Ekonomika

2017.gadā valsts pamatbudžetā iekasēti 93,5% no plānotajiem ieņēmumiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Atsevišķi pēdējo dienu notikumi apliecina, ka ilgtermiņā jāturpina īstenot uzlabojumi valsts un finanšu sektorā, jāturpina cīņa pret korupciju un naudas atmazgāšanu, preses konferencē pēc Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdes žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2018.gadā pieaugs par 4%, 2019.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,4%, bet 2020.-2021.gadā izaugsme būs tuvu potenciālajam līmenim - 3%, liecina Finanšu ministrijas (FM) makroekonomisko rādītāju prognozes, uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021.gadam sagatavošanu.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,5%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Pagājušajā gadā Latvijā atklātas 1749 viltotas naudas zīmes, kas ir par 11% vairāk nekā 2016.gadā, joprojām Latvijai ierindojoties starp tām eirozonas valstīm, kurās ir vismazākais viltojumu skaits.

Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski par valsts izredzēm tuvākajos gados sasniegt Eiropas vidējo līmeni pēc iekšzemes kopprodukta (IKP), darba algām, darba ražīguma un citiem kritērijiem, liecina jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījums.

Pēc ekonomikas izaugsmes palēnināšanās 2016.gadā Latvijas tautsaimniecība pērn pārsteidza ar spēcīgu un plašu augšupeju, kas, visticamāk, pārsniedza 4,5%, noslēdzot kārtējo vizīti Rīgā, paziņojuši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 2,9%, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Pērnā gada 29. decembrī Ekonomikas ministrija izplatīja optimisma pilnu un uzmundrinošu ziņu, ka Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz par 4,5%. Ekonomikas ministrija beidzot ir atradusi galveno investoru, kas iedarbinās Latvijas ekonomiku. Tās būs Eiropas Savienības fondu «investīcijas». EM prognozē, ka «arī 2018. gadā saglabāsies strauja izaugsme un IKP pieaugums, pēc Ekonomikas ministrijas ekspertu prognozēm, varētu sasniegt 4,2 procentus».

Vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju valstī vērtē kā sliktu, liecina novembrī veiktas Eirobarometra aptaujas dati.

Operatīvai skaitīšanai pieejamie Latvijas 2017. gada saimnieciskās darbības rādītāji kārtojušies savstarpēji saskanīgā augšupejas ainā, kādai iespējams noticēt un iespējams arī nenoticēt.

Kā atklāj jaunākais "Baltic International Latvijas barometrs", prognozējot, kādi galvenie faktori 2018. gadā varētu visreālāk apdraudēt valsti, gandrīz puse iedzīvotāju norādīja uz demogrāfiskajām problēmām (46%), savukārt terorismu atzīmēja tikai 11% aptaujāto. Vienlaikus Latgales iedzīvotāji biežāk nekā citu reģionu iedzīvotāji norādījuši, ka par lielāko apdraudējumu uzskata ekonomikas lejupslīdi (37%).

Aizvadāmais gads daļai uzņēmumu ir bijis veiksmīgākais pēdējo gadu laikā, savukārt daļai tas bijis pēdējais to pastāvēšanas vēsturē.

Par aizvadīto 2017. gadu vispozitīvāk noskaņoti ir būvnieki, kā arī lielo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki. Tā liecina Citadele Index pētījums.

Aizvadītais gads kā pasaules, tā Latvijas ekonomikā bijis negaidīti straujas izaugsmes gads, pozitīvi ietekmējot gan valsts, gan uzņēmumu un iedzīvotāju maciņus. Latvijas izaugsmes 3. ceturkšņa temps (5,8%) bija straujākais, kāds šajā ciklā ir bijis. Lai gan pakāpeniski izaugsme kļūs lēnāka, Latvija arī nākamgad piedzīvos gana strauju ekonomisko kāpumu.

Aizejošais 2017. gads nozīmē pāreju no dzīves naudas šļūdoņa gaidās uz dzīvi naudas šļūdonī 2018. gadā un tālāk nezināmu laiku uz priekšu.

Latvijā gada vidējā inflācija 2018.gadā varētu būt 2,7-3,5% apmērā, prognozēja banku analītiķi, norādot, ka nākamajā gadā Latvijā inflāciju sekmēs darba tirgus uzsilšana un akcīzes likmju kāpums.

Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanu iegādi plāno laicīgi, cenšoties turēties ieplānotā budžeta rāmjos (81%), taču tikai puse iedzīvotāju (51%) tiešām svētku laikā naudu tērē prātīgi un tikai tik daudz, cik ieplānots – liecina Norvik Bankas veiktās aptaujas dati. Trešdaļa iedzīvotāju atzīst, ka pēc svētkiem ir “pa nullēm” un līdz nākamajai algas dienai dzīvo taupīgi, taču 15% šie svētki atstāj negatīvu ietekmi uz finansēm. Tāpēc pēc svētkiem nereti nākas “savilkt jostu”.

Jau trešo mēnesi pēc kārtas gada inflācijas temps lēnām samazinās. Novembrī gada inflācija bijusi 2.7%. Lai gan gada inflācijas temps rūk, tas ir krietni augstāks nekā šajā laikā pieredzējām pērn. Šī gada vienpadsmit mēnešos gada vidējā inflācija bijusi 3.0%. Savukārt 2016. gadā kopumā gada vidējā inflācija bija 0.1%. Inflācijas tempa paātrinājumu šogad noteica izejvielu cenu kāpums (piemēram, pasaules pārtikas cenas šī gada 11 mēnešos bijušas par 9% augstākas nekā pērn, kamēr Brent naftas cena eiro izteiksmē šajā pašā periodā bija 21% augstāka nekā pērn), kā arī ekonomikas uzrāviens un darba tirgus karsēšanās, norāda Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste.

Eksporta un inovācijas balvas pasniegšanas ceremonija.