Ekonomika

Lielāku mēneša pamatalgu šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, Latvijā saņēmis 71% darba ņēmēju, liecina personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijas "Fontes" veiktais ikgadējais darbinieku atalgojuma pētījums.

Latvijas ekonomikai turpinot stabilu izaugsmi, pēdējo gadu laikā auguši gan iedzīvotāju ienākumi, gan kopējais labklājības līmenis valstī, ļaujot sabiedrības vidusslānim pakāpeniski kļūt spēcīgākam. Šobrīd vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder pie sabiedrības vidusslāņa, tomēr pašu izvirzītos vidusslāņa mājsaimniecības kritērijus izpildīt var vien retais – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums[1].

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien aicinājis veidot "jaunu aliansi" ar Āfriku, radot miljoniem darbavietu un noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumu.

Lai gan Māra Kučinska (ZZS) valdība skaļi "pūš taurēs" par strauju Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, iedzīvotāji diez cik apmierināti ar pašreizējo Latvijas ekonomisko stāvokli nav, liecina socioloģisko pētījumu uzņēmuma SKDS "Latvijas barometra" pētījums šī gada augustā.

Šodien Rīgā jau piekto gadu notiks ikgadējā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) rīkotā starptautiskā transporta un loģistikas nozares konference “Globālās transporta kustības izaicinājumi”, kurā augsta līmeņa Latvijas un ārvalstu eksperti diskutēs par to, kā norises pasaulē – politikā, ekonomikā, zinātnē un sabiedrībā – ietekmē transporta un loģistikas nozari un kā tās izmantot nozares attīstības labā.

2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,8 %.

Latvijā joprojām ir pietiekami darbaspēka resursi - kopīgi jādomā, kā palīdzēt bez darba esošajiem atgriezties darba tirgū, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" uzsvēra Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Nākamā krīze, ko var piedzīvot Eiropa un pasaule, iespējams, būs saistīta ar nekustamo īpašumu tirgu un hipotekāro kreditēšanu, pieļāva Eiropas Centrālās bankas (ECB) Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī.

Šā gada sausie laika apstākļi negatīvi atsauksies uz graudu pieņemšanas punktu finansiālajiem rādītājiem, atzina sēklu, minerālmēslu, kaļķa un augu aizsardzības līdzekļus tirgotāja "Scandagra Latvia" ģenerāldirektors Pēteris Stupāns.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada otro ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Ekonomisko ciklu līdzību ar gadalaiku maiņām izmantoja Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Lija Strašuna.

2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,4 % jeb 78 eiro, sasniedzot 1004 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Šī gada 1. ceturksnī gada pieauguma temps bija straujāks - 8,6 %. Salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, 2. ceturksnī bruto darba samaksa pieauga par 4,6 % jeb 44 eiro.

ASV biržu indeksi otrdien nedaudz pieauga, ko veicināja investoru optimisms par Ziemeļamerikas tirdzniecības sarunām, bet Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences.

Pēc 2020.gada Latvijai būs pieejami Eiropas Savienības (ES) fondi, bet tie jāiegulda inovācijās un zaļajā domāšanā, norādīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks Andris Kužnieks.

Londona, Stokholma, Ņujorka, Sanfrancisko un Bostona jau otro gadu pēc kārtas saglabā vietu sievietēm uzņēmējām potenciāli labvēlīgāko pilsētu pieciniekā. Šādus rezultātus atklāj ikgadējais “Dell” iniciētais pētījums “Sievietēm uzņēmējām potenciāli labvēlīgāko pilsētu indekss” – vienīgais pasaulē dzimuma aspektu ietverošais indekss, kurā tiek pētīta pilsētas spēja piesaistīt un veicināt sieviešu izveidoto uzņēmumu izaugsmi un rezultātus. Pirmo vietu ieņem Ņujorka ar savu spēju piesaistīt un noturēt potenciālās sievietes uzņēmējas ar vislabāk novērtēto labvēlīgo un darba vidi; pēc tam turpmāk minētajā kārtībā vietas ieņem Londona, Bostona, Sanfrancisko un Stokholma. Labvēlīgākā Eiropas pilsēta attīstīto tehnoloģiju ziņā ir Londona, bet kultūras jomā – Stokholma. Savukārt trīs Eiropas pilsētas – Parīze, Telaviva un Berlīne – izceļas ka vienas no straujāko attīstību uzņēmušajām un noteiktās kategorijās aizvien augstāku reitingu pirmajā piecdesmitniekā ieņemošajām.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada pirmajos septiņos mēnešos veidojies vēsturiski augstākais pārpalikums 678,1 miljona eiro apmērā, par 384,5 miljoniem eiro pārsniedzot pērnā gada attiecīgo līmeni, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Latvijai jāuzlabo izpratne par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem, jaunākajā ziņojumā par Latviju norādījusi Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam "Moneyval".

ktīvāk neapkarojot naudas atmazgāšanu, Latvijai jārēķinās ar attiecīgām ekonomiskām sekām, ceturtdien pēc Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītās Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" priekšsēdētājs Daniels Telesklafs.

Finanšu problēmās nonākusī Turcija nav būtisks ekonomiskais partneris Latvijai, līdz ar to nav tiešā veidā jābaidās par Turcijas problēmu ietekmi uz Latviju, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

Latviju 30.augustā un 31.augustā apmeklēs Eiropas Parlamenta (EP) Finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas īpašās komitejas delegācija (TAX3), lai ar politiskajiem partneriem un ekspertiem apspriestu "ABLV Bank" likvidācijas apstākļus, liecina EP informācija.