Latvijas dabas resursu efektīva izmantošana jaunu preču ražošanā spētu radīt desmitiem tūkstošu jaunu darbavietu, taču, lai to panāktu, nepieciešamas ievērojami lielākas valsts investīcijas zinātnes attīstībā, Lielās talkas iniciatīvas desmit gadu jubilejas preses konferencē pauda uzņēmējs un profesors Gunters Pauli.
Kā piemēru šādam apgalvojumam profesors pieminēja Latvijas mežu izmantošanu, norādot, ka vietējie uzņēmumi ražo ļoti daudz izstrādājumus, kuros tiek izmantots fermentēts raugs - alu, sierus, maizi un citus produktus, taču atsevišķu rauga ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu Latvijā nav.
"Pasaules rauga tirgus vērtība ir 10 miljardi eiro. Jūs negribētu daļu no tiem? Šobrīd vairāk nekā 90% no pasaulē pieejamā rauga ir ģenētiski modificēts, un ir tikai 15 rauga veidi, ko tirgo vien pāris uzņēmumi. Nevajag būt mārketinga ekspertam, lai zinātu, ka cilvēki patērēs dabisku raugu no Latvijas mežiem. Jūs ar to varētu radīt aptuveni 25 000 darbavietas, bet tam vajag biologus un citus zinātniekus, tāpēc jāinvestē zinātnē," sacīja Pauli.
Profesors preses konferencē runāja arī par potenciālu Latvijā ražot gāzi, izmantojot Baltijas jūru, kurā ir ļoti daudz nepieciešamo ķīmisko minerālu, lai audzētu jūras zāles. "Latvijai ir 28 000 kvadrātkilometri jūras, kurā audzēt jūras zāles. Agrāk PSRS izmantoja jūras zāles no Baltijas jūras, bet jums tolaik neko neļāva darīt jūrā, un jūs šo tradīciju zaudējāt. Pēc maniem aprēķiniem, izmantojot vien 400 kvadrātkilometrus jūras zāļu audzēšanai ar gāzi varētu apgādāt visu valsti," pauda Pauli.
Tāpat viņš pieminēja zvejniecības nozari, kurā, mainot domāšanas veidu un zvejojot mazas un vidēja vecuma, nevis pieaugušas zivis, ievērojami lielāka ikru skaita dēļ iespējams gūt lielāku peļņu.
Šādas iniciatīvas raksturo daļu no viņa teorētiskā zilās ekonomikas koncepta, kas, atšķirībā no zaļās ekonomikas un aprites ekonomikas, noraida nepieciešamību valstīm sacensties par lielākiem ražošanas apjomiem, vienlaikus tiecoties uz pēc iespējas zemākiem izdevumiem un pārdošanas cenām. Tai vietā, pēc viņa domām, valstīm jātiecas būt pēc iespējas pašpietiekamām, tajā pašā laikā, piedāvājot savus unikālos ražojumus citviet pasaulē.
Taujāts par valsts lomu šajā konceptā, Pauli atbildēja, ka tai jābūt ļoti mazai - valstij nepieciešams mudināt iedzīvotājus domāt par visu pieejamo dabas resursu izmantošanu, pēc iespējas mazāk regulējot biznesa jomas. Profesors norādīja, ka tas ir pretstatā ar vairāku starpnacionālo organizāciju, to skaitā Eiropas Savienības, uzstādījumiem.
Pēc Pauli domām, mūsdienu kapitālismā zudis cilvēcīgums, tādēļ viņš raksta grāmatas bērniem un pieaugušajiem ar mērķi skaidrot, kā dabas resursu izmantošana var veicināt ekonomiku un cilvēces attīstību kopumā. Izdevniecībā "Zvaigzne ABC" iznākusi Pauli veidotā bilingvālā grāmata "Piecas dabas valstis", kas paredzēta bērniem vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem. Grāmatas mērķis ir mācību procesā veidot izpratni par kompleksām dabas sistēmām, veicināt emocionālās inteliģences attīstību, attīstīt māksliniecisko pašizpausmi un raisīt bērnu interesi par akadēmiskajām zināšanām. Tāpat Latvijā plānots tulkot un izdot viņa teorētiskās literatūras grāmatu "The Blue Economy".
Pauli studējis ekonomiku Beļģijas un Francijas augstskolās, nodibinājis un vadījis daudzus uzņēmumus un sabiedriskās organizācijas, kā arī konsultējis dažādu valstu valdības un industriju līderus dažādu videi draudzīgu un efektīvu inovāciju ieviešanā. Profesors savā darbā aptver plašu tēmu loku - biznesu, kultūru, zinātni, politiku, izglītību un dabas aizsardzību.
Rīgas pilī Pauli šodien sniedz lekciju "Inovatīvi uzņēmējdarbības veidi, kas izmanto vietējos resursus, rada vērtību un pievēršas visu iedzīvotāju vajadzībām: ekoloģisks, revolucionārs modelis, kas piešķir kapitālismam cilvēcību".