Ekonomika

Latvijas mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei pērn tērējušas 17,8% no kopējiem izdevumiem, kas ir augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" otrdien publicētie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Mēs Latvijā nekad nedzīvosim tik labi kā Norvēģijā - premjerministrs Māris Kučinskis...

Kā liecina aģentūras SKDS pētījums, pēdējo divu gadu laikā ir būtiski mainījusies Latvijas iedzīvotāju attieksme pret papildu darbaspēka ieplūšanu Latvijā. Ja 2016. gada decembrī 47% Latvijas iedzīvotāju papildu darbaspēka ieplūšanu atzina par pilnīgi nevēlamu un 35% par drīzāk nevēlamu (kopā 82%), tad šā gada oktobrī vairs tikai 22% to atzina par pilnībā nevēlamu un 43% par drīzāk nevēlamu (kopā – 65%). Ja pirms diviem gadiem tikai 12% darbaspēka ieplūšanu atzina par vēlamu (10% drīzāk vēlamu un 2% ļoti vēlamu), tad šogad jau 23% to atzīst par vairāk vai mazāk vēlamu (attiecīgi 19% un 4%). Tik augsts atbalsts darbaspēka ieplūšanai ir vēsturiskais maksimums kopš 2005. gada, kad šo parametru sāka mērīt.

Saeima 2019.gada pagaidu budžetu galīgajā lasījumā plāno pieņemt šā gada 6.decembrī, paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais pagaidu budžeta pieņemšanas laika grafiks, kas šodien tika prezentēts Saeimas Budžeta komisijā.

ASV centrālā bankas - Federālās rezervju sistēmas (FRS) - īstenotā politika ir lielāks drauds Savienoto Valstu ekonomikai nekā tirdzniecības karš ar Ķīnu, paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps.

Likvidējamās ''ABLV Bank'' līdzīpašnieks Ernests Bernis pastāstījis vairāk par savām attiecībām ar biznesa partneri Oļegu Fiļu.

Starptautiskais banku informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kas nodrošina norēķinus starp dažādu valstu bankām, Latviju ir atzinis par augsta riska valsti. Par to otrdien, 27. novembrī, Saeimas Budžeta komisijas deputātus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), ziņo LNT Ziņas.

Reālā darba alga Latvijā pērn pieaugusi par 4,8%, kas ir straujākais reālās darba algas kāpums starp Baltijas valstīm, pirmdien paziņoja Starptautiskā Nodarbinātības organizācija (ILO).

Likvidējamās ''ABLV Bank'' līdzīpašnieks Ernests Bernis sniedzis savu pirmo interviju, kopš pameta banku.

Otrajā novembrī Jūrmalā, Baltic Beach Hotel, notika kārtējais Baltijas foruma (BF) pasākums. Bet pirmajā novembrī BF organizatori (Aleksandrs Vasiļjevs, Igors Jurgens un Jānis Urbanovičs) Rīgas viesnīcā Pullman Riga Old Town (ak, cik latviski nosaukumi tām mūsu viesnīcām un ne tikai tām) tikās ar uzņēmējiem un mediju pārstāvjiem. Diskusijas tēma bija – Eiropeiska Latvija starp Krieviju un Ameriku: konflikta vai kompromisa teritorija?. Es nolēmu no plašās, kolēģes Tatjanas Fastas meistarīgi vadītās diskusijas izņemt vien to, ko teica BF Novērotāju padomes priekšsēdētājs, ekonomists, Mūsdienu attīstības institūta prezidents Igors JURGENS. Šajā, teiksim, sarunā nav tikai mani jautājumi, un turklāt es te pāris reizes citēšu to, ko Jurgena kungs teic BF direktora Aleksandra Vasiļjeva nesen izdotajā grāmatā Dialogi divdesmit gadu garumā. Baltijas forums par laiku, Latviju, Krieviju, pasauli un sevi. Bet no sevis, vērtējot runāto, es varu piebilst: lai kā tas kādam nepatiktu, Latvijas gadījumā es piekrītu BF prezidenta Jāņa Urbanoviča sacītajam: «Ja latvieši un krievi atradīs mijiedarbības formulu, laimes formulu, tad mēs visi būsim lieli vinnētāji.»

Latvijas uzņēmēju noskaņojums šoruden ir labākais pēdējo piecu gadu laikā, lielajiem uzņēmumiem sasniedzot pat pirmskrīzes gadu optimismu. Visoptimistiskāk noskaņoti ir informācijas tehnoloģiju (IT) nozares uzņēmumi. Tajā pašā laikā teju visi uzņēmumi saskaras ar darbaspēka problēmām.

Latvijā šogad trešajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 28,9% darba ņēmēju, kas ir par desmit procentpunktiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Šefpavārs Valters Zirdziņš skarbi raksturojis restorānu jomu Latvijā.

Centrālā statistikas pārvalde paziņoja, ka 2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2%. Inflācija precēm bija 3,3% gadā, bet pakalpojumiem –3,0% gadā. Lai saprastu, cik patiesi šie skaitļi ataino Latvijas ekonomisko realitāti, mēģināsim saprast, kas Latvijā visvairāk ietekmē pakalpojumu cenas.

Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šā gada septembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, palielinājies par 3,5%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" trešdien publiskotie dati par 24 bloka dalībvalstīm.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu varētu būt audzis par 3,3-4,1%, prognozēja banku analītiķi.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" nepilnu divu gadu laikā savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par iniciatīvu saīsināt darba dienu līdz 6,4 stundām.

Kartupeļu kvalitāte Latvijā šogad ir labāka nekā pērn, teica Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks un konditorejas un uzkodu ražotāja "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" (zīmols "Ādažu čipsi") meitasuzņēmuma "Latfood Agro" valdes loceklis Ilgvars Krūmiņš.

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā “Globālā konkurētspējas indeksa” (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

Eiro pašreiz ir otrā nozīmīgākā rezervju valūta aiz ASV dolāra, bet tajā pašā laikā eiro starptautiskā loma nav tik liela, kāda tā varētu būt, norādīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.