Ekonomika

Pēc stratēģisko ģeopolitisko mērķu sasniegšanas – iestāšanās Eiropas Savienībā, NATO, OECD un eirozonā, Baltijas valstīm kā nākamo mērķi vajadzētu uzstādīt Ziemeļvalstu dzīves līmeņa sasniegšanu, taču tam būs nepieciešami vairāki gadu desmiti, secinājuši SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs.

Nu jau gandrīz precīzi zināms pērnā gada kāpums apstrādes rūpniecībā — gada pirmajos 11 mēnešos tas bija 3,1%. Ražošanas izmaiņas novembrī gada griezumā bija ļoti līdzīgas jeb 3,3%, pret iepriekšējo mēnesi sezonāli izlīdzinātajos datos augot par 1,2%. Rūpniecībā kopumā apjomi gada griezumā samazinājušies par 0,6%, bet te redzam 2018. gada sausuma un iepriekšējā gada slapjuma kontrasta atbalsi elektrības ražošanā.

Finanšu nozarē 2018. gads bija raibs, atzina "Swedbank" vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.

2019.gadā nodarbināto skaits augs lēnāk nekā 2018. gadā, tomēr pieaugums joprojām saglabāsies salīdzinoši straujš, pārsniedzot pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju, Latvijas ekonomikas attīstības pārskatā prognozē Ekonomikas ministrija (EM).

Nodokļu reformai bija ierobežota ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu, šā gada decembra fiskālajā apskatā norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk – Padome) nosūtījusi Saeimai un Ministru kabinetam viedokli saistībā ar Saeimas 13. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas no 2019. gada 1. janvāra paredz palielināt veselības aprūpes nozares finansējumu par 20%.

Šogad Latvijas ekonomika augusi negaidīti strauji, taču nākamajā gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps samazināsies līdz 3-3,5%, vairāk pietuvojoties ilgtermiņā uzturamai izaugsmei, piektdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Problēma ar darbaspēka pieejamību Baltijā pašlaik varētu būt sasniegusi augstāko punktu, taču jau pēc gada situācija varētu mainīties darba devēju labā, prognozē Lietuvas personālatlases kompānijas "Alisa Management Laboratory" valdes priekšsēdētāja Alisa Miniotaite.

Eiropas Savienības (ES)-Japānas Ekonomiskās partnerības nolīgums radīs ieguvumus Latvijas uzņēmējiem, tikšanās laikā ar Japānas vēstniece Latvijā Mariko Fudžī uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Baltijā veiktais pētījums atklāj, ka latvieši par savām nākotnes finansēm ir optimistiskāki nekā igauņi vai lietuvieši – 41% no Latvijā aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka viņu finansiālā situācija uzlabosies turpmākajos divos gados.

IKEA Rīgas veikalu apmeklē arvien vairāk cilvēku no visām Baltijas valstīm, tāpēc IKEA Latvija paplašina komandu un meklē vēl vairākus desmitus darbinieku. Kopš Latvijā atklāts pirmais veikals, uzņēmumam nesen ir pievienojušies vēl 100 darbinieki un šobrīd IKEA Latvija jau strādā 365 cilvēki.

Valsts ieņēmumu pieaugums šogad par 1/10 daļu attiecībā pret pagājušo gadu nav lēns, tomēr nav pietiekams.

Mazāk nekā ceturtdaļai jeb 16% Latvijas iedzīvotāju, kas ir "Swedbank" klienti, ir izveidoti uzkrājumi trīs vidējo mēnešalgu apmērā, atklāj "Swedbank" klientu analīzē apkopotie dati.

Luksemburga kļūs par pirmo valsti pasaulē, kurā viss sabiedriskais transports būs bez maksas, vēsta laikraksts "Guardian".

Kopējais ārvalstu studentu skaits pērn pārsniedzis 8800, kopumā pārstāvot 108 valstis. Tiešais pienesums ekonomikā (studiju maksas, tiešās dzīvošanas izmaksas) gadā sasniedzis 101 miljonu eiro, savukārt sekundārais pienesums - 100 miljonus eiro gadā. To valstu lokā, no kurām uz Latviju dodas visvairāk studentu, ir Indija, Uzbekistāna, Vācija, Krievija, Zviedrija, skaidrots konferencē ”Izglītības eksports - ieguldījums kopējā tautsaimniecībā”, kas šodien norisinās Biznesa augstskolā Turība.

Latvijas mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei pērn tērējušas 17,8% no kopējiem izdevumiem, kas ir augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" otrdien publicētie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Mēs Latvijā nekad nedzīvosim tik labi kā Norvēģijā - premjerministrs Māris Kučinskis...

Kā liecina aģentūras SKDS pētījums, pēdējo divu gadu laikā ir būtiski mainījusies Latvijas iedzīvotāju attieksme pret papildu darbaspēka ieplūšanu Latvijā. Ja 2016. gada decembrī 47% Latvijas iedzīvotāju papildu darbaspēka ieplūšanu atzina par pilnīgi nevēlamu un 35% par drīzāk nevēlamu (kopā 82%), tad šā gada oktobrī vairs tikai 22% to atzina par pilnībā nevēlamu un 43% par drīzāk nevēlamu (kopā – 65%). Ja pirms diviem gadiem tikai 12% darbaspēka ieplūšanu atzina par vēlamu (10% drīzāk vēlamu un 2% ļoti vēlamu), tad šogad jau 23% to atzīst par vairāk vai mazāk vēlamu (attiecīgi 19% un 4%). Tik augsts atbalsts darbaspēka ieplūšanai ir vēsturiskais maksimums kopš 2005. gada, kad šo parametru sāka mērīt.

Saeima 2019.gada pagaidu budžetu galīgajā lasījumā plāno pieņemt šā gada 6.decembrī, paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais pagaidu budžeta pieņemšanas laika grafiks, kas šodien tika prezentēts Saeimas Budžeta komisijā.

ASV centrālā bankas - Federālās rezervju sistēmas (FRS) - īstenotā politika ir lielāks drauds Savienoto Valstu ekonomikai nekā tirdzniecības karš ar Ķīnu, paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps.