Maijā vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas

© Pixabay

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Gan precēm, gan pakalpojumiem tas palielinājās par 0,2%.

Caurmērā maijam ir raksturīgs cenu samazinājums vai ļoti neliels cenu pieaugums. Pēdējos gados vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas. Šogad maijā lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu bija pārtikai un degvielai.

Cenas pārtikai maijā pieauga par 1,5%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenām vērojams kāpums piekto mēnesi pēc kārtas. Maijā, salīdzinot ar aprīli, tās palielinājās par 1,2%, ko ietekmēja cenu kāpums piena produktiem un graudaugiem. Arī piena produktiem cenas pieauga piekto mēnesi pēc kārtas un tām bija visstraujākais kāpums maijā. Cenu pieaugumu piena produktiem turpināja noteikt spēcīgs pasaules pieprasījums, paredzot turpmāku eksporta kritumu no lielākajām ražotājvalstīm sezonāla piena ražošanas apjoma samazinājuma un sausuma dēļ. Cenu kāpumu pastiprināja arī bažas par piena ražošanu Eiropā.

Degvielai cenas pieauga par 2,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Pasaules naftas cenas maijā praktiski nemainījās. Mēneša vidū tās sasniedza 75 USD par barelu, ko galvenokārt noteica lielāko eksportētājvalstu ierobežotā naftas ieguve, kā arī uzbrukumi Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai un ASV sankciju pastiprināšana pret Irānu. Tomēr mēneša beigās naftas cenas samazinājās līdz 65 USD par barelu. To noteica Eiropas parlamenta vēlēšanas un ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, attiecīgi arī bažas par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Cenas maijā pieauga arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, kas bija saistīts ar atpūtas sezonas atklāšanu un silto laiku. Cenas maijā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem pieauga par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Lielākā pazeminošā ietekme maijā bija cenu kritumam personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, alkoholiskajiem dzērieniem un siltumenerģijai, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem.

2019.gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, patēriņa cenas pieauga par 3,3%. Gada vidējā inflācija bija 3 %.

Šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.