Ekonomika

Ekonomikas atkopšanos Eiropā un arī Latvijā ietekmēs tas, cik Covid-19 saslimšanas izraisītās krīzes laikā būs izdevies saglabāt uzņēmumus un darba vietas, intervijā aģentūrai LETA pauda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks ekonomikas un finanšu pakalpojumu jautājumos Valdis Dombrovskis.

Koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 izmainīs mazumtirdzniecību ne tikai uz pāris mēnešiem, bet, visticamāk, arī ilgtermiņā. Kādam šīs pārmaiņas būs sāpīgas, kāds cits atklās jaunas biznesa iespējas. Skaidrs ir viens – mazumtirdzniecība, tāpat kā visa ekonomika, ir uz pārmaiņu sliekšņa, uzsver Neatkarīgās aptaujātie eksperti.

Latvijas Bankas (LB) prezidents Mārtiņš Kazāks nosaucis nākamo iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājuma ciparu, ar noturēšanos kura tuvumā noturēties pie varas un valsts siles cer tie, kas no šīs siles tagad pārtiek.

Uz Neatkarīgās jautājumiem (intervija notika attālināti) atbild CBB Konsultāciju birojs partnere un valdes locekle Lienīte Caune.

Vērtējot COVID-19 ietekmi uz pasaules ekonomiku un biznesa vidi, jau šobrīd varam prognozēt, ka krīzes situācija visā pasaulē liks izvērtēt starptautiski pārstāvētu organizāciju pārvaldības labo praksi, iespējas to padarīt efektīvāku, pārskatot arī par administratīvo izmaksu pārdomātu strukturēšanu. Starptautiskie pakalpojumu centri, kas izvietojuši biznesa atbalsta funkcijas vienuviet, zināmā mērā ir atbilde uz šo izaicinājumu.

Naudas cīņai ar Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku pietiek un patlaban netiek apsvērta iespēja mazināt valsts pārvaldes algu fondu, ceturtdien pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

"Swedbank" šogad Latvijā sagaida iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par 5,8%, bet Lietuvā un Igaunijā - par 5%, liecina publiskotais jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Covid-19 pandēmijas un tās izplatības ierobežošanas pasākumi atstās nopietnas ilgtermiņa sekas gan uz nekustamā īpašuma, gan būvniecības tirgu Baltijas valstīs, prognozē Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" speciālisti.

Vakar valdībā pieņemtie lēmumi par dīkstāves pabalstiem uzņēmumiem ir tikai sākums, un tiks vērtētas atbalsta pasākumu paplašināšanas iespējas, šorīt LTV "Rīta panorāmā" sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Samazinājums Latvijas ekonomikā jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ šogad varētu būt mērāms ar viencipara skaitli, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Pasaules ekonomikai draud būtisks kaitējums koronavīrusa pandēmijas dēļ, kas var būt krietni smagāks nekā 2009.gadā, un šai krīzei būs nepieciešami vēl nepieredzēti atbalsta pasākumi, pirmdien paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgieva.

Valsts kanceleja rosina darba intervijas ar amata pretendentiem rīkot attālināti, paredz Valsts kancelejas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās vadlīnijas darba organizācijai, darba samaksai un klientu apkalpošanai valsts pārvaldes institūcijās ārkārtējās situācijas laikā.

Starptautiskā reitingu aģentūra "S&P Global Ratings" (S&P) prognozē, ka ASV un Eiropā gaidāms straujš uzņēmumu maksātnespēju gadījumu pieaugums, jo valstu īstenotie pasākumi koronavīrusa izplatības ierobežošanai novedīs ekonomikas recesijā.

Ar ekonomikas ekspertu Pēteri Strautiņu tiekamies Luminor bankas vestibilā. Sasveicināmies, viegli sasitot dūres, un dodamies uz telpām, kur ikdienā norit sarunas ar dažādiem bankas klientiem. «Varam iet iekšā jebkurā telpā, jo visas tukšas. Bizness ir apstājies,» Strautiņš lietišķi paskaidro. Faktiski jau pirms intervijas viņš ir pateicis visu – saimnieciskā dzīve Latvijā un arī visā pasaulē ir tikpat kā apstājusies. Darbojas tikai tās jomas, kuras nodrošina cilvēku ikdienas neatliekamās vajadzības. Viss pārējais ir atlikts malā. Līdz labākiem laikiem. Par to, kad šie «labākie laiki» iestāsies, cik drīz tas notiks un kas būtu sabiedrībai, valdībai, valstu centrālajām bankām jādara, lai šie laiki iestātos pēc iespējas drīzāk un ekonomiskās lejupslīdes sekas būtu mazākas, saruna ar Luminor bankas ekonomistu Pēteri Strautiņu.

Covid-19 ekonomiskai ietekmei pakļautajās nozarēs pēc datiem uz šā gada janvāri strādāja aptuveni 150 tūkstoši cilvēku. Un Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka trešdaļa no viņiem saņēmuši atlīdzību, kas bijusi mazāka par minimālo algu valstī – 430 eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Šogad Latvijas ekonomikā nebūs izaugsmes, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, kurā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksu darba ņēmējiem.

Bankas Citadele ekonomista un tagad arī Fiskālās disciplīnas padomes locekļa Mārtiņa Āboliņa 16. marta paredzējumam, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pazemināsies par 3% «labākajā gadījumā», seko bankas Luminor ekonomista Pētera Strautiņa teiktais 18. martā, ka IKP šogad zaudēšot «apmēram 5%».

Koronavīrusa dēļ daudzi uzņēmumi ir spiesti sašaurināties, jo katastrofāli krities pieprasījums pēc to sniegtajiem pakalpojumiem vai arī vispār nav iespējams veikt nekādu uzņēmējdarbību Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ. Pieci uzņēmumi Nodarbinātības valsts aģentūrā līdz vakardienas pēcpusdienai jau bija iesnieguši pieteikumu par kolektīvo atlaišanu, kas nozīmē, ka darbinieki tiek atlaisti masveidā, nevis pa vienam vai diviem.

Krīzē nonākušo uzņēmēju galveno prasību – nodrošināt darba nespējas lapu 100 procentu apmaksu no valsts budžeta – valdība ir apņēmusies īstenot, tāpat kā virkni citu atbalsta pasākumu, par kuriem valdība lems nākamajā valdības sēdē ceturtdien. Pirmie palīdzību saņems krīzē visvairāk cietušo nozaru uzņēmumi.