Ekonomika

Pērnā gada 29. decembrī Ekonomikas ministrija izplatīja optimisma pilnu un uzmundrinošu ziņu, ka Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz par 4,5%. Ekonomikas ministrija beidzot ir atradusi galveno investoru, kas iedarbinās Latvijas ekonomiku. Tās būs Eiropas Savienības fondu «investīcijas». EM prognozē, ka «arī 2018. gadā saglabāsies strauja izaugsme un IKP pieaugums, pēc Ekonomikas ministrijas ekspertu prognozēm, varētu sasniegt 4,2 procentus».

Vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju valstī vērtē kā sliktu, liecina novembrī veiktas Eirobarometra aptaujas dati.

Operatīvai skaitīšanai pieejamie Latvijas 2017. gada saimnieciskās darbības rādītāji kārtojušies savstarpēji saskanīgā augšupejas ainā, kādai iespējams noticēt un iespējams arī nenoticēt.

Kā atklāj jaunākais "Baltic International Latvijas barometrs", prognozējot, kādi galvenie faktori 2018. gadā varētu visreālāk apdraudēt valsti, gandrīz puse iedzīvotāju norādīja uz demogrāfiskajām problēmām (46%), savukārt terorismu atzīmēja tikai 11% aptaujāto. Vienlaikus Latgales iedzīvotāji biežāk nekā citu reģionu iedzīvotāji norādījuši, ka par lielāko apdraudējumu uzskata ekonomikas lejupslīdi (37%).

Aizvadāmais gads daļai uzņēmumu ir bijis veiksmīgākais pēdējo gadu laikā, savukārt daļai tas bijis pēdējais to pastāvēšanas vēsturē.

Par aizvadīto 2017. gadu vispozitīvāk noskaņoti ir būvnieki, kā arī lielo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki. Tā liecina Citadele Index pētījums.

Aizvadītais gads kā pasaules, tā Latvijas ekonomikā bijis negaidīti straujas izaugsmes gads, pozitīvi ietekmējot gan valsts, gan uzņēmumu un iedzīvotāju maciņus. Latvijas izaugsmes 3. ceturkšņa temps (5,8%) bija straujākais, kāds šajā ciklā ir bijis. Lai gan pakāpeniski izaugsme kļūs lēnāka, Latvija arī nākamgad piedzīvos gana strauju ekonomisko kāpumu.

Aizejošais 2017. gads nozīmē pāreju no dzīves naudas šļūdoņa gaidās uz dzīvi naudas šļūdonī 2018. gadā un tālāk nezināmu laiku uz priekšu.

Latvijā gada vidējā inflācija 2018.gadā varētu būt 2,7-3,5% apmērā, prognozēja banku analītiķi, norādot, ka nākamajā gadā Latvijā inflāciju sekmēs darba tirgus uzsilšana un akcīzes likmju kāpums.

Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanu iegādi plāno laicīgi, cenšoties turēties ieplānotā budžeta rāmjos (81%), taču tikai puse iedzīvotāju (51%) tiešām svētku laikā naudu tērē prātīgi un tikai tik daudz, cik ieplānots – liecina Norvik Bankas veiktās aptaujas dati. Trešdaļa iedzīvotāju atzīst, ka pēc svētkiem ir “pa nullēm” un līdz nākamajai algas dienai dzīvo taupīgi, taču 15% šie svētki atstāj negatīvu ietekmi uz finansēm. Tāpēc pēc svētkiem nereti nākas “savilkt jostu”.

Jau trešo mēnesi pēc kārtas gada inflācijas temps lēnām samazinās. Novembrī gada inflācija bijusi 2.7%. Lai gan gada inflācijas temps rūk, tas ir krietni augstāks nekā šajā laikā pieredzējām pērn. Šī gada vienpadsmit mēnešos gada vidējā inflācija bijusi 3.0%. Savukārt 2016. gadā kopumā gada vidējā inflācija bija 0.1%. Inflācijas tempa paātrinājumu šogad noteica izejvielu cenu kāpums (piemēram, pasaules pārtikas cenas šī gada 11 mēnešos bijušas par 9% augstākas nekā pērn, kamēr Brent naftas cena eiro izteiksmē šajā pašā periodā bija 21% augstāka nekā pērn), kā arī ekonomikas uzrāviens un darba tirgus karsēšanās, norāda Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste.

Eksporta un inovācijas balvas pasniegšanas ceremonija.

NRA.lv sadarbībā ar LIAA un LMT Viedtelevīziju aicina šodien, 7. decembrī no plkst. 10.00 tiešraidē skatīties LIAA Biznesa foruma 2017 pirmās dienas lekcijas un diskusijas.

Šogad deviņos mēnešos lielākā peļņa starp Latvijas bankām joprojām bija "Swedbank", kurai seko "ABLV Bank" un "SEB banka", savukārt zaudējumi deviņos mēnešis bijuši četrām bankām - "Baltic International Bank", "PrivatBank", "Expobank" un bankai "Citadele", liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

NRA.lv sadarbībā ar LMT Viedtelevīziju aicina šodien, 7. decembrī no plkst. 10.00 tiešraidē skatīties Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 19. gadskārtējo konferenci “Latvija ceļā uz viedvalsti – datos balstīta pārvalde un ekonomika”.

Latvijas banku sektors šogad desmit mēnešos strādāja ar peļņu 254,981 miljona eiro apmērā, kas ir par 37,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Saeimas apstiprinātais nākamā gada valsts budžets jau tā strauji augošo ekonomiku dzīs uz priekšu vēl straujāk, atzina "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 14.novembra lēmumu izbeigts gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA "Grāvendāle" maksātnespējas process un uzņēmums ir likvidēts, liecina Maksātnespējas administrācijas mājaslapā pieejamā informācija.

Šogad trešajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 38,9% darba ņēmēju, kas ir par 5,1 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Ja ietekmes uz vidi novērtējums būs pozitīvs un iecerei piekritīs arī pašvaldību politiķi, šis būs pirmais zaļās enerģijas projekts Latvijā ar īstu biznesa plānu. Vēja parks bez subsīdijām un ietekmes uz obligātā iepirkuma komponenti iedzīvotāju elektrības rēķinos.