Kas notiek? Vairākas nerezidentu bankas Latvijā masveidā atlaiž darbiniekus

© F64

Šobrīd 11 Latvijas bankas, kurām nerezidentu klientu apkalpošana veido nozīmīgu biznesa daļu, sākušas mainīt savas darbības modeļus. Dažām tas nozīmē masveida darbinieku atlaišanu, taču neviena neplāno pārtraukt darbību un pašlikvidēties, kā to iepriekš pieļāva Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), pirmdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".

"Bankas ir atsaukušās un tiešām pārvērtē savus biznesa modeļus, savu spēju darboties nākotnē. Pārskata savas darbības pamatprincipus. Mums ir notikuši jau vairāki sarunu raundi ar bankām. Sākotnēji tās bija tādas ieskicētas vīzijas, šobrīd jau mēs esam redzējuši vienu otru skaitli," stāstīja FKTK padomes locekle Nora Dambure.

Komisijas eksperte norādīja, ka pretēji gaidītajam neviena banka nevēlas pārtraukt savu darbību un vēlas saglabāt arī bankas licenci. Bankām ir vairākas ideju, kā tās varētu mainīties un kāda būs to turpmākā klientu bāze. Turklāt banku kapitāls ļauj izturēt biznesa modeļa maiņu, kas paredz būtisku nerezidentu klientu mazināšanu. "Vienas skatās uz aizvietošanu, vienas var dzīvot arī bez riskantās klientu masas. Ir doma gan par dažādu jaunu biznesa virzienu attīstīšanu vai esošu biznesa modeļu stiprināšanu, paplašināšanu. Risinājumi ir dažādi, bankas skatās arī uz Eiropas klientiem," skaidroja Dambure.

Darbību plāno turpināt arī „Baltic International Bank", kas jau kopš 2016. gada ir pārskatījusi 70% no klientu bāzes, pāris gados pārtraucot sadarbību ar 1200 augstāka riska klientiem. Rezultātā bankas depozītu apjoms jau mazinājies uz pusi, un par 40% mazinājušies ieņēmumi no maksājumiem. "Mūsu biznesa stratēģija jau otru gadu balstās uz to, ka mēs nodarbojamies ar aktīvu pārvaldīšanas un investīciju projektiem," stāstīja „Baltic International Bank" valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Bobalts. „Baltic International Bank" arī turpina vērtēt esošo klientu portfeli un strādā pie riskantāko klientu skaita mazināšanas, tomēr nerezidentu īpatsvaru līdz izskanējušiem 5% gan tā neredz iespēju mazināt. "Vai tie būs 5% nerezidentu neatkarīgi no nerezidentu riska? Nē, noteikti nebūs," neslēpa bankas pārstāvis.

Šobrīd lielākā nerezidentus apkalpojošā „Rietumu banka" raidījumam atklāja, ka tā arī atsakās no paaugstināta riska klientu apkalpošanas, tas atspoguļojas arī nepieciešamo speciālistu skaitā. Šā gada pirmajā ceturksnī tas mazinājies par vidēji 15%, tātad atlaisti vairāk nekā 100 strādājošie. Pie riskanto klientu mazināšanas turpina strādāt arī citas bankas, kas atspoguļojas kā noguldījumu apjoma mazināšanās par simtiem miljoniem eiro.

Ekonomika

Saistībā ar e-adreses problēmām ir apzinātas amatpersonas, kuras nav atbildīgi pildījušas savus darba pienākumus, un tām līdz pirmdienai, 16.decembrim, ir jāiesniedz rakstiski paskaidrojumi, žurnālistus piektdien informēja Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors Jorens Liops.

Svarīgākais