Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, pieauga par 11,8%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati.
Latvijas ekonomikas attīstību nevar nodrošināt ar imigrāciju, intervijā aģentūrai LETA pauda zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), komentējot iespējamos risinājumus darbaspēka trūkumam Latvijā.
Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4. ceturksnī par 0,8%.
Statistikas dati liecina, ka pērn Latvijā bijis lielākais tūristu skaita pieaugums Eiropā. Apkalpoto viesu skaits Latvijas tūristu mītnēs kopumā pieaudzis par 6,5%, sasniedzot 1,03 miljonus, savukārt viesu pavadīto nakšu skaits audzis lēnāk – par 5,3% (dati par 3. ceturksni). Paraugoties uz ārvalstu viesu skaitu, redzams lielāks pieaugums – viesu skaits pieaudzis par 7,2%, bet pavadītās naktis par 8,3%.
Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars taksometru nozarē veido vismaz 80%, secināts biedrības BASE ("Business Against Shadow Economy") 2018.gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā, kura izstrādē piedalījās Rīgas ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta bijusī vadītāja Ināra Pētersone un Ekonomikas ministrijas bijušais valsts sekretārs Juris Stinka.
2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 5,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.
Saruna ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētāju Jāni Endziņu par to, kāpēc ir rekordaugsts likvidēto uzņēmumu skaits; kāpēc samazinās ārvalstu investīciju apjoms; kad tiks likvidēts OIK un kāpēc šoreiz tas varētu izdoties; ko uzņēmēji gaida no jaunās valdības un kādā veidā varētu atrisināt sasāpējušo darbaspēka trūkuma problēmu.
2017. gadā Latvijā nabadzības riskam1 bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju - par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi2 bija zem nabadzības riska sliekšņa.
Pēc stratēģisko ģeopolitisko mērķu sasniegšanas – iestāšanās Eiropas Savienībā, NATO, OECD un eirozonā, Baltijas valstīm kā nākamo mērķi vajadzētu uzstādīt Ziemeļvalstu dzīves līmeņa sasniegšanu, taču tam būs nepieciešami vairāki gadu desmiti, secinājuši SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs.
Nu jau gandrīz precīzi zināms pērnā gada kāpums apstrādes rūpniecībā — gada pirmajos 11 mēnešos tas bija 3,1%. Ražošanas izmaiņas novembrī gada griezumā bija ļoti līdzīgas jeb 3,3%, pret iepriekšējo mēnesi sezonāli izlīdzinātajos datos augot par 1,2%. Rūpniecībā kopumā apjomi gada griezumā samazinājušies par 0,6%, bet te redzam 2018. gada sausuma un iepriekšējā gada slapjuma kontrasta atbalsi elektrības ražošanā.
2019.gadā nodarbināto skaits augs lēnāk nekā 2018. gadā, tomēr pieaugums joprojām saglabāsies salīdzinoši straujš, pārsniedzot pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju, Latvijas ekonomikas attīstības pārskatā prognozē Ekonomikas ministrija (EM).
Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk – Padome) nosūtījusi Saeimai un Ministru kabinetam viedokli saistībā ar Saeimas 13. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas no 2019. gada 1. janvāra paredz palielināt veselības aprūpes nozares finansējumu par 20%.
Šogad Latvijas ekonomika augusi negaidīti strauji, taču nākamajā gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps samazināsies līdz 3-3,5%, vairāk pietuvojoties ilgtermiņā uzturamai izaugsmei, piektdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
Problēma ar darbaspēka pieejamību Baltijā pašlaik varētu būt sasniegusi augstāko punktu, taču jau pēc gada situācija varētu mainīties darba devēju labā, prognozē Lietuvas personālatlases kompānijas "Alisa Management Laboratory" valdes priekšsēdētāja Alisa Miniotaite.
Eiropas Savienības (ES)-Japānas Ekonomiskās partnerības nolīgums radīs ieguvumus Latvijas uzņēmējiem, tikšanās laikā ar Japānas vēstniece Latvijā Mariko Fudžī uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Baltijā veiktais pētījums atklāj, ka latvieši par savām nākotnes finansēm ir optimistiskāki nekā igauņi vai lietuvieši – 41% no Latvijā aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka viņu finansiālā situācija uzlabosies turpmākajos divos gados.
IKEA Rīgas veikalu apmeklē arvien vairāk cilvēku no visām Baltijas valstīm, tāpēc IKEA Latvija paplašina komandu un meklē vēl vairākus desmitus darbinieku. Kopš Latvijā atklāts pirmais veikals, uzņēmumam nesen ir pievienojušies vēl 100 darbinieki un šobrīd IKEA Latvija jau strādā 365 cilvēki.