Rimšēvičs: Notiekošais Latvijas ekonomikā nav jāuztver kā krīzes priekšvēstnesis

Latvijas ekonomikas pašreizējais izaugsmes temps nav jāuztver kā krīzes priekšvēstnesis, sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš norādīja, ka arvien skaidrāk ir redzams, ka globālajā tautsaimniecībā vērojamā cikliskā lejupslīde atspoguļojas arī Latvijas ekonomikā - tautsaimniecība 2019.gada pirmajā pusgadā kopumā turpināja augt, taču, kā bija gaidāms, lēnāk nekā iepriekšējā gadā.

"Ja būtu jānosauc viens vārds, kas visvairāk raksturo ekonomikas klimatu pašlaik, es teiktu - nenoteiktība," teica Rimšēvičs.

Viņš skaidroja, ka ekonomikas pieauguma tempu samazinājuma pamatā ir ārēji iemesli: ASV un Ķīnas spēkošanās par ietekmi pasaulē, tostarp tirdzniecības jomā, ieilgušais breksits un arvien skaidrāk redzamā cietā breksita varbūtība, kā arī arvien lēnāka izaugsme eirozonā, kam papildu risks ir valdības krišana Itālijā.

"Ņemot vērā manis minētos apstākļus un pirmā ceturkšņa rezultātu, Latvijas Banka jūnijā mainīja iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 3,5% līdz 2,9% [pēc izlīdzinātajiem datiem], un, ņemot vērā minētos riskus, neizslēdzu iespēju, ka līdz gada beigām tā tiks vēl koriģēta. Pie šī jautājuma Latvijas Bankas padome atgriezīsies septembrī," teica Rimšēvičs.

Tāpat viņš piebilda - ņemot vērā, ka šogad ir vairāk darbadienu nekā pērn, pēc neizlīdzinātiem datiem, Latvijas Bankas šā gada prognoze būtu 3,2%, taču izlīdzinātie dati ļauj labāk novērtēt izaugsmes tendenci.

Vienlaikus viņš atzina, ka 2019.gada otrā ceturkšņa Latvijas IKP ātrā novērtējuma dati, kas uzrādīja ekonomikas pieaugumu par 2,1%, pēc neizlīdzinātiem datiem, un 3% pieaugumu, pēc izlīdzinātiem datiem, kopumā atbilst Latvijas Bankas prognozēm.

"No Centrālās statistikas pārvaldes izvērstajiem datiem būs iespējams precīzāk izvērtēt, kuru nozaru attīstība bijusi veiksmīgāka, un precīzāk redzēt to, cik lielā mērā pašreizējā ekonomikas bremzēšanās izriet no īslaicīgiem vietējiem faktoriem un kādā mērā atspoguļo pasaules ekonomikas ritmu un notikumus," piebilda Rimšēvičs.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka šī brīža izaugsme nav jāuztver kā krīzes priekšvēstnesis. "Iekšzemes un ārējo faktoru dinamika liecina, ka, iespējams, ieejam lēnākas izaugsmes fāzē, ko raksturo rudenīgas noskaņas. Un tas būs ražas novākšanas laiks, kad varēsim pļaut, ko esam sējuši," pauda Rimšēvičs.

Viņš arī norādīja, ka izaugsmes līderes pēdējos gados ir būvniecība un informācijas tehnoloģijas (IT), kuras varētu augt vēl straujāk, ja ne darbinieku trūkums. Samērā strauja izaugsme 2018.gadā bija arī tūrisma un transporta nozarēm, tomēr to lielā mērā noteica vienreizēji faktori - simtgades pasākumi, kas kuplināja ārvalstu viesu skaitu un vietējo tūrismu, un remontdarbi Krievijas ostās, kas veicināja Latvijas ostu darbību. Taču jau šajā gadā transporta nozare uzrāda kritumu, kā tika gaidīts, jo Krievijas politika ir pārorientēt transporta kravu plūsmas uz savām ostām.

Tāpat Rimšēvičs minēja, ka 2018.gada nogalē un 2019.gadā spējāks kāpums bija vērojams arī tirdzniecībā, ko veicināja tirdzniecības platību pieaugums, jauni veikali (IKEA, "Akropole" u.c.) un iedzīvotāju pirktspējas pieaugums.

Savukārt starp nozarēm, kas IKP "vezumu" vilka atpakaļ, Rimšēvičs atzīmēja, finanšu sektoru, kurā darbības sašaurināšanās ārvalstu klientu apkalpošanas segmentā noris jau vairākus gadus. Laika apstākļu dēļ grūtāk klājās arī enerģētikas nozarei.

Jautāts, cik reāla ir iespēja, ka tuvojas jauna krīze, kas skartu arī Latviju, Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka atšķirībā no 2008.gada tagad jārunā nevis par krīzi, bet ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanos.

"Tas, ka globālā tautsaimniecības izaugsme kļūst lēnāka, protams, skar arī Latviju, bet svarīgi, ka Latvijas tautsaimniecība šobrīd ir stipri līdzsvarotākā situācijā nekā pirms 2008.gada globālās finanšu krīzes. Arī eirozonas mērogā iedarbināti instrumenti, kas veido pavisam citu pamatu nekā 2008.gadā, kad nebijām eiro zonā," sacīja Rimšēvičs.