Eksperts: Pēc 2020.gada Latvijai būs pieejami ES fondi, bet tie jāiegulda inovācijās

© f64

Pēc 2020.gada Latvijai būs pieejami Eiropas Savienības (ES) fondi, bet tie jāiegulda inovācijās un zaļajā domāšanā, norādīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks Andris Kužnieks.

Viņš atzina, lai gan vēl pavisam nesen Latviju pāršalca runas, ka ES finanšu atbalsts nākamajā plānošanas periodā, proti, no 2020.gada būs niecīgs, vai pat tā nebūs vispār, nu redzam, ka bažām nav pamata.

"Eiropas Komisijas piedāvājumā, rēķinot ES atbalstu uz vienu cilvēku, Latvija joprojām ir viena no valstīm, kas iegūst krietni vairāk nekā citas. Piemēram, Latvijai un Slovākijai paredzētais finansējums ir ap 300 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā, kas joprojām ir trīs reizes lielāks, nekā, piemēram, Itālijai paredzētie līdzekļi," uzsvēra Kužnieks.

Domājot par nākamo ES fondu plānošanas periodu eksperts iesaka mainīt domāšanu un no dāvanu jeb grantu saņēmējiem pārtapt par gudriem finanšu pārvaldniekiem, kas māk izmantot arī citus Eiropas piedāvātos finanšu instrumentus. Kužnieks uzskata, ka jādomā, kā uzņēmējdarbībai efektīvāk veidot saiknes ar zinātni un pētniecību, un daudz lielāka vērība jāpievērš inovācijām un zaļajai domāšanai.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) norādīja, ka pārmaiņas modernas ekonomikas virzienā sasniegsim ar inovācijas attīstību un produktivitātes kāpināšanu, kā rezultātā pieaugs eksporta apjoms un iedzīvotāju labklājība. Šajos virzienos arī vērstas vairums Ekonomikas ministrijas piedāvātās atbalsta programmas - šobrīd atbalsts tiek sniegts uzņēmumu investīcijām inovācijās, novatoriskos risinājumos un darbinieku apmācībām pieejami vairāk nekā 400 miljoni eiro.

"Līdzās plaši zināmajām un uzņēmēju iemīļotām programmām šogad esam raduši risinājumu, kā turpināt atbalstīt uzņēmēju dalību starptautiskās izstādēs un noorganizēt otro kārtu atbalstam jaunu produktu ieviešanai ražošanā. Ņemot vērā izteiktās darbaspēka pieejamības problēmas, ļoti pieprasīta ir atbalsta programma nodarbināto apmācībām, kā rezultātā jau šobrīd vairāk nekā 6000 cilvēkiem celtas nepieciešamās kvalifikācijas prasmes," sacīja ekonomikas ministrs.

"Altum" valdes locekle Inese Zīle pauda pārliecību, ka naudas ir daudz, tikai jāspēj to paņemt. "Šī tēze labi raksturo šodienas situāciju valsts atbalsta jomā uzņēmējdarbībai. Dažādām vajadzībām piemērotu finanšu instrumentu klāsts šodien ir plašāks nekā jebkad iepriekš, savukārt forumos palīdzēsim šajā piedāvājumā noorientēties, lai uzņēmēji varētu to maksimāli efektīvi izmantot savā labā," pauda Zīle.

Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols informēja, ka ikviens no LIAA komandas Latvijā un visā pasaulē strādā, lai aģentūras klientu idejas tiktu attīstītas, radot pēc iespējas augstāku pievienoto vērtību - zinātnē balstītu, tirgus prasībām atbilstošu un eksportspējīgu. 15 biznesa inkubatori visā Latvijā, tehnoloģiju skauti un pārstāvniecības ārvalstīs, tā ir tikai daļa no resursiem, kas LIAA ietvaros ikvienam ir pieejama.

Šā gada septembrī notiks trīs reģionālie forumi - Valmierā, Liepājā un Jelgavā, kuros runās par valsts atbalstu uzņēmējiem, par šobrīd pieejamo un tuvākajā laikā plānoto ES fondu un valsts atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai, kā arī par plānoto atbalstu pēc 2020.gada.

Forumus "Valsts atbalsta biznesu" rīko Ekonomikas ministrija, "Attīstības finanšu institūcija Altum" ("Altum"), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Ekonomika

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais