Ekonomika

"Esmu piedzīvojusi ilgākās un gandrīz ilgākās sarunas par ES daudzgadu budžetu, jo pirms divdesmit gadiem piedalījos Nicas samitā, gaidot lēmumu, kas atvēra durvis Latvijas uzņemšanai ES blokā. Tāpat tagad gaidīju rezultātu par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atveseļošanas fondu. Samits ir beidzies ar izcilu rezultātu Latvijai, kas lielā mērā ir Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa nopelns. Pasaules vadošie mediji šorīt ziņo, ka tieši Krišjāņa Kariņa spēja vadīt sarežģītas sarunas bijusi izšķirīga, lai Eiropas valstu vadītāji samita piektās dienas ieskaņā tomēr spētu vienoties par bloka finansēm laika periodam līdz 2027.gadam. Latvijas ekonomikai no ES fondiem ir izcīnīti vairāk nekā 10 miljardi eiro nākamajos septiņos gados un tagad izšķirīgi svarīgi ir gudri un mērķtiecīgi panākt, lai šīs investīcijas sniedz maksimālu efektu mūsu valsts tautsaimniecībai," norāda Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā šogad gaidāms lielāks ekonomikas kritums, nekā tika lēsts iepriekš, liecina otrdien publiskotās EK vasaras ekonomikas prognozes.

“Subsīdiju jautājums ir sena tēma, ko mēs, kā uzņēmēji, sen piedāvājām valstij, ko darīt, lai samazinātu bezdarbnieku rindas. Mēs esam gatavi pieņemt cilvēkus, atrast jaunas darbavietas krīzes situācijās, bet valstij ir jāuzņemas daļa izdevumi, vismaz tā daļa, kas uzņēmējiem ir jāsamaksā par viņiem. Jo tāda pati summa vai pat lielāka būs jāizmaksā bezdarbnieku pabalstos,” par bezdarbniekiem un pabalstu sistēmu Latvijā RīgaTV 24 raidījumā “Preses Klubs” sacīja uzņēmējs, SIA “KARAVELA” valdes priekšsēdētājs Andris Bite.

Ārkārtējās situācijas ietekmēto seku mazināšanai Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikties bezdarbnieku nodarbināšanai, saņemot darba algu subsīdiju, informēja aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļā.

“Satversmes tiesa (ST) konstatēja, ka šie 64 eiro (Garantētais minimālais ienākums (GMI)), ir absolūti no gaisa pagrābts skaitlis, vāja politiskā tirgus rezultāts, kas nav balstīts uz nekādu metodoloģiju, sociālo realitāti un nav skaidrs, kam šis pabalsts ir mērķēts. ST atzina, ka pēc būtības Valdība gadiem neko nav risinājusi,” ST spriedumu, ka Garantētā minimālā ienākuma apmērs 64 eiro neatbilst Satversmei, RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība”, skaidroja Tiesībsargs Juris Jansons.

Pērn deviņos mēnešos tiesības strādāt Latvijā bija piešķirtas 9800 trešo valstu pilsoņiem, informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Ekonomikas ministrija ir neizpratnē par tūrisma nozaru organizāciju nosūtīto vēstuli Eiropas Komisijai, sniedzot tai maldinošu informāciju par atbalsta trūkumu tūrisma nozares uzņēmumiem.

Covid-19 krīzes ietekmē nodarbināto skaits šogad Latvijā var samazināties par 7,5% jeb 69 000, savukārt bezdarba līmenis 2020.gadā var pieaugt līdz 11%, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm.

Latvija ir atzīta par 41.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 40.pozīciju pērn, un tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kas aptver 63 pasaules valstis.

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākumi, paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Covid-19 pandēmijas radīto pārmaiņu ietekmē 12% Latvijas iedzīvotāju sākuši aktīvāk pievērsties uzkrājumu veidošanai. Kopumā iekrājumi ir aptuveni 64% iedzīvotāju, savukārt katram trešajam jeb 33% to nav vispār, liecina SEB bankas aptaujas* rezultāti.

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam un prognozējot turpmāku bezdarbnieku skaita pieaugumu, ir izstrādāti vairāki nodarbinātības pasākumi, liecina nākamajā valdības sēdē izskatāmais Labklājības ministrijas noteikumu projekts.

Valsts budžetā šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēts par 6% mazāk, nekā plānots, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē informēja Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji (VID).

Covid-19 pandēmijas radītā krīze valsts ekonomisko situāciju nav padarījusi tik sliktu kā sākotnēji prognozējām, otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu negatīvās ietekmes dēļ pasaules ekonomika šogad samazināsies par 5,2%, reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, liecina Pasaules Bankas (PB) jaunākās prognozes.

Latvijā šogad aprīlī 22% darbinieku strādāja attālināti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Covid-19 pandēmijas krīzes laikā uzņēmumi samazinājuši darbinieku skaitu pamatā par 5%, pavēstīja Ārvalstu investoru padomē Latvijā (ĀIPL), atsaucoties uz tās biedru aptaujas datiem.

Mēdz teikt, katram mākonim ir sava zelta maliņa. Katrai krīzei ir arī savs pozitīvais efekts. Tiek paātrināti tie procesi, kuri mierīgos apstākļos vilktos gadiem ilgi. Piemēram, sabiedrības digitalizācija, attālinātais darbs, mācības un komunikācija. Taču, tāpat kā praktiskās lietas, strauji mainās arī teorētiskā izpratne par sociāliem procesiem, tai skaitā ekonomiku.

Krievija plāno tērēt aptuveni piecus triljonus rubļu (65 miljardus eiro), lai atveseļotu valsts ekonomiku pēc koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes, otrdien paziņoja valsts premjerministrs Mihails Mišustins.

Jaunā koronovavīrusa izraisītās krīzes laikā pasaulē pieaug degvīna pārdošanas apmēri, uzsver ražotāja "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.