Swedbank Latvijā vecākā ekonomiste Lija Strašuna kļūs par Swedbank galveno ekonomisti Latvijā līdz ar Mārtiņa Kazāka iecelšanu Latvijas Bankas padomē. Savukārt par Swedbank Makroekonomikas pētījumu daļas vadītāju Baltijā un Swedbank Grupas galvenā ekonomista vietnieku kļūs Swedbank galvenais ekonomists Lietuvā Nerijus Mačulis.
Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā “Vairāk saules”, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.
Igaunijā ir būtiski paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholam — tā atšķirība ar Latviju tagad ir veseli 30 %, turklāt tiek prognozēts, ka alkoholisko dzērienu cenas augs arvien vairāk un vairāk, savukārt Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde publicējusi aprēķinus, kas liecina, ka tā saucamais alkohola tūrisms Igaunijas valsts budžetam pagājušogad izmaksājis aptuveni 30 miljonus eiro negūtu alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumu dēļ. Veikalu tīkls „AlkOutlet dzērieni un vīni” nolēma izpētīt Igaunijas iedzīvotāju alkohola iegādes paradumus Latvijā.
Norvik Bankas veiktā aptauja* atklāj, ka 84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana. Gandrīz puse (49%) iedzīvotāju medicīnas izdevumiem pēdējo trīs mēnešu laikā tērējuši līdz 50 eiro, 18% šie izdevumi bijuši robežās no 50 līdz 100 eiro, bet katram desmitajam (12%) – pat pārsnieguši 100 eiro. Raugoties uz lielajiem izdevumiem par veselības aprūpi, vairāk nekā trešdaļa aptaujāto būtu interesēti paši iegādāties veselības apdrošināšanu (34%).
Šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas veikalos pie Igaunijas robežas pārdots aptuveni par 80% vairāk alus un 3,4 reizes vairāk citu vieglo alkoholisko dzērienu nekā attiecīgajā laikposmā pērn, liecina Igaunijas Aldaru asociācijas apkopotā informācija.
Latvijas dabas resursu efektīva izmantošana jaunu preču ražošanā spētu radīt desmitiem tūkstošu jaunu darbavietu, taču, lai to panāktu, nepieciešamas ievērojami lielākas valsts investīcijas zinātnes attīstībā, Lielās talkas iniciatīvas desmit gadu jubilejas preses konferencē pauda uzņēmējs un profesors Gunters Pauli.
Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro, liecina Igaunijas Alkohola ražotāju un importētāju asociācijas (ATML) dati.
No Latvijas izbraukušo darba ņēmēju vidū ir daudz aizspriedumu par atgriešanos, dzīvi un darbu Latvijā, kas vairs neatbilst aktuālajai situācijai, trešdien pēc semināra, kurā sociālās kustības "Latvija strādā" esošie un potenciālie partneri dalījās ar savu pieredzi emigrantu piesaistei darbam Latvijā, norādīja "Tele2" komercdepartamenta direktors Raivo Rosts.
Ienākumu līmenim augot un ceļojumu iespējām kļūstot arvien pieejamākām, Latvijā pieaudzis to iedzīvotāju, skaits, kas sava atvaļinājuma laikā šogad plāno doties ceļojumā uz ārzemēm. Ārvalstis par sava atvaļinājuma brauciena galamērķi šogad izvēlējušies jau 44% atpūtnieku, turklāt 20% šādu lēmumu pieņēmuši, neskatoties uz esošām nenokārtotām finansiālām saistībām, - liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.
Situāciju darba tirgū stabilizētu vidējā alga 1440 eiro apmērā un darbaspēka ieplūšana Latvijā, trešdien bankas "Citadele" rīkotajā diskusijā par Latvijas darba tirgu norādīja eksperti.
Pateicoties siltajam laikam, maijā un jūnijā “Maxima Latvija” veikalos būtiski pieaudzis pircēju pieprasījums pēc vietējiem dārzeņiem un garšaugiem. Kā liecina pārdošanas dati, aizvien vairāk izvēlas ēst veselīgus, svaigus un Latvijā audzētus dārzeņus - maijā pircēji iegādājušies par 16%, bet jūnijā par 13% vairāk vietējo dārzeņu un garšaugu nekā pērn.
61 % uzņēmēju uzņēmējdarbības vidi Latvijā uzskata par sliktu, tostarp katrs devītais (13 %) – par ļoti sliktu, bet katrs otrais (48 %) – par drīzāk sliktu, arī nomaksājamo nodokļu apjomu 90 % valsts uzņēmēju uzskata par pārlieku augstu, tostarp vairāk nekā puse (54 %) norāda, ka tas ir “krietni par augstu”, liecina Turības Biznesa indekss.
Lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja izvēli būtu jāpieņem pēc vēlēšanām jaunajai valdībai, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nepiekrīt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vērtējumam, ka ierobežotais Latvijas darba tirgus varētu radīt nopietnas grūtības ilgtermiņa izaugsmei un arvien neatbalsta darba tirgus atvēršanu.
Kā liecina Eurobarometer pētījumu rezultāti, 80% Latvijas iedzīvotāju imigrācija no valstīm ārpus Eiropas Savienības izraisa negatīvas emocijas, bet aptuveni trešdaļa iebraucējus redz arī kā jaunu ideju un inovāciju dzinējspēku un pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Arī vairāki Latvijas uzņēmēji norādījuši, ka iebraucēji var kļūt par ekonomisku ieguvumu.
Vairums (65%) Latvijas iedzīvotāju pauž gatavību kļūt par galvotāju citas personas kredītam gadījumā, ja saņemtu šādu lūgumu, - liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Lai gan šāda rīcība ir apsveicama dažādās krīzes situācijās vai gadījumos, kad tas skar pašus tuvākos līdzcilvēkus, liela daļa iedzīvotāju līdz galam neizprot galvotāja atbildības līmeni saistību uzņemšanās brīdī un tādējādi pakļauj sevi finansiālu problēmu riskam.
Piektdien stājušies spēkā Eiropas Savienības (ES) muitas tarifi, kurus bloka dalībvalstis apstiprinājušas kā atbildi uz ASV piemērotajiem tarifiem no ES importētajam tēraudam un alumīnijam.
Finansiālā atstumtība (financial exclusion) ir aktuāls temats arī šodien, kad, šķiet, ka ikvienam cilvēkam ir bankas konts. Patiesībā, pēc pasaules bankas datiem, Eiropā dzīvo 37 miljoni cilvēku, kuriem nav pieejas formālajai finanšu sistēmai un bankas pakalpojumiem. Izrādās, arī Latvijā bez bankas konta dzīvo aptuveni 10% iedzīvotāju.