Ekonomika

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

Latvijā plāno atjaunot transportlīdzekļu ar zīmolu RAF ražošanu, ziņo Krievijas laikraksts "Rossijskaja gazeta".

Starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm pastāv būtiskas dzīves līmeņa atšķirības, taču ar mērķtiecīgu rīcību tās ir iespējams būtiski samazināt, ir pārliecināti SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs, kuri 2. oktobrī tikās Igaunijas pilsētā Vīlandē, lai apspriestu ekonomiskās labklājības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tuvināšanu bagāto Ziemeļvalstu standartiem.

Jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījums liecina, ka iedzīvotāji uzskata, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, tomēr tiek norādīts uz vairākām jomām, kur nepieciešami uzlabojumi, tajā skaitā - labākas iespējas darba tirgū.

Latvijas IT klasteris sadarbībā ar Fontes, rudens sezonai iesākoties, ir veicis un plašākai sabiedrībai prezentējis informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares atalgojuma un produktivitātes pētījumu, kurš apliecina, ka vislabāk apmaksātie darbinieki Latvijā strādā informācijas tehnoloģiju (IT) un finansu sektorā.

Jaunā darbavietā pirmais mēnesis 90% gadījumu ir svarīgs, lai atstātu par sevi pozitīvu iespaidu, pierādītu, ka spēj paveikt uzticēto un pēc pārbaudes laika saņemtu darba līgumu uz nenoteiktu laiku, pieredzē dalās starptautiski sertificēta personīgās izaugsmes trenere Evija Šalte-Novicka.

Jaunākais darba devēja tēla pētniecības un konsultāciju uzņēmuma Universum pētījums World’s Most Attractive Employers atklāj, ka biznesa studentu vidū šogad iecienītākie darba devēji ir Google, investīciju banka Goldman Sachs un profesionālo pakalpojumu uzņēmums EY (agrāk Ernst & Young). Pirmo divu vietu ieguvēji ir nemainīgi kopš pagājušā gada, bet EY, kas pērn bija 4. vietā, trešo gadu pēc kārtas ir visaugstāk vērtētais profesionālo pakalpojumu uzņēmums. Savukārt, IT un inženierzinātņu studenti dod priekšroku Google, Microsoft un Apple.

No visām mājsaimniecībām, kurās ir divi pieaugušie un trīs vai vairāk apgādībā esoši bērni, katra ceturtā jeb 25,5% ir pakļauta nabadzības riskam. Bet, ja bērnus audzina tikai mamma vai tētis, nabadzības riskam ir pakļauta aptuveni trešā daļa jeb 34,4% ģimeņu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2016. gada apsekojuma dati, uz kuriem balstās SSE Riga izveidotās darba grupas pētījums “Nevienlīdzības seja”. Pētījums apzina, kādi faktori ekonomikas, finanšu, sociālajā, izglītības un veselības politikā veicina nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā un kas būtu darāms risku mazināšanai. Pētījuma autori atzīst – viens no galvenajiem problēmas cēloņiem ir nepietiekama vecāku izglītība.

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Izņemot miltu izstrādājumus, olas, putnu gaļu un kakao, kam cenas var pieaugt, citiem pārtikas produktiem Latvijā cenu kāpums līdz šā gada beigām nav prognozējams, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem. Tas ir samazinājums par vairāk kā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā. Šī gada 19.septembrī Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, skatot otrajā lasījumā grozījumus Darba likumā, atbalstīja priekšlikumu darba sludinājumā norādīt algu.

Jaunākajā "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījumā iedzīvotāji tika aicināti gan novērtēt pagājušo desmitgadi, gan izteikt prognozes nākamajiem desmit gadiem. Iegūtie rezultāti liecina, ka iedzīvotāji vērtē notikumus valstī, balstoties uz savām interesēm un kompetences, augstāk vērtējot sev tuvus notikumus un tematus.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien konceptuāli atbalstīja priekšlikumus par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ierobežošanu.

ASV investīciju kompānija "Blackstone", kas plāno iegādāties "Luminor Bank" akciju kontrolpaketi, ir gatava konkurencei Baltijas valstu banku tirgū ar lielajām Skandināvijas bankām "Swedbank" un SEB, otrdien ziņoja Lietuvas biznesa laikraksts "Verslo žinios", atsaucoties uz "Blackstone" amatpersonas teikto.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi AS "Gaso" iesniegto dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma. Vienlaikus dabasgāzes sadales cena lielai daļai lietotāju tiks samazināta par 11% līdz 52%. Tarifu projekta kalkulators pieejams mājaslapā www.gaso.lv.

Latvijas lauku tūrisma mītnēs šovasar saasinājusies darbaspēka problēma, kas sevišķi aktuāla bija pie jūras izvietotājās mītnēs, kur saistībā ar šīs vasaras siltajiem laika apstākļiem bija pastiprināts tūristu pieplūdums, pastāstīja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

Lietuvas valdības ideja uzaicināt divpadsmit lielus Eiropas veikalu tīklus investēt Lietuvā, par ko šonedēļ paziņoja premjerministrs Sauļus Skvernelis, saņēmusi visai pretrunīgu speciālistu vērtējumu.

BlueOrange ir pirmā un pašlaik vienīgā banka Latvijā, kura ieguvusi FKTK atļauju Latvijas Republikas pilsoņus identificēt attālināti, lai atvērtu viņiem kontus savā bankā. Lielākie ieguvēji no online identifikācijas pakalpojuma ieviešanas būs tālākajos novados un ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi, kuriem attālināta konta atvēršana, norēķini un dažādi citu finanšu pakalpojumi tagad kļūs daudz pieejamāki. Online identifikācija BlueOrange bankā tagad ir pieejama ikvienam Latvijas pilsonim, kā arī rezidentiem, kam ir Latvijas valsts pase.

Gada laikā no 43% līdz 54% pieaudzis to jauniešu skaits, kuri uzskata, ka viņu zināšanām un prasmēm atbilstošs atalgojums būtu vismaz 800 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. 34% jauno cilvēku vecumā no 18 līdz 25 gadiem uzskata, ka atbilstošs atalgojums būtu no 800 līdz 1200 eiro (2017. gada – 30%), savukārt 20% jauniešu uzskata, ka darba devējiem būtu jāmaksā viņiem vairāk par 1200 eiro mēnesī (2017. gadā – 13%), liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati.*