Ekonomika

Vakar valdībā pieņemtie lēmumi par dīkstāves pabalstiem uzņēmumiem ir tikai sākums, un tiks vērtētas atbalsta pasākumu paplašināšanas iespējas, šorīt LTV "Rīta panorāmā" sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Samazinājums Latvijas ekonomikā jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ šogad varētu būt mērāms ar viencipara skaitli, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Pasaules ekonomikai draud būtisks kaitējums koronavīrusa pandēmijas dēļ, kas var būt krietni smagāks nekā 2009.gadā, un šai krīzei būs nepieciešami vēl nepieredzēti atbalsta pasākumi, pirmdien paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgieva.

Valsts kanceleja rosina darba intervijas ar amata pretendentiem rīkot attālināti, paredz Valsts kancelejas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās vadlīnijas darba organizācijai, darba samaksai un klientu apkalpošanai valsts pārvaldes institūcijās ārkārtējās situācijas laikā.

Starptautiskā reitingu aģentūra "S&P Global Ratings" (S&P) prognozē, ka ASV un Eiropā gaidāms straujš uzņēmumu maksātnespēju gadījumu pieaugums, jo valstu īstenotie pasākumi koronavīrusa izplatības ierobežošanai novedīs ekonomikas recesijā.

Ar ekonomikas ekspertu Pēteri Strautiņu tiekamies Luminor bankas vestibilā. Sasveicināmies, viegli sasitot dūres, un dodamies uz telpām, kur ikdienā norit sarunas ar dažādiem bankas klientiem. «Varam iet iekšā jebkurā telpā, jo visas tukšas. Bizness ir apstājies,» Strautiņš lietišķi paskaidro. Faktiski jau pirms intervijas viņš ir pateicis visu – saimnieciskā dzīve Latvijā un arī visā pasaulē ir tikpat kā apstājusies. Darbojas tikai tās jomas, kuras nodrošina cilvēku ikdienas neatliekamās vajadzības. Viss pārējais ir atlikts malā. Līdz labākiem laikiem. Par to, kad šie «labākie laiki» iestāsies, cik drīz tas notiks un kas būtu sabiedrībai, valdībai, valstu centrālajām bankām jādara, lai šie laiki iestātos pēc iespējas drīzāk un ekonomiskās lejupslīdes sekas būtu mazākas, saruna ar Luminor bankas ekonomistu Pēteri Strautiņu.

Covid-19 ekonomiskai ietekmei pakļautajās nozarēs pēc datiem uz šā gada janvāri strādāja aptuveni 150 tūkstoši cilvēku. Un Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka trešdaļa no viņiem saņēmuši atlīdzību, kas bijusi mazāka par minimālo algu valstī – 430 eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Šogad Latvijas ekonomikā nebūs izaugsmes, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, kurā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksu darba ņēmējiem.

Bankas Citadele ekonomista un tagad arī Fiskālās disciplīnas padomes locekļa Mārtiņa Āboliņa 16. marta paredzējumam, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pazemināsies par 3% «labākajā gadījumā», seko bankas Luminor ekonomista Pētera Strautiņa teiktais 18. martā, ka IKP šogad zaudēšot «apmēram 5%».

Koronavīrusa dēļ daudzi uzņēmumi ir spiesti sašaurināties, jo katastrofāli krities pieprasījums pēc to sniegtajiem pakalpojumiem vai arī vispār nav iespējams veikt nekādu uzņēmējdarbību Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ. Pieci uzņēmumi Nodarbinātības valsts aģentūrā līdz vakardienas pēcpusdienai jau bija iesnieguši pieteikumu par kolektīvo atlaišanu, kas nozīmē, ka darbinieki tiek atlaisti masveidā, nevis pa vienam vai diviem.

Krīzē nonākušo uzņēmēju galveno prasību – nodrošināt darba nespējas lapu 100 procentu apmaksu no valsts budžeta – valdība ir apņēmusies īstenot, tāpat kā virkni citu atbalsta pasākumu, par kuriem valdība lems nākamajā valdības sēdē ceturtdien. Pirmie palīdzību saņems krīzē visvairāk cietušo nozaru uzņēmumi.

Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Tiesa, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem situācija ir nedaudz uzlabojusies, jo, piemēram, 2015. gadā šādas grūtības bija teju pusei Latvijas mājsaimniecību.

Ja koronavīruss atņem 90% ieņēmumu tūrisma nozarei, tad paldies šim pašam vīrusam par naudu, kas paliek ceļojumos doties gribošo, bet nevarošo vai nedrīkstošo cilvēku makos un banku kontos.

Pasaules akciju cenas ceturtdien dramatiski saruka, dažām biržām piedzīvojot vairākos gadu desmitos straujāko kritumu, jo centrālo banku ārkārtas pasākumi nemazināja bailes par jaunā koronavīrusa uzliesmojuma aizvien smagāko ietekmi uz ekonomiku.

Latvijas ekonomikas izaugsme jaunā koronavīrusa "Covid-19" izplatības dēļ sabremzēsies, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

ANO ekonomisti pirmdien brīdināja, ka koronavīrusa epidēmija pasaules ekonomikai šogad varētu izmaksāt 1-2 triljonus dolāru un aicināja valstis palielināt izdevumus šīs krīzes ietekmes mazināšanai.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente jau nākammēnes, kā to vēlējās Zaļo un zemnieku savienība, netiks atcelta. Tā vietā koalīcijas vairākums apmaiņā pret atbalstu administratīvi teritoriālajai reformai atbalstīja KPV LV likumprojekta, kas paredz atbalsta virskompensācijas atcelšanu, nodošanu komisijām. Saeimā gan mēļo, ka šim likumprojektam pēc administratīvi teritoriālās reformas apstiprināšanas lemta aizmirstība.

Jaunā koronavīrusa epidēmija šogad samazinās pasaules ekonomikas izaugsmi par 0,1%-0,4% un radīs būtisku ietekmi uz Āzijas attīstības valstīm, piektdien prognozē Āzijas Attīstības banka.

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" dēļ Latvijas iekšējā tirgū nav nepieciešams veikt ārkārtas pasākumus, uzskata ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).