Lauksaimnieki sašutuši par VK un "Delnas" izteikumiem

 
PIE VIENA GALDA. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ir unikāls piemērs Latvijā – tā spēj sabalansēt 58 ļoti dažādu biedrību intereses. Šoreiz pie LOSP sarunu galda sēdušies arī Valsts kontroles un Delnas pārstāvji ©Rūta Kalmuka/F64 Photo Agency

Valsts kontroles Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomes salīdzinājums ar slēgtu klubiņu, kas darbojoties, tikai savu interešu vadīts, aizskāris daudzus lauksaimniecībā un citās nozarēs strādājošos, jo īpaši tāpēc, ka darbošanās nevalstiskās organizācijās lielākoties netiek atalgota.

Uz kopīgu sarunu Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) vakar aicināja gan Valsts kontroles, gan Delnas, gan Zemkopības ministrijas pārstāvjus, lai uzklausītu visas iesaistītās puses un mēģinātu rast labāko risinājumu nevalstisko organizāciju iesaistei un finansēšanas kārtībai.

Darbs, nežēlojot laiku un līdzekļus

Lauksaimnieki uzsver, ka valsts atbalsts LOSP tik tikko sedz minimālās izmaksas, lai tā vispār varētu darboties, bet lielāka daļa darba tiek veikta, organizācijas biedriem pašiem sedzot izmaksas un darbojoties bez atlīdzības. «Ticiet manai sirmai galvai, daudz ko darām par savu naudu, neprasot ne atlīdzību, ne arī žēlojot savus līdzekļus. Darbošanos Lauksaimniecības sadarbības padomē var uzskatīt par hobiju, kas aizņem daudz laika un prasa izdevumus,» sacīja biedrības Latvijas dārznieks valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš, kurš šajā padomē darbojas jau deviņpadsmito gadu - no tās pirmsākumiem - un savulaik arī vadījis LOSP.

Tāpēc Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi? secinātais, ka līdzšinējā izveidotā finansējuma saņemšanas kārtība nenodrošinot mērķtiecīgu finansējuma piešķiršanu, skaidru un vienlīdzīgu attieksmi pret visām lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām un ka ik gadu pusmiljons eiro garantēti un nemainīgi tiekot piešķirts deviņām lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām, tostarp LOSP, kuru pārstāvji līdzās zemkopības ministram un ministrijas valsts sekretāram veido Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi, lauksaimniekos radījis sašutumu. Tāpat kā Delnas izplatītais paziņojums, kurš tapis, pēc lauksaimnieku vārdiem, bez situācijas noskaidrošanas.

«Kad tikāmies ar Valsts kontroles pārstāvjiem, bija sajūta, ka LOSP darbība ir izprasta, un bija pārsteigums, ka mēs sabiedriskā kārtā tik daudz nozares labā kā NVO spējam izdarīt. Tomēr, saņemot ziņojumu, izrādījās, ka tik daudz lietas nav izprastas. Lielākā daļa organizāciju pārstāvju ir, maigi izsakoties, dusmīgi un neizpratnē, jo lielākā daļa organizāciju lielāko daļu darbu dara sabiedriskā kārtā, un visi apstiprina to, ka NVO sektors būtu gatavs pildīt aizvien jaunas funkcijas un deleģētos uzdevumus. Ziņojums nav veicinājis lauksaimnieku iesaistīšanos nevalstiskajās organizācijās, gluži pretēji ir radījis pretreakciju, ka mēs izlietojam valsts līdzekļus, bet neredz to milzīgo darbu un laiku, kas ir ieguldīts, uzlabojot nozares situāciju, sakārtojot jautājumus, lai ražojošajam lauksaimniekam, lauku cilvēkam atvieglotu darbu. LOSP aicināja Delnu izteikt konkrētus priekšlikumus procesu pārvaldības uzlabošanai, diemžēl nekādi konkrēti priekšlikumi netika sniegti,» uzsvēra Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Atklāti un caurspīdīgi

LOSP šobrīd pārstāv 58 lauksaimnieku biedrību intereses. Katrā no biedrībām ir lielāks vai mazāks skaits biedru, un kopumā tie ir vairāk nekā 16 tūkstoši. Taču arī katra no šīm biedrībām pārstāv daudz plašāku lauksaimnieku vai citās nozarēs strādājošo loku nekā tikai tās aktīvie biedri. LOSP izcīnītās uzvaras nav slēgtā klubiņa, bet gan visas lauksaimniecības interesēs. Tāds, piemēram, ir 400 miljonu eiro izcīnītais papildu finansējums ES subsīdijām.

  1. Treibergs uzsver, ka visas LOSP sēdes ir atklātas, kurās var piedalīties ikviens lauksaimnieks, ikviens nevalstisko organizāciju pārstāvis, arī Delna, masu mediju pārstāvji. Līdz ar to diskusiju un lēmumu pieņemšanas process ir caurskatāms. «Katru mēnesi rīkojam pārstāvju sanāksmes, kurās var piedalīties ikviens biedrs un pat arī tie lauksaimnieki, kuri nav mūsu biedri. Mums nav nekādu noslēpumu, mēs vienmēr esam bijuši un esam par atklātu un caurskatāmu darbu,» sacīja LOSP valdes priekšsēdētājs.

Ņems vērā ieteikumus, nevis apvainojumus

Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts pateicās Valsts kontrolei par veikto darbu un norādēm, kas būtu jāpilnveido, tomēr, arī viņaprāt, lauksaimnieku organizācijas nosaukt par klubiņu bija nekorekti. «Ir jāsaprot, ka ar katru vienu nozares dalībnieku izrunāt normatīvo aktu grozījumus vai jaunu normatīvu izstrādi realitātē nemaz nav iespējams. Tieši tādēļ ir būtiski, ka ir šāda jumta organizācija, kas apvieno lauksaimniecības nozaru dalībniekus un veido vienu vienotu nostāju, viedokli un arī iebildumus, kā rezultātā LOSP ir kompetenta sniegt izdiskutētu, pamatotu un vienotu nozares viedokli valsts institūcijām. Ir jānovērtē tas milzīgais darbs, ko lauksaimnieku NVO dara ar milzīgu atdevi. Šo darbu un darba procesos iesaistīto NVO skaits nav salīdzināms ar, piemēram, t.s. kapu tramvaja uzraudzīšanu vai ko līdzīgu. Lauksaimnieku NVO paveiktais un tik tiešām izcīnītais - tas ir reāls darbs, kas nes rezultātu. Turklāt darbs, kura rezultātus mēs redzam ik dienu, kā arī ikviens Latvijas iedzīvotājs to var redzēt, gan lietojot uzturā ekoloģiski tīrus un kvalitatīvus produktus, gan apmeklējot visdažādākos Latvijas reģionus,» sacīja J. Eglīts.

Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka atzina zemkopības nozares un tās daudzveidīgo uzņēmēju nozīmi Latvijas tautsaimniecībā. Tomēr, pēc viņas teiktā, ministrijai piešķirot valsts budžeta līdzekļus NVO, jāpamato finansējuma apjoms ar sagaidāmajiem rezultātiem un uzdevumiem, savukārt finansējuma saņēmējiem jānodrošina sabiedrībai pieejama informācija par sasniegto, paveikto un izdevumiem. Lai uzlabotu turpmāku Zemkopības ministrijas sadarbību ar NVO un sabiedrība varētu pārliecināties, ka nozares lēmumi ir pieņemti un finansējums izlietots atbilstoši valsts attīstības mērķiem, ministrija ir apņēmusies ieviest valsts kontroles sniegtos ieteikumus.