Ekonomika

Latvijas ekonomika Covid-19 otrajam vilnim ir labāk sagatavojusies, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Iekšzemes kopprodukta samazinājums Latvijā 2020. gadā ir tik neliels un īslaicīgs, ka tā sekas savā dzīvē izjūt neliela iedzīvotāju daļa.

Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz samazināt PVN likmi maizei, pienam un skābpiena produktiem bez piedevām, svaigai gaļai un olām.

Koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze globālajai tūrisma nozarei šī gada pirmajos sešos mēnešos izmaksājusi 460 miljardus dolāru (386 miljardus eiro) zaudētos ienākumos, otrdien paziņoja Pasaules Tūrisma organizācija (PTO).

Ministrijas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrijā (FM).

2022. gada 1. februārī visiem Latvijas iedzīvotājiem būs jāapgūst vai jāatjauno padomju laiku manieres nest uz veikalu tukšas pudeles, lai iegūtu kaut mazliet naudas pilno pudeļu vai kādu citu nepieciešamo lietu pirkšanai.

Iedzīvotāji pamazām atgriežas pie ierastajiem tēriņiem un daļa iegādājas arī luksusa preces, komentējot jaunākos datu par mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījumu, atzina Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākā eksperte Vita Skuja.

“Valdība izlēmusi atbalstīt eksportējošos uzņēmumus, tas ir atbalsta pamats. Izsniegto kredītu apjoms ir krities par 3 miljardiem un tas ir ļoti daudz. Ja šī nauda netiek investēta, tad nenotiek attīstība, ja nenotiek attīstība, no kurienes mēs dabūsim eksportu?” komentējot valdības atbalstu uzņēmējiem RīgaTV 24 raidījumā „Kārtības rullis” sacīja ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Latvijas ekonomikā zemākais punkts Covid-19 krīzē ir aiz muguras, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu samazināties par 7%, bet Covid-19 "otrā viļņa" gadījumā - par 9%, teikts otrdien valdībā izskatītajā Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā makroekonomikas attīstības scenārijā.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja 70,2 miljonu eiro piešķiršanu Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo un tūrisma uzņēmumu darbinieku algu subsidēšanai.

Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā piemērošanu pārtikas produktiem - svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, vairāk nekā divu nedēļu laikā portālā "Mana balss" savākti nedaudz vairāk kā 1400 parakstu, liecina informācija portālā.

Investoriem meklējot drošas ieguldījumu iespējas, zelta cena pasaulē pirmdien sasniedza rekordaugstu līmeni.

"Esmu piedzīvojusi ilgākās un gandrīz ilgākās sarunas par ES daudzgadu budžetu, jo pirms divdesmit gadiem piedalījos Nicas samitā, gaidot lēmumu, kas atvēra durvis Latvijas uzņemšanai ES blokā. Tāpat tagad gaidīju rezultātu par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atveseļošanas fondu. Samits ir beidzies ar izcilu rezultātu Latvijai, kas lielā mērā ir Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa nopelns. Pasaules vadošie mediji šorīt ziņo, ka tieši Krišjāņa Kariņa spēja vadīt sarežģītas sarunas bijusi izšķirīga, lai Eiropas valstu vadītāji samita piektās dienas ieskaņā tomēr spētu vienoties par bloka finansēm laika periodam līdz 2027.gadam. Latvijas ekonomikai no ES fondiem ir izcīnīti vairāk nekā 10 miljardi eiro nākamajos septiņos gados un tagad izšķirīgi svarīgi ir gudri un mērķtiecīgi panākt, lai šīs investīcijas sniedz maksimālu efektu mūsu valsts tautsaimniecībai," norāda Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā šogad gaidāms lielāks ekonomikas kritums, nekā tika lēsts iepriekš, liecina otrdien publiskotās EK vasaras ekonomikas prognozes.

“Subsīdiju jautājums ir sena tēma, ko mēs, kā uzņēmēji, sen piedāvājām valstij, ko darīt, lai samazinātu bezdarbnieku rindas. Mēs esam gatavi pieņemt cilvēkus, atrast jaunas darbavietas krīzes situācijās, bet valstij ir jāuzņemas daļa izdevumi, vismaz tā daļa, kas uzņēmējiem ir jāsamaksā par viņiem. Jo tāda pati summa vai pat lielāka būs jāizmaksā bezdarbnieku pabalstos,” par bezdarbniekiem un pabalstu sistēmu Latvijā RīgaTV 24 raidījumā “Preses Klubs” sacīja uzņēmējs, SIA “KARAVELA” valdes priekšsēdētājs Andris Bite.

Ārkārtējās situācijas ietekmēto seku mazināšanai Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikties bezdarbnieku nodarbināšanai, saņemot darba algu subsīdiju, informēja aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļā.

“Satversmes tiesa (ST) konstatēja, ka šie 64 eiro (Garantētais minimālais ienākums (GMI)), ir absolūti no gaisa pagrābts skaitlis, vāja politiskā tirgus rezultāts, kas nav balstīts uz nekādu metodoloģiju, sociālo realitāti un nav skaidrs, kam šis pabalsts ir mērķēts. ST atzina, ka pēc būtības Valdība gadiem neko nav risinājusi,” ST spriedumu, ka Garantētā minimālā ienākuma apmērs 64 eiro neatbilst Satversmei, RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība”, skaidroja Tiesībsargs Juris Jansons.

Pērn deviņos mēnešos tiesības strādāt Latvijā bija piešķirtas 9800 trešo valstu pilsoņiem, informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Ekonomikas ministrija ir neizpratnē par tūrisma nozaru organizāciju nosūtīto vēstuli Eiropas Komisijai, sniedzot tai maldinošu informāciju par atbalsta trūkumu tūrisma nozares uzņēmumiem.