Ja koronavīruss atņem 90% ieņēmumu tūrisma nozarei, tad paldies šim pašam vīrusam par naudu, kas paliek ceļojumos doties gribošo, bet nevarošo vai nedrīkstošo cilvēku makos un banku kontos.
Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro izteiktais novērtējums par tūrisma nozarei zaudēto naudu datēts ar 11. martu. Šis datējums tikpat būtisks kā zaudējumu novērtējums, jo ministrs atgādināja, ka pirms divām nedēļām runa bijusi par tikai 30% kritumu. Tādējādi šķiet, ka zaudējumi ir jau tik tuvu 100%, ka tālāk samazināties tie vairs nevarēs, taču naudas plūsmas izzušanas seku atklāšanās mums vēl priekšā. Tātad - cik daudzi tūrisma industrijā nodarbinātie tikuši un vēl tiks palaisti bezalgas atvaļinājumos? Cik daudzi tiks atlaisti pavisam un cik viesnīcu, ceļojumu aģentūru un transporta uzņēmumu tiks slēgti? Cik lielus izdevumus uzņemsies Latvijas un citu valstu valdības, sniedzot atbalstu uzņēmumiem vispirms nodokļu maksāšanas termiņu un pēc tam nodokļu apjoma atlaižu veidā? Kuros gadījumos valsts vēl piemaksās uzņēmumiem, kā tas Latvijā var gadīties ar nacionālo aviosabiedrību airBaltic un lidostu Rīga? Uz kādu nodokļu palielināšanas un jau tagad esošu vai vismaz apsolītu valdības tēriņu atsaukšanas rēķina tas tiks izdarīts?
Par Latvijas valdību var sacīt jebko, bet tikai ne to, ka valdībai būtu kaut mazākie aprēķini par sabiedrības vai vismaz par Valsts kases zaudējumiem pēc valdības lēmuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī.
Lai cik neparedzams un nepārskatāms šobrīd ir vīrusa apkarošanas pasākumu radīto zaudējumu un ieguvumu sadalījums, to gan var teikt droši, ka zaudētāju būs daudz vairāk nekā ieguvēju. Tie, kas ceļojumus pasūtījuši un apmaksājuši, pēc ceļojumu atcelšanas varēs saņemt atpakaļ caurmērā mazāk nekā samaksājuši, taču tas nenozīmē, ka viņiem zudusī nauda kļūst par aviosabiedrību vai viesnīcu peļņu. Tās spēj parādīt un pierādīt, ka tām šī jezga izmaksājusi dārgāk nekā klientu apkalpošana.
Labā ziņa ir cerība, ka maksātspējas grūtība piemeklēs tik daudz cilvēku, ka vismaz dažos segmentos preču un pakalpojumu pārdevēji būs spiesti pielāgoties, rīkojot cenu pazemināšanas akcijas un izpārdošanas. Tādos gadījumos, protams, kaut ko lētāk nopirkt varēs arī tie, kuru ienākumi šobrīd vēl nav zuduši. Tomēr tie, kas kaut ko iegūs no cenu pazemināšanas vienā dienā, varēs tikpat un vēl vairāk zaudēt nākamajā dienā. Varbūt arī viņus aizsniegs nesamaksāto rēķinu vilnis, bet varbūt viņiem nāksies kaut ko nopirkt dubultdārgi. Tas var notikt tiklab ar vīrusa izraisīto slimību ārstēšanai nepieciešamajiem medikamentiem, citiem palīglīdzekļiem un ar pašu ārstēšanu, kā ar pavisam citām precēm, kuru tirgū parādās deficīts sakarā ar to ražošanas un piegāžu pārrāvumiem.
Statistiķi kā jau parasti pierādīs, ka cilvēki no vīrusa iegūs uz preču cenu vidējā pieauguma palēnināšanās vai pat samazināšanās (deflācijas) rēķina. Konkrētajā gadījumā tā būs atsauce uz degvielas cenu pazeminājumu, ko iekustināja epidēmija un tālāk virzīja naftas ieguvējvalstu (konkrēti runa ir par Saūda Arābiju un Krieviju) nespēja vienoties par naftas ieguves samazināšanu atbilstoši pieprasījumam.
Ikvienam interneta lietotājam ir iespējams tiešsaistē sekot savu pensiju uzkrājumu samazinājumam atbilstoši Dow Jones indeksa vērtībai. Ceturtdienas pievakarē līdz Latvijai atnāca ziņa, ka kārtējā biržas sesija sākusies ar tik strauju akciju cenu kritumu, ka akciju tirdzniecība Volstrītā pārtraukta uz 15 minūtēm. Turpmākajās stundās cenu izmaiņas stabilizējās tādā nozīmē, ka stabili gāja uz leju. Akciju spekulanti vismaz izlikās, ka arī tā ir laba ziņa, jo piespiedīs ASV Federālo rezervju sistēmu atsākt vērtspapīru uzpirkšanu tādos apjomos, ka reālā naudā varēšot pārvērst pašu bezvērtīgāko vērtspapīru. Tas pats attiecas uz Eiropas Centrālo banku. Citiem vārdiem sakot, uz ASV dolāru un eiro attiecas viens un tas pats jautājums par to, ko mēs varēsim iesākt ar šādā veidā emitētu naudu, ja tā nonāks līdz Latvijai.
