Ekonomika

Šobrīd 11 Latvijas bankas, kurām nerezidentu klientu apkalpošana veido nozīmīgu biznesa daļu, sākušas mainīt savas darbības modeļus. Dažām tas nozīmē masveida darbinieku atlaišanu, taču neviena neplāno pārtraukt darbību un pašlikvidēties, kā to iepriekš pieļāva Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), pirmdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".

Latvijā vērojama ekonomiskā izaugsme un arī fiskālā disciplīna ir laba, taču joprojām ir augsts nabadzības risks un saglabājas problēmas veselības pakalpojumu pieejamībā, šos un citus secinājumus var lasīt Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par progresu reformu ieviešanā.

Problēmas var būt ar jebkuru no 10 bankām Latvijā, kurām arvien nav sakārota un noregulēta darbība ar saviem ārvalstu klientiem, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Pagājušajā gadā Latvijā bija straujākais ekonomikas pieaugums kopš 2011.gada, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju.

Komercbankas "ABLV Bank" pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina korporatīvo finanšu uzņēmuma "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.

Ieviešot riskanto klientu transakciju nodokli, bankas sakārtotu savu klientu struktūru, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Valdošās koalīcijas partijas atbalsta finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) aicinājumu Saeimu kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārraugu veikt finanšu sektoru uzraugošās iestādes auditu, atzina aptaujātie koalīcijas politiķi.

2017.gadā valsts pamatbudžetā iekasēti 93,5% no plānotajiem ieņēmumiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Atsevišķi pēdējo dienu notikumi apliecina, ka ilgtermiņā jāturpina īstenot uzlabojumi valsts un finanšu sektorā, jāturpina cīņa pret korupciju un naudas atmazgāšanu, preses konferencē pēc Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdes žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2018.gadā pieaugs par 4%, 2019.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,4%, bet 2020.-2021.gadā izaugsme būs tuvu potenciālajam līmenim - 3%, liecina Finanšu ministrijas (FM) makroekonomisko rādītāju prognozes, uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021.gadam sagatavošanu.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,5%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Pagājušajā gadā Latvijā atklātas 1749 viltotas naudas zīmes, kas ir par 11% vairāk nekā 2016.gadā, joprojām Latvijai ierindojoties starp tām eirozonas valstīm, kurās ir vismazākais viltojumu skaits.

Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski par valsts izredzēm tuvākajos gados sasniegt Eiropas vidējo līmeni pēc iekšzemes kopprodukta (IKP), darba algām, darba ražīguma un citiem kritērijiem, liecina jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījums.

Pēc ekonomikas izaugsmes palēnināšanās 2016.gadā Latvijas tautsaimniecība pērn pārsteidza ar spēcīgu un plašu augšupeju, kas, visticamāk, pārsniedza 4,5%, noslēdzot kārtējo vizīti Rīgā, paziņojuši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 2,9%, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Pērnā gada 29. decembrī Ekonomikas ministrija izplatīja optimisma pilnu un uzmundrinošu ziņu, ka Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz par 4,5%. Ekonomikas ministrija beidzot ir atradusi galveno investoru, kas iedarbinās Latvijas ekonomiku. Tās būs Eiropas Savienības fondu «investīcijas». EM prognozē, ka «arī 2018. gadā saglabāsies strauja izaugsme un IKP pieaugums, pēc Ekonomikas ministrijas ekspertu prognozēm, varētu sasniegt 4,2 procentus».

Vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju valstī vērtē kā sliktu, liecina novembrī veiktas Eirobarometra aptaujas dati.

Operatīvai skaitīšanai pieejamie Latvijas 2017. gada saimnieciskās darbības rādītāji kārtojušies savstarpēji saskanīgā augšupejas ainā, kādai iespējams noticēt un iespējams arī nenoticēt.

Kā atklāj jaunākais "Baltic International Latvijas barometrs", prognozējot, kādi galvenie faktori 2018. gadā varētu visreālāk apdraudēt valsti, gandrīz puse iedzīvotāju norādīja uz demogrāfiskajām problēmām (46%), savukārt terorismu atzīmēja tikai 11% aptaujāto. Vienlaikus Latgales iedzīvotāji biežāk nekā citu reģionu iedzīvotāji norādījuši, ka par lielāko apdraudējumu uzskata ekonomikas lejupslīdi (37%).

Aizvadāmais gads daļai uzņēmumu ir bijis veiksmīgākais pēdējo gadu laikā, savukārt daļai tas bijis pēdējais to pastāvēšanas vēsturē.