Igaunijā ir būtiski paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholam — tā atšķirība ar Latviju tagad ir veseli 30 %, turklāt tiek prognozēts, ka alkoholisko dzērienu cenas augs arvien vairāk un vairāk, savukārt Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde publicējusi aprēķinus, kas liecina, ka tā saucamais alkohola tūrisms Igaunijas valsts budžetam pagājušogad izmaksājis aptuveni 30 miljonus eiro negūtu alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumu dēļ. Veikalu tīkls „AlkOutlet dzērieni un vīni” nolēma izpētīt Igaunijas iedzīvotāju alkohola iegādes paradumus Latvijā.
Jāteic, ka iegādāties alkoholu Latvijā pārsvarā brauc personas, kas ir vecākas par 45 gadiem (50,8 %). Viņu ienākumu līmenis lielākoties veido 300-700 EUR, savukārt tie, kas pelna vairāk par 1500 EUR mēnesī, pierobežā gandrīz neiepērkas: 10 % no viņiem atzīmē, ka viņus apmierina cenas Igaunijā, 28 % šo respondentu nav laika un motivācijas.
Taujāti, uz kurām Latvijas pilsētām brauc iegādāties alkoholiskos dzērienus, Igaunijas iedzīvotāji atbild, ka visvairāk iecienījuši Valku (43 %), Ainažus (18 %) un Valmieru (12 %).
Vairāk nekā puse (52 %) pērk alkoholiskos dzērienus Latvijā dažas reizes gadā, 19 % — aptuveni reizi mēnesī, savukārt tie, kas dzīvo pierobežā, brauc vairākas reizes mēnesī vai pat reizi nedēļā. Vienā iepirkšanās reizē igauņi iztērē līdz pat 250 EUR (45 %) vai 50-100 EUR (29 %).
Pieci populārākie alkohola veidi, ko iecienījuši tā dēvētie alkohola tūristi, ir alus, vīns, degvīns, rums un sidrs. Taujāti, kas tieši viņus piesaista Latvijas veikalos, igauņi atbild pašsaprotami: zemas cenas, plašs sortiments un ērtas stāvvietas, kur novietot automašīnu un iekraut iegādātās preces.
Pētījums veikts ar platformas visidati.lv starpniecību. Pētījumā piedalījies 371 Igaunijas iedzīvotājs.
