Eksperti pretrunīgi vērtē ideju uzaicināt uz Lietuvu Eiropas tirdzniecības gigantus

Lietuvas valdības ideja uzaicināt divpadsmit lielus Eiropas veikalu tīklus investēt Lietuvā, par ko šonedēļ paziņoja premjerministrs Sauļus Skvernelis, saņēmusi visai pretrunīgu speciālistu vērtējumu.

Mazumtirdzniecības eksperts Justs Gavēns šo ierosmi nosaucis par utopiju. Valdības centienus panākt pārtikas cenu pazemināšanos viņš skaidrojis ar nākamgad gaidāmajām vēlēšanām un izteicis pārliecību, ka piedāvātie soļi cenas nesamazinās.

Premjerministrs trešdien pēc tikšanās arLietuvas lielo tirdzniecības centru vadītājiem paziņoja, ka šonedēļ parakstīs aicinājumu "divpadsmit lieliem investoriem Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuriem ir tirdzniecības tīkli, mudinot viņus investēt Lietuvā". Pēc viņa teiktā, šobrīd valdības lēmumi ļauj investēt "ar drošiem nosacījumiem un labu atdevi".

"Runājot īsi, šo ideju uzskatu par utopisku, jo konkurences Lietuvā ir pilnīgi pietiekami, brīvu platību tirdzniecības vietām nav daudz un lielo spēlētāju interese per Lietuvu ir maza," ziņu aģentūrai BNS sacījis Gavēns.

Viņaprāt, viena no pazīmēm, kas liek domāt, ka tirgum vajadzīga lielāka koncentrācija, nevis konkurence, bija vienošanās par "Iki" un "Rimi" tīklu apvienošanu, kuru gan neizdevās īstenot.

"Pēdējā laikā lielākā daļa valdošās koalīcijas ierosinājumu nerēķinās ar realitāti, bet populisms un mēģinājumi runāt par cenu pazemināšanu un minimālās algas celšanu saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām nav nekas jauns," izteicies eksperts.

Tikmēr Lietuvas "SEB bankas" galvenais ekonomists Tads Povilausks valdības ieceri uzskata par loģisku soli uz konkurences palielināšanu tirdzniecībā, kuru būtu vajadzējis spert jau agrāk, bet uzsver, ka to nedrīkstētu prezentēt vienlaikus ar plāniem izvirzīt stingrākus nosacījumus lielajiem veikalu tīkliem.

"Mums ir "Lidl", kas jau otrajā darbības gadā sāka strādāt ar peļņu. Tas rāda lielajiem tirdzniecības tīkliem, kuriem ir kapitāls un kuri pieņēmuši stratēģisku lēmumu ienākt Baltijas valstīs, ka ienākt tirgū un sasniegt rezultātus var diezgan īsā laikā," skaidrojis ekonomists.

Viņš piebildis, ka salīdzinājumā ar citām Baltijas vai Skandināvijas valstīm tirdzniecības tīklu koncentrācija Lietuvā nav tik liela, kā to tiek mēģināts iztēlot.

Pēc Povilauska datiem, pieci galvenie spēlētāji Lietuvā šobrīd aizņem aptuveni 75% tirgus, bet trīs lielākie - 63%, kamēr Zviedrijā un Somijā trīs lielākie tirdzniecības tīkli aizņem aptuveni 90% tirgus, Latvijā - 64%, Igaunijā un Lielbritānijā - aptuveni 60% un Slovākijā - aptuveni 40%.

"Nevar teikt, ka koncentrācija mūsu tirgū ir pārāk liela (..). Mums ir pieci lieli konkurenti, un tas tiešām atbilst Ziemeļvalstu praksei. Protams, ir tādas valstis kā Francija, Polija vai Vācija, kur situācija krasi atšķiras, bet tur arī iedzīvotāju skaits sniedzas desmitos miljonu," norādījis "SEB bankas" ekonomists.

Tikmēr Gavēns uzskata, ka konkurenci pārtikas tirdzniecībā varētu sekmēt elektroniskās tirdzniecības attīstība.

"Domāju, ka iespējama spēcīgāka elektroniskā tirdzniecība gan Lietuvā, gan no apkārtējiem tirgiem. Neredzu iemeslus kādēļ mēs Lietuvā nevarētu elektroniski pasūtīt preces Polijā. (..) Tāds potenciāls noteikti ir, bet jārēķina, vai cenu starpību "neapēdīs" loģistikas izmaksas," viņš spriedis.

Eksperts arī izteicis pārliecību, ka valdības ieceres nepalīdzēs samazināt cenas.

"Lielākā daļa piedāvāto risinājumu ir pretrunā ar ekonomisko loģiku. Ja ierobežojam tirdzniecības centru darba laiku, tad automātiski palielinām veikalu izmaksas, tas atspoguļojas preču pašizmaksā, un preču cenas aug. Efekts būs pretējs prognozētajam," viņš norādījis.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Lietuvas premjers, tiekoties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, uzaicinājumu ienākt Lietuvā jau izteica Vācijas veikalu tīklam "Kaufland".

Lietuvā kopš 2016.gada darbojas Vācijas veikalu tīkls "Lidl". "Kaufland" un "Lidl" tīklus pārvalda viena Vācijas mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa - "Schwarz Gruppe".

Skvernelis solījis atbalstīt mazo uzņēmējdarbību, veicināt konkurenci tirdzniecības jomā un stabilizēt cenu pieaugumu, noraidot tirgotāju apgalvojumus, ka Lietuva ir viszemāko cenu valsts.

Premjers arī piebildis, ka valdība neatsakās no plāniem ierobežot veikalu darba laiku svētdienās un svētku dienās, tomēr atstājot iespēju šai laikā strādāt mazajiem veikaliem un ģimenes uzņēmumiem.