Turpmākiem lēmumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai ir jābūt daudz mērķētākiem un konkrētākiem, lai ierobežojumi neradītu ļoti negatīvu sitienu pa ekonomiku, atzīst Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Šī gada sākumā pasaules centrālā naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācija nolēma Latviju neiekļaut tā sauktajā pelēkajā sarakstā. Tā novērtēja divu gadu laikā finanšu nozarē panāktās reformas. Taču ir izņēmumi, kam finanšu kapitālā remonta laikā prasības nevis pastiprināja, bet pat samazināja, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.
Covid-19 radītās pandēmijas ietekmē Latvijai ir reāla iespēja turpmākajā desmitgadē izlīdzināt iekšzemes kopprodukta (IKP) un algu rādītājus ar Rietumeiropas valstīm, konferencē "Kā atgriezt aizbraukušos Latvijas talantus?" uzsvēra Latvijas Universitātes asociētais profesors un domnīcas "Certus" vadītājs Daunis Auers.
Latvijas ekonomikai atkopšanās prasīs apmēram divus gadus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas jaunieceltais padomes loceklis Andris Vilks.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi šim gadam, taču, ERAB vērtējumā, valsts ekonomikas lejupslīde būs straujākā Baltijas valstīs.
Sapņi, ka Latvijā bankas būs tilts starp austrumiem un rietumiem, un tā būs "mazā Šveice", ir pilnībā izgaisuši, šodienas konferencē "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" savā uzrunā sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Latvijas ekonomika Covid-19 otrajam vilnim ir labāk sagatavojusies, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz samazināt PVN likmi maizei, pienam un skābpiena produktiem bez piedevām, svaigai gaļai un olām.
Koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze globālajai tūrisma nozarei šī gada pirmajos sešos mēnešos izmaksājusi 460 miljardus dolāru (386 miljardus eiro) zaudētos ienākumos, otrdien paziņoja Pasaules Tūrisma organizācija (PTO).
2022. gada 1. februārī visiem Latvijas iedzīvotājiem būs jāapgūst vai jāatjauno padomju laiku manieres nest uz veikalu tukšas pudeles, lai iegūtu kaut mazliet naudas pilno pudeļu vai kādu citu nepieciešamo lietu pirkšanai.
Iedzīvotāji pamazām atgriežas pie ierastajiem tēriņiem un daļa iegādājas arī luksusa preces, komentējot jaunākos datu par mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījumu, atzina Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākā eksperte Vita Skuja.
“Valdība izlēmusi atbalstīt eksportējošos uzņēmumus, tas ir atbalsta pamats. Izsniegto kredītu apjoms ir krities par 3 miljardiem un tas ir ļoti daudz. Ja šī nauda netiek investēta, tad nenotiek attīstība, ja nenotiek attīstība, no kurienes mēs dabūsim eksportu?” komentējot valdības atbalstu uzņēmējiem RīgaTV 24 raidījumā „Kārtības rullis” sacīja ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.
Latvijas ekonomikā zemākais punkts Covid-19 krīzē ir aiz muguras, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu samazināties par 7%, bet Covid-19 "otrā viļņa" gadījumā - par 9%, teikts otrdien valdībā izskatītajā Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā makroekonomikas attīstības scenārijā.
Ministru kabinets otrdien atbalstīja 70,2 miljonu eiro piešķiršanu Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo un tūrisma uzņēmumu darbinieku algu subsidēšanai.
Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā piemērošanu pārtikas produktiem - svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, vairāk nekā divu nedēļu laikā portālā "Mana balss" savākti nedaudz vairāk kā 1400 parakstu, liecina informācija portālā.