Saglabājoties līdzšinējām konkurētspējas tendencēm, Latvijas ekonomikai pastāv risks nonākt vidēju ienākumu slazdā, teikts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotajā "Latvijas ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu".
Šobrīd 11 Latvijas bankas, kurām nerezidentu klientu apkalpošana veido nozīmīgu biznesa daļu, sākušas mainīt savas darbības modeļus. Dažām tas nozīmē masveida darbinieku atlaišanu, taču neviena neplāno pārtraukt darbību un pašlikvidēties, kā to iepriekš pieļāva Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), pirmdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".
Latvijā vērojama ekonomiskā izaugsme un arī fiskālā disciplīna ir laba, taču joprojām ir augsts nabadzības risks un saglabājas problēmas veselības pakalpojumu pieejamībā, šos un citus secinājumus var lasīt Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par progresu reformu ieviešanā.
Problēmas var būt ar jebkuru no 10 bankām Latvijā, kurām arvien nav sakārota un noregulēta darbība ar saviem ārvalstu klientiem, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Komercbankas "ABLV Bank" pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina korporatīvo finanšu uzņēmuma "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.
Ieviešot riskanto klientu transakciju nodokli, bankas sakārtotu savu klientu struktūru, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Valdošās koalīcijas partijas atbalsta finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) aicinājumu Saeimu kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārraugu veikt finanšu sektoru uzraugošās iestādes auditu, atzina aptaujātie koalīcijas politiķi.
Atsevišķi pēdējo dienu notikumi apliecina, ka ilgtermiņā jāturpina īstenot uzlabojumi valsts un finanšu sektorā, jāturpina cīņa pret korupciju un naudas atmazgāšanu, preses konferencē pēc Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdes žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2018.gadā pieaugs par 4%, 2019.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,4%, bet 2020.-2021.gadā izaugsme būs tuvu potenciālajam līmenim - 3%, liecina Finanšu ministrijas (FM) makroekonomisko rādītāju prognozes, uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021.gadam sagatavošanu.
Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,5%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.
Pagājušajā gadā Latvijā atklātas 1749 viltotas naudas zīmes, kas ir par 11% vairāk nekā 2016.gadā, joprojām Latvijai ierindojoties starp tām eirozonas valstīm, kurās ir vismazākais viltojumu skaits.
Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski par valsts izredzēm tuvākajos gados sasniegt Eiropas vidējo līmeni pēc iekšzemes kopprodukta (IKP), darba algām, darba ražīguma un citiem kritērijiem, liecina jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījums.
Pēc ekonomikas izaugsmes palēnināšanās 2016.gadā Latvijas tautsaimniecība pērn pārsteidza ar spēcīgu un plašu augšupeju, kas, visticamāk, pārsniedza 4,5%, noslēdzot kārtējo vizīti Rīgā, paziņojuši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti.