Visi eirozonas budžeta plāna projekti 2021.gadam kopumā atbilst Eiropas Savienības (ES) Padomes 2020.gada 20.jūlija ieteikumiem, paziņojusi Eiropas Komisija (EK), nākot klajā ar rudens ekonomikas politikas paketi.
Līdz šim ieviestie valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz darba tirgu, pauda Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.
Bezdarba līmenis tuvākajos ceturkšņos Latvijā varētu pārsniegt 9%, prognozēja banku analītiķi, komentējot pirmdien Centrālās statistikas pārvaldes publiskotos trešā ceturkšņa darbaspēka apsekojuma datus.
Ministru kabinets otrdien apstiprināja noteikumus par aizdevumiem un to procentu likmju subsīdijām jeb krīzes sindicētos aizdevumus, lai lielie komersanti neatliktu vai neatceltu plānoto investīciju lēmumus uz vēlāku laiku, informē Ekonomikas ministrijā (EM).
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) aicina uzņēmumus nesteigties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pēc valsts atbalsta Covid-19 krīzē, jo valsts atbalsta mehānismi vēl ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK).
Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 0,3-0,4% apmērā, prognozēj banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām oktobrī.
Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijā prognozē ekonomikas kritumu 5,6% apmērā, kas ir mazāks kritums nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), bet lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs, informē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.
Ekonomikas ministrija (EM) uzņēmēju atbalstam rosinās valstij pilnā apmērā kompensēt darba nespējas lapu darbiniekiem, kā arī atjaunot dīkstāves pabalstus, skaidroja ministrija.
Sabiedrības veselības un ekonomikas pretnostatīšana Covid-19 pandēmijā ir viltus dilemma, atzīst Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, komentējot nepieciešamību Latvijā noteikt ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19 izplatīšanos.
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad deviņos mēnešos strādāja ar 105,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 45,9% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Ar valsts palīdzību visus Covid-19 pandēmijas dēļ grūtībās nonākušos uzņēmumus glābt nebūs iespējams un valdībai būs jāspēj izšķirties par maksimāli efektīviem atbalsta pasākumiem uzņēmējiem Covid-19 radīto seku novēršanai, jo finanšu resursi nav neizsmeļami, atzīst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdēdētājs Jānis Endziņš.
Turpmākiem lēmumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai ir jābūt daudz mērķētākiem un konkrētākiem, lai ierobežojumi neradītu ļoti negatīvu sitienu pa ekonomiku, atzīst Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Šī gada sākumā pasaules centrālā naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācija nolēma Latviju neiekļaut tā sauktajā pelēkajā sarakstā. Tā novērtēja divu gadu laikā finanšu nozarē panāktās reformas. Taču ir izņēmumi, kam finanšu kapitālā remonta laikā prasības nevis pastiprināja, bet pat samazināja, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.
Covid-19 radītās pandēmijas ietekmē Latvijai ir reāla iespēja turpmākajā desmitgadē izlīdzināt iekšzemes kopprodukta (IKP) un algu rādītājus ar Rietumeiropas valstīm, konferencē "Kā atgriezt aizbraukušos Latvijas talantus?" uzsvēra Latvijas Universitātes asociētais profesors un domnīcas "Certus" vadītājs Daunis Auers.