Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Tiesa, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem situācija ir nedaudz uzlabojusies, jo, piemēram, 2015. gadā šādas grūtības bija teju pusei Latvijas mājsaimniecību.
Rīgas un Pierīgas mājsaimniecības salīdzinājumā ar citām pašvaldībām visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Ar nelielām grūtībām vai samērā viegli tos sedz attiecīgi 67,6 procenti un 59,7 procenti, savukārt viegli vai ļoti viegli - 10,7 procenti un 9,9 procenti. Kurzemē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību apgalvoja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām (attiecīgi 34,7 procenti un 35,7 procenti), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem. Attiecīgi 47,8 procenti un 40,1 procents šo mājsaimniecību atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vismazāk grūtību segt ikdienas izdevumus bija pāriem ar vienu bērnu.
Saskaņā ar CSP datiem ikdienas izdevumu segšanai vienai personai būtu vajadzīgi vismaz 579 eiro mēnesī. Tas ir par 24 eiro jeb 4,3 procentiem vairāk nekā pirms gada, kad vēlamā summa bija vismaz 555 eiro mēnesī, bet ienākumi veidoja 98,3 procentus no šīs summas.
Vistrūcīgākajās mājsaimniecībās bija vislielākā atšķirība starp vēlamajiem un rīcībā esošajiem ienākumiem. 2019. gadā vistrūcīgākajām mājsaimniecībām minimālā summa ikdienas izdevumu segšanai vienai personai bija vismaz 429 eiro mēnesī - par 15 eiro vairāk nekā pirms gada, kad vēlamā summa bija 414 eiro, bet ienākumi sasniedza tikai pusi jeb 44,8 procentus no šīs summas.
2019. gadā puse jeb 52,9 procenti trūcīgāko mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turīgāko mājsaimniecību vidū šāds īpatsvars bija ievērojami mazāks - 7,1 procents.
