Eksperte: Problēma ar darbaspēku Baltijas valstīs sasniegusi augstāko punktu

Problēma ar darbaspēka pieejamību Baltijā pašlaik varētu būt sasniegusi augstāko punktu, taču jau pēc gada situācija varētu mainīties darba devēju labā, prognozē Lietuvas personālatlases kompānijas "Alisa Management Laboratory" valdes priekšsēdētāja Alisa Miniotaite.

"Problēma attīstās jau pēdējos trīs gadus, bet tagad tā varētu būt sasniegusi augstāko punktu. Ir ļoti grūti pateikt, kā viss būs turpmāk, bet ir ļoti iespējams, ka kādu gadu situācija īpaši nemainīsies. Tālāk gan viss varētu mainīties darba devēju labā. Pašlaik darbinieki ir tie, kuri diktē noteikumus darba tirgū. Ja mēs atceramies, tad tieši tāda pati bija situācija pirms krīzes 2007. un 2008.gadā. Ilgi tas tā nevar turpināties, jo uzņēmumiem ir jāgūst peļņa, un darbaspēka izmaksas nav vienīgās, kuras palielinās," sacīja Miniotaite.

"Tiks sasniegts lūzuma punkts, kad darba devēji vairs nespēs maksāt tādas algas, kādas vēlas darbinieki," viņa piebilda. Risinājums, ko jau varot redzēt Lietuvā, ir darbinieku ievešana no Ukrainas un Baltkrievijas.

Lietuvas eksperte norādīja, ka gan Latvijā, gan Lietuvā lielas cerības tiek saistītas arī ar emigrantu atgriešanos. Tāda ir arī vērojama, taču viņa apšaubīja, ka savulaik aizbraukušie atgriezīsies masveidā, jo darba alga nav vienīgais stimuls.

"Jā, mēs redzam, ka notiek arī atgriešanās. Tomēr tam joprojām vairāk ir patriotiski, nevis ekonomiski iemesli. Cilvēkiem pietrūkst dzimtās vietas, ģimenes un viņi atgriežas. Tomēr mums ir jāatzīst, ka mazākās pilsētās, lauku reģionos saņemt tādu pašu atalgojumu, kāds viņiem bija Rietumeiropā, joprojām ir grūti. Ja jūs esat santehniķis Rīgā, tad jūsu atalgojums gan jau varētu būt diezgan līdzīgs. Turklāt, ja mēs runājam par emigrāciju, tad nauda ir nopietns faktors, bet nebūt ne vienīgais. Domāju, ka tikpat svarīgi iemesli ir, cik droši cilvēki jūtas šeit darba tirgū, vai viņi var uzticēties sociālajai sistēmai. Gan Latvijā, gan Lietuvā joprojām ir lielas problēmas ar sociālo drošību, uzticēšanās līmeni sabiedrībā," uzsvēra Miniotaite.

"Tāpat mēs visi zinām, ka cilvēki pēc 45 gadu vecuma darba tirgū vairs nav īpaši iekāroti. Ja jūs paliekat bez darba 45 gadu vecumā, jūs esat riska grupā. Ja jūs zaudējat darbu pēc 50 gadu sasniegšanas, jūs tikpat kā esat ārpus darba tirgus. Tā ir problēma, un mēs visi par to zinām. Arī šīs sociālās problēmas ir daļa no emigrācijas iemesliem," atzina speciāliste.

Miniotaite arī norādīja, ka ir jāmeklē risinājumi ne tikai šodienas problēmām darba tirgū, bet arī demogrāfiskajai situācijai, jo prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaits visās Baltijas valstīs samazināsies.

"Pašlaik ir trīs varianti. Viens paredz aicināt atpakaļ emigrantus. Taču, kā jau es minēju iepriekš, tam, kādēļ cilvēki joprojām neatgriežas, nav tikai ekonomiski iemesli. Liela nozīme ir arī sociālajai drošībai un attiecībām starp sabiedrības locekļiem. Tomēr tā joprojām ir iespēja. Otrs variants ir vairāk nodarbināt vecāka gadagājuma cilvēkus. Arī tas ir sarežģīts uzdevums, jo mēs visi zinām, ka, ja cilvēks gadu vai divus ir ārpus darba tirgus, tad atkal tajā integrēties nebūt nav viegli. Trešais variants, un tas ir visticamākais, ir imigranti no citām valstīm - visdrīzāk no bijušās PSRS un Āzijas. Es domāju, ka mēs neizdzīvosim bez papildu darbaspēka piesaistes," atzina Miniotaite.