Eiropas Komisija atzinusi par atbilstošiem visus eirozonas budžeta plāna projektus
Visi eirozonas budžeta plāna projekti 2021.gadam kopumā atbilst Eiropas Savienības (ES) Padomes 2020.gada 20.jūlija ieteikumiem, paziņojusi Eiropas Komisija (EK), nākot klajā ar rudens ekonomikas politikas paketi.
Kā informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, atzinumos par 2021.gada budžeta plāna projektiem ir ņemta vērā pašreizējā veselības krīze, augstais nenoteiktības līmenis un nopietnā ekonomikas lejupslīde Covid-19 uzliesmojuma dēļ.
Ņemot vērā Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu, Padomes 2020.gada jūlijā sniegtie fiskālie ieteikumi bija vispārīgi, bet ne skaitliski izteikti. Tāpēc šodien publicētajos atzinumos īpaša uzmanība pievērsta tam, vai plānotie budžeta atbalsta pasākumi 2021.gadam ir pagaidu pasākumi un, ja nav, vai ir plānoti kompensējoši pasākumi.
EK norāda, ka budžeta plāna projektos lielākā daļa pasākumu atbalsta saimniecisko darbību ievērojamās nenoteiktības apstākļos, tomēr daži pasākumi, kas paredzēti Francijas, Itālijas, Lietuvas un Slovākijas budžeta plāna projektos, nešķiet pagaidu pasākumi vai tiem nav ieplānoti atbilstoši kompensējoši pasākumi. Lietuva ir iesniegusi budžeta plāna projektu, pamatojoties uz nemainīgas politikas scenāriju, un tiek aicināta iesniegt atjauninātu budžeta plāna projektu.
Beļģijai, Francijai, Grieķijai, Itālijai, Portugālei un Spānijai, ņemot vērā to valsts parāda līmeni un lielās ilgtspējas problēmas vidējā termiņā vēl pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma, tiek atgādināts, ka ir svarīgi nodrošināt, lai, veicot budžeta atbalsta pasākumus, tiek saglabāta fiskālā stabilitāte vidējā termiņā.
Attiecībā uz Rumāniju EK uzskata, ka šajā posmā nevajadzētu pieņemt lēmumu par turpmākiem pasākumiem tās pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā. Komisija atkārtoti novērtēs Rumānijas budžeta stāvokli 2021.gada pavasarī.
Komentējot Latvijas valsts budžeta projektu 2021.gadam, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) atzina, ka tas atbilst EK ieteikumam realizēt tādus pasākumus, kas ierobežotu pandēmijas izplatību, atbalstītu darbavietu saglabāšanu un ekonomikas atlabšanu.
"Gandarījums, ka Latvija līdz šim ir īstenojusi atbildīgu fiskālo politiku, kas ļauj tagad, krīzes laikā, sniegt nepieciešamo fiskālo stimulu ekonomikai. Papildus stimulu Latvijas ekonomikai sniegs ES daudzgadu budžeta 2012.-2017.gadiem un Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros pieejamais finansējums," norādīja Dombrovskis.
Latvijas EK iesniegtais vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2021.gadam tika sagatavots, balstoties uz šā gada jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas 2021.gadam paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 5,1% apmērā. Fiskālās attīstības scenārijs 2021.gadam ietver scenāriju pie nemainīgas politikas, kā arī mainīgas politikas scenāriju, kurā ietverti Ministru kabineta pieņemtie diskrecionārie ieņēmumu un izdevumu pasākumi.
Latvijas EK iesniegtais 2021.gada budžets ir sagatavots, prognozējot, ka vispārējās valdības budžeta nominālais deficīts 2021.gadā ir 3,9% no IKP.
Minēto budžeta plāna projektu 13.oktobrī apstiprināja valdība, taču tas vēl nav pieņemts Saeimā galīgajā lasījumā.