Konsolidētajā kopbudžetā šā gada pirmajos septiņos mēnešos veidojies vēsturiski augstākais pārpalikums 678,1 miljona eiro apmērā, par 384,5 miljoniem eiro pārsniedzot pērnā gada attiecīgo līmeni, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Latvijai jāuzlabo izpratne par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem, jaunākajā ziņojumā par Latviju norādījusi Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam "Moneyval".
ktīvāk neapkarojot naudas atmazgāšanu, Latvijai jārēķinās ar attiecīgām ekonomiskām sekām, ceturtdien pēc Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītās Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" priekšsēdētājs Daniels Telesklafs.
Finanšu problēmās nonākusī Turcija nav būtisks ekonomiskais partneris Latvijai, līdz ar to nav tiešā veidā jābaidās par Turcijas problēmu ietekmi uz Latviju, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.
Latviju 30.augustā un 31.augustā apmeklēs Eiropas Parlamenta (EP) Finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas īpašās komitejas delegācija (TAX3), lai ar politiskajiem partneriem un ekspertiem apspriestu "ABLV Bank" likvidācijas apstākļus, liecina EP informācija.
Piektdaļa iedzīvotāju (22%) ir saskārušies ar situāciju, kad iepriekš kavētie maksājumi traucējuši vai pat lieguši saņemt aizņēmumu. Turklāt absolūts vairākums no šīs situācijas nav guvuši mācību, jo arī šobrīd maksājumus neveic laikus, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja .
Fiskālās disciplīnas padome (FDP) brīdina par pārāk strauju budžeta izdevumu pieaugumu, piektdien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" teica FDP priekšsēdētājs Jānis Platais.
Atšķirībā no lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju profesionāli ārvalstu lielo investoru konsultanti izprot ekonomikas procesus un labi saprot, kas patiesībā norisinās Latvijas ekonomikā.
Latvijā šogad otrajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 30,6% darba ņēmēju, kas ir par 8,6 procentpunktiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Latvijā šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas samazinājušās par 0,8%, bet gada inflācija - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2017.gada jūliju - sarukusi līdz 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Turpina pieaugt to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā jau tagad ir kritiskā līmenī, kā arī to respondentu skaits, kuri ir saskārušies ar tā trūkumu valstī. Tas noskaidrots Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā.
Jau trešo gadu SIA "Rīgas meži" kokzāģētavā Norupe tiek īstenots visai unikāls apaļkoka uzglabāšanas paņēmiens - 2017/2018.gada ziemas sezonā uz iepriekš sagatavota laukuma tika izveidota apaļo kokmateriālu ieziemota krautuve.
Latvijas ekonomiskā augšupeja pēdējo gadu laikā ietekmējusi ne tikai galvaspilsētu, kurā iedzīvotāju pirktspēja un uzņēmumu ekonomiskā aktivitāte ir lielāka, bet arī reģionus un citas pilsētas. Tiesa, pirktspēja ir augstāka tieši lielajās pilsētās, tomēr ekonomiskā izaugsme jūtama it visur. Kādas ir atšķirības galvaspilsētas un reģionu komersantu aktivitātē un kādos gadījumos iedzīvotāji meklē atbalstu bankās stāsta Norvik bankas Kurzemes reģiona vadītāja, Biznesa augstskolas Turība absolvente Agnese Čerņevska.
Kā liecina Swedbank dati, pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā. Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.
100% vietējā kapitāla veikalu tīklam “top!” lielākā izaugsme pērn bijusi Latgalē, kur atvērti 19 jauni veikali un apgrozījums pieaudzis par 30%. Turpinot paplašināšanu, nākamgad plāno izvērst darbību līdz 300 veikaliem un nostiprināt lielākā vietējā veikalu tīkla pozīcijas.
Pirmdien slavenais sporta apģērbu ražotājs “Adidas” paziņoja, ka vairs savā prokcijā neizmantos pirmreizējo plastmasu, tajā skaitā poliesteru, kas tiek izmantots kā t-kreklos, tā sporta krūšturos un ir populārs savā nelielā svara un ātrās žūšanas dēļ, raksta CNN.
Šī gada 12. oktobrī visā Eiropas Savienībā stāsies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva*, kas paredz vienota papildu degvielas marķējumu ieviešanu Eiropā.
Swedbank Latvijā vecākā ekonomiste Lija Strašuna kļūs par Swedbank galveno ekonomisti Latvijā līdz ar Mārtiņa Kazāka iecelšanu Latvijas Bankas padomē. Savukārt par Swedbank Makroekonomikas pētījumu daļas vadītāju Baltijā un Swedbank Grupas galvenā ekonomista vietnieku kļūs Swedbank galvenais ekonomists Lietuvā Nerijus Mačulis.
Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā “Vairāk saules”, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.
Igaunijā ir būtiski paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholam — tā atšķirība ar Latviju tagad ir veseli 30 %, turklāt tiek prognozēts, ka alkoholisko dzērienu cenas augs arvien vairāk un vairāk, savukārt Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde publicējusi aprēķinus, kas liecina, ka tā saucamais alkohola tūrisms Igaunijas valsts budžetam pagājušogad izmaksājis aptuveni 30 miljonus eiro negūtu alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumu dēļ. Veikalu tīkls „AlkOutlet dzērieni un vīni” nolēma izpētīt Igaunijas iedzīvotāju alkohola iegādes paradumus Latvijā.