Ekonomika

Šefpavārs Valters Zirdziņš skarbi raksturojis restorānu jomu Latvijā.

Centrālā statistikas pārvalde paziņoja, ka 2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2%. Inflācija precēm bija 3,3% gadā, bet pakalpojumiem –3,0% gadā. Lai saprastu, cik patiesi šie skaitļi ataino Latvijas ekonomisko realitāti, mēģināsim saprast, kas Latvijā visvairāk ietekmē pakalpojumu cenas.

Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šā gada septembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, palielinājies par 3,5%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" trešdien publiskotie dati par 24 bloka dalībvalstīm.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu varētu būt audzis par 3,3-4,1%, prognozēja banku analītiķi.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" nepilnu divu gadu laikā savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par iniciatīvu saīsināt darba dienu līdz 6,4 stundām.

Kartupeļu kvalitāte Latvijā šogad ir labāka nekā pērn, teica Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks un konditorejas un uzkodu ražotāja "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" (zīmols "Ādažu čipsi") meitasuzņēmuma "Latfood Agro" valdes loceklis Ilgvars Krūmiņš.

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā “Globālā konkurētspējas indeksa” (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

Eiro pašreiz ir otrā nozīmīgākā rezervju valūta aiz ASV dolāra, bet tajā pašā laikā eiro starptautiskā loma nav tik liela, kāda tā varētu būt, norādīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

Latvijā plāno atjaunot transportlīdzekļu ar zīmolu RAF ražošanu, ziņo Krievijas laikraksts "Rossijskaja gazeta".

Starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm pastāv būtiskas dzīves līmeņa atšķirības, taču ar mērķtiecīgu rīcību tās ir iespējams būtiski samazināt, ir pārliecināti SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs, kuri 2. oktobrī tikās Igaunijas pilsētā Vīlandē, lai apspriestu ekonomiskās labklājības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tuvināšanu bagāto Ziemeļvalstu standartiem.

Jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījums liecina, ka iedzīvotāji uzskata, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, tomēr tiek norādīts uz vairākām jomām, kur nepieciešami uzlabojumi, tajā skaitā - labākas iespējas darba tirgū.

Latvijas IT klasteris sadarbībā ar Fontes, rudens sezonai iesākoties, ir veicis un plašākai sabiedrībai prezentējis informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares atalgojuma un produktivitātes pētījumu, kurš apliecina, ka vislabāk apmaksātie darbinieki Latvijā strādā informācijas tehnoloģiju (IT) un finansu sektorā.

Jaunā darbavietā pirmais mēnesis 90% gadījumu ir svarīgs, lai atstātu par sevi pozitīvu iespaidu, pierādītu, ka spēj paveikt uzticēto un pēc pārbaudes laika saņemtu darba līgumu uz nenoteiktu laiku, pieredzē dalās starptautiski sertificēta personīgās izaugsmes trenere Evija Šalte-Novicka.

Jaunākais darba devēja tēla pētniecības un konsultāciju uzņēmuma Universum pētījums World’s Most Attractive Employers atklāj, ka biznesa studentu vidū šogad iecienītākie darba devēji ir Google, investīciju banka Goldman Sachs un profesionālo pakalpojumu uzņēmums EY (agrāk Ernst & Young). Pirmo divu vietu ieguvēji ir nemainīgi kopš pagājušā gada, bet EY, kas pērn bija 4. vietā, trešo gadu pēc kārtas ir visaugstāk vērtētais profesionālo pakalpojumu uzņēmums. Savukārt, IT un inženierzinātņu studenti dod priekšroku Google, Microsoft un Apple.

No visām mājsaimniecībām, kurās ir divi pieaugušie un trīs vai vairāk apgādībā esoši bērni, katra ceturtā jeb 25,5% ir pakļauta nabadzības riskam. Bet, ja bērnus audzina tikai mamma vai tētis, nabadzības riskam ir pakļauta aptuveni trešā daļa jeb 34,4% ģimeņu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2016. gada apsekojuma dati, uz kuriem balstās SSE Riga izveidotās darba grupas pētījums “Nevienlīdzības seja”. Pētījums apzina, kādi faktori ekonomikas, finanšu, sociālajā, izglītības un veselības politikā veicina nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā un kas būtu darāms risku mazināšanai. Pētījuma autori atzīst – viens no galvenajiem problēmas cēloņiem ir nepietiekama vecāku izglītība.

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Izņemot miltu izstrādājumus, olas, putnu gaļu un kakao, kam cenas var pieaugt, citiem pārtikas produktiem Latvijā cenu kāpums līdz šā gada beigām nav prognozējams, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem. Tas ir samazinājums par vairāk kā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā. Šī gada 19.septembrī Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, skatot otrajā lasījumā grozījumus Darba likumā, atbalstīja priekšlikumu darba sludinājumā norādīt algu.