Ekonomika

ASV biržu indeksi otrdien nedaudz pieauga, ko veicināja investoru optimisms par Ziemeļamerikas tirdzniecības sarunām, bet Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences.

Pēc 2020.gada Latvijai būs pieejami Eiropas Savienības (ES) fondi, bet tie jāiegulda inovācijās un zaļajā domāšanā, norādīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks Andris Kužnieks.

Londona, Stokholma, Ņujorka, Sanfrancisko un Bostona jau otro gadu pēc kārtas saglabā vietu sievietēm uzņēmējām potenciāli labvēlīgāko pilsētu pieciniekā. Šādus rezultātus atklāj ikgadējais “Dell” iniciētais pētījums “Sievietēm uzņēmējām potenciāli labvēlīgāko pilsētu indekss” – vienīgais pasaulē dzimuma aspektu ietverošais indekss, kurā tiek pētīta pilsētas spēja piesaistīt un veicināt sieviešu izveidoto uzņēmumu izaugsmi un rezultātus. Pirmo vietu ieņem Ņujorka ar savu spēju piesaistīt un noturēt potenciālās sievietes uzņēmējas ar vislabāk novērtēto labvēlīgo un darba vidi; pēc tam turpmāk minētajā kārtībā vietas ieņem Londona, Bostona, Sanfrancisko un Stokholma. Labvēlīgākā Eiropas pilsēta attīstīto tehnoloģiju ziņā ir Londona, bet kultūras jomā – Stokholma. Savukārt trīs Eiropas pilsētas – Parīze, Telaviva un Berlīne – izceļas ka vienas no straujāko attīstību uzņēmušajām un noteiktās kategorijās aizvien augstāku reitingu pirmajā piecdesmitniekā ieņemošajām.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada pirmajos septiņos mēnešos veidojies vēsturiski augstākais pārpalikums 678,1 miljona eiro apmērā, par 384,5 miljoniem eiro pārsniedzot pērnā gada attiecīgo līmeni, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Latvijai jāuzlabo izpratne par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem, jaunākajā ziņojumā par Latviju norādījusi Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam "Moneyval".

ktīvāk neapkarojot naudas atmazgāšanu, Latvijai jārēķinās ar attiecīgām ekonomiskām sekām, ceturtdien pēc Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītās Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" priekšsēdētājs Daniels Telesklafs.

Finanšu problēmās nonākusī Turcija nav būtisks ekonomiskais partneris Latvijai, līdz ar to nav tiešā veidā jābaidās par Turcijas problēmu ietekmi uz Latviju, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

Latviju 30.augustā un 31.augustā apmeklēs Eiropas Parlamenta (EP) Finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas īpašās komitejas delegācija (TAX3), lai ar politiskajiem partneriem un ekspertiem apspriestu "ABLV Bank" likvidācijas apstākļus, liecina EP informācija.

Piektdaļa iedzīvotāju (22%) ir saskārušies ar situāciju, kad iepriekš kavētie maksājumi traucējuši vai pat lieguši saņemt aizņēmumu. Turklāt absolūts vairākums no šīs situācijas nav guvuši mācību, jo arī šobrīd maksājumus neveic laikus, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja .

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) brīdina par pārāk strauju budžeta izdevumu pieaugumu, piektdien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" teica FDP priekšsēdētājs Jānis Platais.

Atšķirībā no lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju profesionāli ārvalstu lielo investoru konsultanti izprot ekonomikas procesus un labi saprot, kas patiesībā norisinās Latvijas ekonomikā.

Latvijā šogad otrajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 30,6% darba ņēmēju, kas ir par 8,6 procentpunktiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Latvijā šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas samazinājušās par 0,8%, bet gada inflācija - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2017.gada jūliju - sarukusi līdz 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Turpina pieaugt to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā jau tagad ir kritiskā līmenī, kā arī to respondentu skaits, kuri ir saskārušies ar tā trūkumu valstī. Tas noskaidrots Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā.

Jau trešo gadu SIA "Rīgas meži" kokzāģētavā Norupe tiek īstenots visai unikāls apaļkoka uzglabāšanas paņēmiens - 2017/2018.gada ziemas sezonā uz iepriekš sagatavota laukuma tika izveidota apaļo kokmateriālu ieziemota krautuve.

Latvijas ekonomiskā augšupeja pēdējo gadu laikā ietekmējusi ne tikai galvaspilsētu, kurā iedzīvotāju pirktspēja un uzņēmumu ekonomiskā aktivitāte ir lielāka, bet arī reģionus un citas pilsētas. Tiesa, pirktspēja ir augstāka tieši lielajās pilsētās, tomēr ekonomiskā izaugsme jūtama it visur. Kādas ir atšķirības galvaspilsētas un reģionu komersantu aktivitātē un kādos gadījumos iedzīvotāji meklē atbalstu bankās stāsta Norvik bankas Kurzemes reģiona vadītāja, Biznesa augstskolas Turība absolvente Agnese Čerņevska.

Kā liecina Swedbank dati, pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā. Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.

100% vietējā kapitāla veikalu tīklam “top!” lielākā izaugsme pērn bijusi Latgalē, kur atvērti 19 jauni veikali un apgrozījums pieaudzis par 30%. Turpinot paplašināšanu, nākamgad plāno izvērst darbību līdz 300 veikaliem un nostiprināt lielākā vietējā veikalu tīkla pozīcijas.

Pirmdien slavenais sporta apģērbu ražotājs “Adidas” paziņoja, ka vairs savā prokcijā neizmantos pirmreizējo plastmasu, tajā skaitā poliesteru, kas tiek izmantots kā t-kreklos, tā sporta krūšturos un ir populārs savā nelielā svara un ātrās žūšanas dēļ, raksta CNN.

Šī gada 12. oktobrī visā Eiropas Savienībā stāsies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva*, kas paredz vienota papildu degvielas marķējumu ieviešanu Eiropā.