Mazās bankas prasa piemērot adekvātas riska prasības
Trīs Latvijas komercbankas – BlueOrange, Baltic International Bank un Signet Bank –, kas sevi dēvē par vietējā kapitāla bankām, vēlas, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pārskatītu katrai bankai noteiktās individuālās normatīvo rādītāju prasības, kas bijušas spēkā desmit gadu.
Šīs bankas esot paveikušas nozīmīgu darbu risku samazināšanas jomā, proti, pilnībā atteikušās no augsta riska klientu apkalpošanas, investējušas ievērojamus līdzekļus klientu un to darbības pārbaudēs.
BlueOrange, Baltic International bank un Signet Bank pārstāvji iebilst pret Latvijā pieņemto dalījumu rezidentus un nerezidentus apkalpojošās bankās, jo šāds dalījums vairs neesot aktuāls. Piemēram, bankā Signet Bank Latvijas klientu īpatsvars ir 43 procenti, savukārt līdz 2020. gadam šādu klientu būšot jau vismaz 75 procenti. Baltic International Bank lepojas, ka tajā jau vēsturiski ir bijis augsts vietējo klientu īpatsvars - 35 procenti, savukārt 37 procenti klientu ir no Eiropas Savienības (ES) valstīm. BlueOrange bankā Latvijas un ES klientu skaits jau šobrīd ir 97 procenti.
Bankas BlueOrange valdes priekšsēdētājs, Finanšu nozares asociācijas padomes loceklis Dmitrijs Latiševs uzsvēra, ka vietējā kapitāla banku transformācija ir uzskatāma par notikušu.
«Vietējā kapitāla bankas ļoti īsā laikā ir veikušas būtiskas izmaiņas savā biznesā, realizējot kardinālas pārmaiņas un skaidri definējot jaunus biznesa mērķus. Katra banka ir atradusi savu nišu finanšu tirgū un, kā prakse rāda, sekmīgi apkalpo Latvijas un Eiropas valstu uzņēmējus un privātpersonas. Vietējās bankas rada veselīgu konkurenci tirgū, no kuras ieguvēji ir uzņēmēji,» atzīmēja D. Latiševs.
Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats akcentēja pieprasījumu pēc vietējā kapitāla banku sniegtajiem pakalpojumiem gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.
«Vietējā kapitāla banku bizness ir vērā ņemama Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, un, ievērojot specializāciju, tām ir iespēja vairāk strādāt ar katru klientu padziļināti,» vietējā kapitāla banku salīdzinošās priekšrocības raksturoja V. Bolbats.
BlueOrange, Baltic International bank un Signet Bank kopā pērn vietējiem uzņēmumiem un privātpersonām no jauna izsniegušas aizdevumus 60 miljonu eiro. Šogad šī summa varētu sasniegt jau 170 miljonu eiro, bet nākamgad - 220 miljonu eiro.
Vienlaikus šo banku pārstāvji uzsvēra, ka viņi sagaida regulatora fokusu kontroles pasākumos pēc būtības, nevis pēc tā, cik precīzi tiek ievērotas formalitātes. Turklāt šobrīd šīs bankas diskutē ar FKTK par normatīvo rādītāju prasību pārskatīšanu. D. Latiševs uzsvēra, ka individuālās normatīvo rādītāju prasības vietējā kapitāla bankām tika noteiktas apmēram pirms desmit gadiem, taču kopš tā brīža situācija ir mainījusies.
«Lai veicinātu arvien plašāku finansējuma un banku pakalpojumu pieejamību vietējiem uzņēmējiem, ir ļoti svarīgi turpināt kvalitatīvu dialogu starp bankām un to darbību uzraugošajām iestādēm par nākotnes uzraudzības principiem un metodoloģiju, kas jābalsta adekvātā un atbilstošā risku vērtējumā. Vēlamies, lai Latvija būtu tīra no netīra biznesa pēc būtības, nevis formāli. Nebūtu labi, ja FKTK mērķis būtu reizi trijos gados sodīt banku. Sodiem ir jābūt par lietu,» piebilda Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.
BlueOrange Bank lielākais akcionārs ir Latvijas kompānija BBG, zino LETA. Baltic International Bank lielākie īpašnieki ir Valērijs Belokoņs (69,9%) un Vilorijs Belokoņs (30,05%). Savukārt Signet Bank vairākuma akcionāri ir Latvijas un starptautisku investoru grupa, kurā ietilpst SIA Hansalink, SIA Fin.lv un Signet Global Investors Limited.
