Valdība nedrīkst paaugstināt algas pilnīgi visiem

Atšķirībā no lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju profesionāli ārvalstu lielo investoru konsultanti izprot ekonomikas procesus un labi saprot, kas patiesībā norisinās Latvijas ekonomikā.

Latvijas iedzīvotāji ar sajūsmu uztver jaunākās statistikas ziņas par to, ka IKP izaugsmē mēs esam planētas un ES priekšgalā. Galu galā Latvijā otrajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji. Labās ekonomikas ziņas motivēs tos Latvijas ļaudis, kas principā ir ar visu apmierināti, gaidāmajās vēlēšanās balsot par stabilitāti, atbalstot pie varas esošās partijas.

Neatkarīgi no skaitļiem par IKP, inflāciju un izaugsmi ir arī objektīvā realitāte. Latvijā līdz šim ekonomikas un attīstības pamats bija iekšējais pieprasījums un eksporta nozares, kas balstās uz vietējiem resursiem. Galvenie ekonomikas balsti ir lauksaimniecība un ar to saistītā pārtikas pārstrāde, mežsaimniecība un ar to saistītā kokapstrāde, kā arī nozares, kas balstījās uz vietējā un ļoti kvalificētā darbaspēka saražoto produkciju un sniegtajiem pakalpojumiem. Galvenais papildu izaugsmes motors bija Latvijas specializēšanās austrumu un rietumu ekonomisko sakaru apkalpošanā. Pirmkārt, tie bija transporta un loģistikas pakalpojumi, pārkraujot un transportējot ar Krieviju saistītās kravas. Otrkārt, tie bija finanšu pakalpojumi gan tranzīta uzņēmumiem, gan Latvijas austrumu un dienvidaustrumu virziena kaimiņzemju iedzīvotājiem. Šīs nozares deva papildu pieprasījumu būvniecībai, bet nozīmīgu devumu ekonomikai radīja ar šīm nozarēm saistīto ārzemnieku veiktie pirkumi Latvijas teritorijā.

Ja pirmās ekonomikas bloks visumā paliek nemainīgs, ar nelielu niansi, ka arvien izteiktāk ir vērojams darbaspēka strukturāls deficīts, tad austrumu un rietumu biznesa bloka nozīme jau vidējā perspektīvā ievērodami samazināsies. Krievija īsteno politiku, lai samazinātu savu atkarību no Baltijas valstu ostām, un tas jau izraisīja un izraisīs vēl lielāku negatīvu ietekmi uz Latvijas tranzīta nozari. Pret čaulu kompānijām vērstās kampaņas rezultāts ir nerezidentu naudas aizplūšana. Pēdējo divarpus gadu laikā no Latvijas tika evakuēta puse no ārzemnieku noguldījumiem Latvijas komercbankās.

Nav jābūt Nostradamam, lai prognozētu, ka vismaz tikpat lielā apjomā Latviju atstās arī cilvēki, kuriem šī finanšu plūsma piederēja, un arī tie, kas šo finanšu masu apkalpoja. Bez šiem cilvēkiem nebūs šo cilvēku veikto pirkumu Latvijas teritorijā. Ekonomiskās sekas šim procesam gūs izpausmes vairāku gadu garumā.

Lielam biznesa segmentam sašaurinoties, ja nav iespēju to kompensēt ar kaut ko citu, ir prognozējama reālā ekonomiskā potenciāla samazināšanās.

Šie apsvērumi ir skaidri, loģiski un saprotami. Tos nevar atcelt ar skaļiem paziņojumiem par augstajiem IKP pieauguma procentiem.

Savukārt no lielo starptautisko investoru interešu viedokļa ir svarīgi, lai Latvijas valdība precīzos termiņos maksātu procentus pa saviem parādiem un laikus norēķinātos par kredītiem.

Jautājums, kas lielajos ārvalstu investoros var radīt vieglu uztraukumu, ir valdošās koalīcijas ministru pēkšņās idejas ievērojami palielināt algu apmēru vairākām lielām valsts sektorā nodarbināto grupām.

Ņemot vērā Latvijas ekonomikas attīstības reālo perspektīvu, šādas idejas rada risku, ka skolotāju un mediķu algās tiks izmaksāti finanšu resursi, kuri būs nepieciešami kredītu apkalpošanai un veco kredītu aizstāšanai ar jauniem. Šāds risks izraisīs Latvijas kredītreitinga samazināšanos un no tā izrietošo jauno kredītu procentu likmju pieaugumu. Latvijas kredītreitinga pasliktināšanās nozīmēs, ka Latvijai ārējo parādu apkalpošanai būs jānovirza arī tie resursi, kas citādi tiktu izmantoti Latvijas attīstības veicināšanā.

Tāpēc ir gaidāms, ka Latvijas valdībai tiks parādīta dzeltenā brīdinājuma kartīte. Tiks taktiski noradīts nepaaugstināt algas lielām valsts sektorā nodarbināto grupām. Solīt drīkst, bet pildīt solījumus nedrīkst!

Līdz ar to valdības partijām būs jānostājas miera stājā un jāzvēr nemaitāt Latvijas kreditoru labsajūtu.

Savukārt iekšpolitikā svarīgākais jautājums ir cits - kad lielāko valsts sektorā nodarbināto darbinieku arodbiedrību līderi apjēgs, ka esošajos makroekonomiskajos apstākļos dāsnie solījumi netiks pildīti. Valdības interesēs ir strādāt tā, lai apskaidrība par patiesajām iespējām valdībai izpildīt solījumus skolotājiem, mediķiem un citiem valsts sektorā nodarbinātajiem neiestātos tuvāko septiņu nedēļu laikā.