu sistēmas problēmām, Neatkarīgā uzaicināja piedalīties zvērinātu advokātu, tiesību zinātņu doktoru Arti Stucku; zvērinātu advokātu, LU Civiltiesisko zinātņu katedras vadītāju, asociēto profesoru Jāni Kārkliņu; zvērinātu advokātu, bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu un tiesību zinātņu doktoru, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes prodekānu Jāni Grasi.
Oktobris kļuvis par jau trešo mēnesi šogad un tieši gada otrajā pusē, kas ar 1576 jaundzimušajiem pārspēj jaundzimušo skaitu tajā pašā mēnesī pirms gada.
AS Dzintars ar maksātspējas problēmām cīnās jau vairākus gadus. Pagājušā gada vidū tas ar vairāk nekā piecus miljonus eiro lielu parādu valstij ierindojās Valsts ieņēmumu dienesta parādnieku saraksta 16. vietā, šobrīd ar vairāk nekā septiņu miljonu eiro parādu tas atrodas jau 10. vietā starp lielākajiem nodokļu parādniekiem. Pat valsts gatavība atlaist kosmētikas ražotāja Dzintars 28 gadus vecu parādu to neglāba no maksātnespējas pasludināšanas.
Protesta gājieni uz Latvijas Republikas Saeimu pēc 2020. gada valsts budžetā ierakstītas naudas apliecina, ka Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam nav izdevies nomierināt budžeta iestāžu darbiniekus ar faktu par valsts kopējiem izdevumiem virs 10 miljardiem eiro pirmo reizi valsts pastāvēšanas vēsturē. Latvijas iedzīvotāji ir spiesti konstatēt to pašu, ko Neatkarīgā, toreiz zem nosaukuma Neatkarīgā Cīņa, pateica jau 1992. gada 4. novembrī, ka «valsts kase pildās, ar naudu trūcīgi».
Ziņa par laikraksta Dienas Bizness pēdējā numura iznākšanu pagājušajā piektdienā nav sēru ziņa, jo jau rīt Dienas Biznesam jāiznāk kā nedēļas žurnālam ar tādu nosaukumu.
Šodien, jau 19. gadu pēc kārtas, biedrība “Latvijas Ekonomikas Attīstības Forums” (LEAF), kuru vada Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, sadarbībā ar Augstākās Izglītības padomi (AIP) Latvijas Ekonomikas attīstības foruma konkursa ietvaros apbalvoja labāko zinātnisko darbu autorus.
Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,5%, mūsu valstij paredzot lēnāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.